Deguma vietās atgriežas dzīvība 1
Šis gads Latvijā un citviet pasaulē līdz ar karstumu un sausumu līdzi nesis arī vairumu meža ugunsgrēku. Lai gan nežēlīgi un postoši no cilvēka skatu punkta, tomēr tie radad vietu un apstākļus, lai rastos jauna dzīvība, vēsta “mammadaba.lv”.
AS “Latvijas valsts meži” vecākais vides eksperts Mārtiņš Kalniņš, apsekojot kādu no deguma vietām, atradis pierādījumu tam, ka dabā neviena vieta nepaliek neaizpildīta. Attēlā redzamā parastā dziedātājsienāža (Tettagonia cantans) mātīti, kura gatavojusies olu dēšanai, taču iztraucēta steigusies pakāpties uz apdegušā stumbeņa, lai briesmu gadījumā varētu tālāk aizlekt un aizlidot.
Parastais dziedātājsienāzis ir plaši sastopams Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Šīs sugas sienāžu mātītes sasniedz pat 3,7 centimetru garumu un ir augumā lielākas par tēviņiem. Mātītes viegli atšķirt pēc zobenveidīgā dējēkļa – tas var sasniegt pat 2,5 cm garumu un palīdz olas iedēt augsnē pat 3 cm dziļumā.
Tieši šie sienāži bērnu iemīļotajās pasakās tiek attēloti kā čīgātāji un vijolnieki, jo tiem raksturīga skaļa čirkstēšana. Vasaras otrajā pusē pēcpusdienā vai vakarpusē, dodoties uz tuvējo pļavu, noteikti izdosies sadzirdēt kukaiņa īpatnējo dziesmu! Dziedātājsienāži mīt arī pilsētās, kur tēviņi kāpj “muzicēt” kokos, lai viņu radītās skaņas būtu dzirdamas iespējami tālāk.
