Saudzīga ārstēšana 1
Reaģējot uz vīrusiem un mikrobiem, nāsīs rodas kņudoša sajūta, bet iekaisusī deguna gļotāda izraisa asinsvadu paplašināšanos. Palielinās asinsvadu šķidruma caurlaidība, tāpēc uzkrājas šķidrums un veidojas vairāk sekrēta. Rodas deguna aizlikums, gļotas un tecēšana.
Otorinolaringoloģe Ramona Markuse skaidro, ka sīkās skropstiņas, kas klāj deguna gļotādu, parastos apstākļos nemitīgi kustas virzienā no deguna gala uz rīkli, jo arī pilnīgi veselam cilvēkam deguna iekšpusē atrodas niecīgs daudzums gļotu, kas neļauj tai izžūt. Ja gļotu ir daudz, skropstiņas ar savu darbu vairs nespēj tikt galā, un tās sāk tecēt ārā. To mēs arī saucam par iesnām.
Zinātniskie pētījumi apstiprina, ka deguna eju skalošana ar īpaši sagatavotu jūras ūdeni mehāniski attīra gļotādu no putekļiem un baktērijām, neradot kairinājumu. Sālsūdens mitrina, atmiekšķē kreveles un palīdz atbrīvoties no tām. Sastāvā esošie mikroelementi saglabā deguna skropstiņu kustīgumu.
Jūras ūdenī sāļi ir galvenokārt hlorīdu, sulfātu, karbonātu u.c. savienojumu veidā. To iesaka izmantot gan deguna blakusdobumu iekaisuma jeb sinusīta profilaksē, gan ārstēšanā. Sālsūdens mazina deguna diskomfortu saaukstēšanās laikā. Tas der arī hroniska deguna blakusdobumu iekaisuma jeb hroniska rinosinusīta gadījumā, tiesa gan, tikai kā papildinoša terapija. Kad skalošana attīra deguna ejas no gļotām un putekļiem, nekas vairs nekavē medikamentu aktīvo vielu piekļuvi gļotādai.
Svarīgi
Ir divu veidu sālsūdens, ko lieto iesnu profilaksei vai ārstēšanai.
• Hipertoniskais sālsūdens. Tajā sāls koncentrācija ir lielāka nekā cilvēka ķermenī. Nonākot degunā, tas rada osmotisko spiedienu un mazina aizlikumu.
• Izotoniskais sālsūdens. Tajā sāls koncentrācija ir tāda pati kā cilvēka ķermeņa audos. Šis ūdens ir vairāk piemērots profilaktiskai deguna skalošanai un kopšanai ikdienā, kad deguns nav aizlikts. Tas aizkavē iesnas, aizskalojot prom vīrusus un baktērijas.
