Krievijas Vēstniecība joprojām nav noņēmusi veco plāksni, tādējādi degradējot Ukrainas neatkarības ielu 35
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai paustu atbalstu Ukrainas suverenitātei, teritorijas nedalāmībai un apliecinātu atbalstu Ukrainas tautas varonīgajai cīņai pret Krievijas okupantiem, Rīgas dome 10. martā pieņēma lēmumu Antonijas ielas posmu no Kalpaka bulvāra līdz Nikolaja Rēriha ielai pārdēvēt par Ukrainas neatkarības ielu.
Šajā nelielajā posmā atrodas Krievijas vēstniecības Latvijā ēka.
Kā skaidroja Rīgas domes ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Kaspars Līcītis, vēstniecība nekavējoties tikusi informēta par ielas nosaukuma un vēstniecības oficiālās adreses maiņu.
Pašvaldība Latvijas Ārlietu ministrijai nodevusi divas plāksnes – vienu ar jauno ielas nosaukumu, bet otru – ar skaidrojošu informāciju par Ukrainas neatkarības ielu.
Ārlietu ministrija 1. aprīlī nosūtījusi vēstuli Krievijas vēstniecībai par ielas nosaukuma maiņu, kā arī nodevusi abas pieminētās plāksnes. Vēstniecība informēta, ka tās pienākums ir Ukrainas neatkarības ielas norādi pie ēkas fasādes novietot trīs mēnešu laikā kopš lēmuma pieņemšanas.
Vēstniecība neliekas ne zinis
Taču Krievijas vēstniecība par to joprojām neliekas ne zinis un nav noņēmusi no sava nama fasādes veco plāksni, proti, Antonijas iela 2. Savukārt Rīgas dome un Ārlietu ministrija nespēj panākt, lai tā izpildītu galvaspilsētas pašvaldības saistošos noteikumus “Par ielu un laukumu nosaukuma zīmju, ēku, telpu grupu numura zīmju un virziena rādītāju uz infrastruktūras, kultūras vai tūrisma objektiem izvietošanas kārtību Rīgas pilsētā”.
Gan Ārlietu ministrijas, gan Rīgas domes pārstāvji skaidroja, ka vēstniecību nekādi nevarot piespiest izpildīt šo prasību, jo uz Krievijas vēstniecību Rīgā, tāpat kā uz Latvijas vēstniecību Maskavā, attiecoties Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem.
Tajā norādīts: “Pārstāvniecības telpas ir neaizskaramas. Uzņemošās valsts pārstāvji nedrīkst tajās ieiet, izņemot gadījumus, kad saņemta pārstāvniecības vadītāja piekrišana.”
Īsāk sakot, vēstniecības ēku sargājot diplomātiskā imunitāte.
Par Rīgas saistošo noteikumu nepildīšanu var piemērot naudas sodu no divām līdz trīsdesmit naudas soda vienībām (viena soda vienība – pieci eiro). “Šis nav jautājums par soda naudu, bet gan par principiem. Pilsētas attīstības departaments no savas puses visu ir izdarījis, bet tālāko komunikāciju ar Krievijas vēstniecību veic Ārlietu ministrija. Pašvaldības saziņa par ielas nosaukuma maiņu notiek tikai ar Ārlietu ministriju,” skaidroja Kaspars Līcītis.
“Latvijas Avīze” Krievijas vēstniecībai vaicāja, kāpēc tā joprojām nav izpildījusi pašvaldības pieņemto lēmumu, taču atbildi nesaņēma.
Antonijas ielā 4 savs stils
Iegriežoties Ukrainas neatkarības ielā, dezorientē arī tas, ka pie nākamās ēkas, kas atrodas blakus Krievijas vēstniecības namam un pieder privātīpašniekiem, arī atrodas vecais ielas nosaukums, proti, Antonijas iela 4, un tikai ēkas galā nedaudz virs pagrabstāva novietota plāksne, kura vēsta, ka šeit ir Ukrainas neatkarības iela.
