Definē biotopu kritērijus 4
Lai dabā varētu identificēt un dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” reģistrēt īpaši aizsargājamo meža, krūmāju un purvu biotopu veidus, valdība veikusi grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, kā arī akceptējusi izmaiņas noteikumos par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu.
Izmaiņas sagatavotas, lai tajās iekļautu īpaši aizsargājamo biotopu noteikšanas kritērijus mežu, krūmāju un purvu biotopu veidiem. Izmaiņas noteikumos paredz precizēt īpaši aizsargājamo biotopu veidus, atsevišķus biotopu veidu nosaukumus svītrojot.
Latvijas Dabas fonds un Latvijas Botāniķu biedrība apšauba biotopu noteikšanas kritēriju nepieciešamību, jo uzskata, ka biotopu noteikšanai pietiek ar 2013. gadā izdoto Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu noteikšanas rokasgrāmatu. Tikmēr Latvijas Meža īpašnieku biedrība un Latvijas Kokrūpniecības federācija norāda, ka sugu un biotopu ekspertiem dotas pārāk lielas pilnvaras un interpretācijas iespējas īpaši aizsargājamo biotopu noteikšanā, tāpēc rodas saimnieciskās darbības aprobežojumi, kuru pamatotību nav iespējams apstrīdēt. Šīs organizācijas vairākkārt norādījušas, ka Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu noteikšana notiek, paļaujoties tikai uz ekspertu pieņēmumiem, bet nevis uz skaidri noteiktiem izdalīšanas kritērijiem un raksturojošiem rādītājiem. Šāda situācija, viņuprāt, nav tiesisku valsti raksturojoša.
Patlaban vairāki likumi nosaka ierobežojumus īpaši aizsargājamos biotopos neatkarīgi no tā, vai teritorijai ir noteikts īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai mikrolieguma statuss vai nav. Turklāt nav skaidri definētas īpaši aizsargājamo biotopu raksturojošās pazīmes, līdz ar to rodas situācija, ka zemes īpašnieks nevar apstrīdēt valsts pārvaldes nelabvēlīgos lēmumus, kas pieņemti pēc tam, kad īpašumā eksperti konstatējuši īpaši aizsargājamo biotopu. Grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā.
