Deguna skalošana – par un pret 0
“Visur tagad runā par vīrusiem, no kuriem jāpiesargājas, lai nesaslimtu. Vai kāds speciālists varētu paskaidrot, vai ir pareizi profilaksei izmantot aptiekā nopērkamo jūras ūdeni, ko smidzināt degunā?” jautā Asnate no Rīgas.
“Šis tiešām ir labs jautājums, uz kuru atbilde nav nešaubīga. Piemēram, vieni ausu, kakla, deguna ārsti uzskata, ka profilaktiskai deguna izskalošanai ar sālsūdeni jābūt kā ikdienas rituālam – līdzīgi tam, kā mēs no rītiem un vakaros mēdzam iztīrīt savus zobus.
Savukārt citi dakteri, to skaitā arī es, uzskatu, ka gadījumā, ja deguns ir vesels (tātad cilvēkam nav iesnu), tam jāļauj pašam tikt galā ar gļotu izvadīšanu,” atbild P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas LOR klīnikas vadītājs, ārsts Dins Sumerags.
“Izpētīts, ka uz deguna gļotādas dabīgi atrodas mikroorganismi, un tie visbiežāk paši spēj tikt galā ar vīrusiem.
Tāpēc nebūtu prātīgi to visu skalot un neļaut organisma mikroflorai pašai darboties. Jebkura ārstnieciska līdzekļa lietošanai jābūt pamatotai, tāpat vien profilaksei, manuprāt, to nevajadzētu lietot. Bet, ja ir sākušās iesnas, tad jūras ūdeni varētu izmantot deguna skalošanai, īpaši maziem bērniem, kuri neprot izšņaukt degunu.
To var smidzināt bērniņam degunā. Var arī aptiekā nopirkt speciālas ierīces gļotu atsūkšanai no bērna deguna, kuram citādi grūti palīdzēt, jo viņiem deguna ejas ir ļoti šauras.
Jūras ūdens atšķaida gļotas, līdz ar to degunu vieglāk izšņaukt, kā arī samazinās gļotādas tūska.
Pieaugušajiem iesnu gadījumā noder pašu pagatavots sālsūdens, liekot pustējkaroti vai tējkaroti sāls (labāk izmantot jūras sāli) uz glāzi silta ūdens.
Tikai kārtīgi jāsamaisa, lai sāls izšķīst, un tad izmanto deguna skalošanai.”