Pilsētas saistošajos noteikumos gan ir norādīts, ka ielu nosaukuma zīme ir jāizvieto vismaz 2,5 metrus no zemes, bet tie šajā gadījumā ir ignorēti.
Kā noskaidroju Rīgas domē, neviena no atbildīgajām personām, un šajā gadījumā tas ir Pilsētas attīstības departaments, nav pārliecinājusies, ka cēlo ideju par Ukrainas neatkarības ielu degradē ne tikai Krievijas vēstniecība, bet arī Rīgas privātā nama īpašnieki.
Taču Rīgas domes pārstāvis Kaspars Līcītis informēja, ka vieta, kur plāksne novietota, tomēr esot saskaņota ar pilsētas pašvaldību, bet, dodot šo saskaņojumu, neesot ievērots, ka līdzās jaunajam ielas nosaukumam atrodas arī vecais.
Vakar, pēc tam kad Rīgas pašvaldība bija saņēmusi “Latvijas Avīzes” jautājumus, uz Ukrainas neatkarības ielu devies Pilsētas attīstības departamenta darbinieks, lai beidzot ieraudzītu, kāda izskatās šī iela, un mēģinātu saprast, kāpēc uz viena nama ir divi dažādi ielu nosaukumi.
Šī ēka līdzās Krievijas vēstniecībai, uz kuras joprojām ir plāksnīte ar uzrakstu Antonijas iela 4, pieder vairākiem īpašniekiem. Viens no viņiem ir Andrejs Birums, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktora vietnieks.
Vakar “Latvijas Avīzes” sazvanīts, viņš taisnojās, ka ēkas fasāde esot tik grubuļaina, ka vieta, kur patlaban novietots Ukrainas neatkarības ielas nosaukums, esot vienīgā līdzenā, kur izvietot šo uzrakstu…
Rīgas dome esot devusi atļauju, tāpēc tas neesot pārkāpums. Savukārt veco ielas nosaukumu gan tuvākajā laikā novākšot.
Viļņa tiek galā veiklāk
Pretēji Rīgai bez sarežģījumiem ar ielas nosaukuma maiņu vietā, kur atrodas Krievijas vēstniecības Lietuvā ēka, galā tikusi Viļņas pašvaldība.
Ielai, kas ved no Latvijas ielas uz vēstniecību, nebija dots nosaukums, tāpēc pašvaldība, lai protestētu pret Krievijas agresiju Ukrainā, nolēma to nosaukt par Ukrainas varoņu ielu.
Taču, lai šo lēmumu varētu izpildīt bez kavēšanās, pilsētas pašvaldība pieņēma lēmumu jauno ielas nosaukumu novietot, piestiprinātu pie staba, nevis lūgt Ārlietu ministrijai sūtīt Krievijas vēstniecībai plāksni cerībā, ka tā to pati novietos redzamā vietā pie ēkas fasādes.
Viļņas pašvaldības vadītājs Remigijs Simašjuss 3. martā tīmekļa vietnē “Facebook” izplatīja paziņojumu: “Turpmāk katra Krievijas vēstniecības darbinieka vizītkartē būs jāgodina Ukrainas varoņi. Un ikvienam, kurš rakstīs vēstuli vēstniecībai, būs jādomā par Krievijas agresijas upuriem un Ukrainas varoņiem.”
Līdzīgi rīkoties iesaka arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns, diemžēl tikai tagad, kad aizritējuši vairāk nekā pieci mēneši, kopš pašvaldība pieņēma lēmumu par Ukrainas vārda iemūžināšanu ielas nosaukumā.
“Ņemot vērā, ka nedrīkstam paši uzlikt pie vēstniecības ēkas jauno ielas nosaukumu, es lūdzu nekavējoties noskaidrot, cik ātri Rīgas pašvaldība varētu novietot pie Krievijas vēstniecības stabu ar Ukrainas neatkarības ielas plāksni,” sacīja Smiltēns.
