Dedzināt vai nededzināt – tāds ir jautājums! 1
Amerikas kontinents pārējai pasaulei ir uzdāvinājis dažādus produktus, tostarp kartupeļus tomātus, kukurūzu, tomēr visplašākās diskusijas sabiedrībā raisa indiāņu miera pīpes galvenā sastāvdaļa – tabaka. Mūsdienās tā tiek lietota visdažādākajos produktos un veidos, bet galvenās galvassāpes izraisa smēķēšana, kas ir vadošais priekšlaicīgas nāves cēlonis cilvēkiem visā pasaulē.
Ar smēķēšanu tiek saprasta degoša augu materiāla dūmu ieelpošana un izelpošana. Lai arī smēķēti tiek dažādi augu materiāli (tostarp arī marihuāna u.c.), tomēr tradicionāli šis process asociējas galvenokārt tieši ar tabakas un dažādu tabakas produktu (cigaretes, cigāri, cigarellas u.c.) smēķēšanu. Ņemot vērā smēķēšanas kaitīgumu un tehnoloģisko iespēju attīstību, mūsdienās arvien paplašinās smēķēšanas alternatīvu skaits, piedāvājot cilvēkiem arvien jaunus tabakas un nikotīna uzņemšanas veidus.
Šajā jomā tiek veikti dažādi pētījumi un notiek arī plašas diskusijas par to vai jaunie tabakas un nikotīna uzņemšanas veidi ir mazāk kaitīgi un vai tie mazina kaitīgo vielu apjomu. Tas ir raisījis arī diskusijas par pašu procesa nosaukumu, jo ar smēķēšanu tiek saprasta tabakas dedzināšana, savukārt daudzās jaunajās alternatīvas tabakas dedzināšana nenotiek, tostarp daļa vispār nesatur tabaku, bet tikai nikotīnu. Karsējamā tabaka tiek karsēta, veipos tiek tvaicēts nikotīna aerosols, savukārt beztabakas nikotīna spilventiņus lieto bez temperatūras izmaiņām.
Tomēr vadošais veids kā cilvēki visā pasaulē joprojām lieto tabaku un uzņem nikotīnu ir cigaretes. Tas vienlaikus tiek atzīts arī par pašu kaitīgāko šo vielu uzņemšanas veidu jau pieminētā tabakas dedzināšanas procesa dēļ. Kas tad tik kaitīgs rodas tabakas dedzināšanas procesā un kāpēc no tā mūsdienās cenšas atbrīvoties? Tie ir dūmi. Tabakas dūmi satur daudzas ķīmiskas vielas, kas ir kaitīgas gan smēķētājiem, gan apkārtējiem. Pat neliela cigarešu dūmu daudzuma elpošana var būt kaitīga. No aptuveni 7000 tabakas dūmos esošajām ķīmiskajām vielām vairāk nekā 100 ir kaitīgas, tostarp ūdeņraža cianīds, oglekļa monoksīds un amonjaks. Aptuveni 70 no šīm kaitīgajām vielām cigarešu dūmos var izraisīt vēzi.
Galvenā viela, kas cilvēkos izraisa tik lielu interesi par tabaku ir nikotīns. Tabakas lapās tai ir visaugstākā koncentrācija. Ievērojami mazākās devās nikotīns ir sastopams arī tādos pārtikas produktos, kā tomāti, baklažāni un kartupeļi. Nikotīns reizē ir gan stimulējoša, gan atkarību izraisoša viela, tomēr tas nav galvenais ar smēķēšanu saistīto slimību cēlonis.
Ņemot vērā faktu, ka cilvēki vēlas lietot nikotīnu tā stimulējošo īpašību dēļ, bet vienlaikus līdz šim populārākais nikotīna uzņemšanas veids – cigaretes – ir tik kaitīgs cilvēka veselībai, daudzi pētnieki ir uzdevuši jautājumu par to, kā atrast jaunus, mazāk kaitīgus nikotīna uzņemšanas veidus. Tā rezultātā starpvalstu un sabiedrisko organizāciju diskusijās par smēķēšanas apkarošanu ir parādījies jauns termins – “no cigarešu dūmiem brīva valsts”. Ar to tiek saprasta valsts, kurā cigarešu lietotāju skaitu ir izdevies samazināt zem 5 %. Pagaidām tas gan ir tikai mērķis, jo, piemēram, Eiropā ir tikai viena valsts, kam ir izdevies pietuvoties šim bezdūmu statusam, un tā ir Zviedrija, kur smēķētāju skaits tikai nedaudz pārsniedz 5 %.
Zviedrijai to lielā mērā izdevies panākt, pateicoties tādai bezdūmu cigarešu alternatīvai kā “snus” jeb zelējamajai tabakai, kas valstī jau tiek atzīta par tradicionālu cigarešu aizstājēju. Ar Zviedriju bezdūmu valsts mērķa sasniegšanā aktīvi cenšas konkurēt Norvēģija un Lielbritānija – šajās valstīs liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai smēķēšanu padarītu nepievilcīgu nesmēķētāju vidū un mazinātu interesi vispār sākt smēķēt.
Visās šajās valstīs tiek piemērota kompleksu pieeja – no vienas puses, arvien vairāk tiek ierobežotas cigaretes (palielināti nodokļi, ierobežotas vietas, kur drīkst smēķēt utt.), bet no otras puses, smēķētājiem tiek ieteikts pāriet uz mazāk kaitīgām alternatīvām. Un šajās valstīs šī pieeja jau ir palīdzējusi nozīmīgi samazināt interesi par cigaretēm un līdz ar to arī kopējo smēķētāju skaitu.
Gan Zviedrijā, gan Norvēģijā ir senas “snus” lietošanas tradīcijas. Tāpat kā Zviedrijā arī Norvēģijā “snus” lietotājus skaits pārsniedz ikdienas cigarešu smēķētāju skaitu un pētnieki ir konstatējuši, ka “snus” palīdz smēķētājiem atmest cigarešu lietošanu. Arī elektronisko cigarešu lietošanas līmenis Norvēģijā ir zems, tostarp veipu lietotāji galvenokārt ir esošie vai bijušie smēķētāji. Savukārt Lielbritānija vairāk fokusējas uz e-cigaretēm, atļaujot tās ieteikt kā cigarešu smēķēšanas atmešanas līdzekli.
Vēl viena alternatīva, uz ko arvien biežāk pārslēdzas smēķētāji, ir karsējamā tabaka, kura īpaši lielu popularitāti iemantoja Japānā, kas bija pirmā valsts pasaulē, kur 2014. gadā parādījās tabakas karsēšanas ierīces. Japānas pieredze parādīja, ka, līdz ar karsējamās tabakas parādīšanos, tirgū straujāk sāka samazināties cigarešu smēķētāju skaits. Tie, kuri pārgāja uz karsējamo tabaku, atmeta parasto cigarešu smēķēšanu. Japānas Nacionālais veselības un uztura pētījums parādīja: ja līdz 2014. gadam aptuveni piektā daļa Japānas pieaugušo iedzīvotāju smēķēja cigaretes, tad 2019. gadā cigarešu smēķēšanas izplatība pieaugušo vidū jau bija samazinājusies līdz 13,1 %.
Zviedrijas, Norvēģijas, Lielbritānijas un Japānas piemēri apliecina, ka ar liberālāku un pārmaiņām atvērtāku valsts politiku patiešām salīdzinoši īsā periodā ir iespējams ievērojami samazināt cigarešu smēķēšanas apjomus, ja vien līdzās aizliegumiem un ierobežojumiem, smēķētājiem tiek nodrošināta iespēja pārslēgties uz alternatīviem risinājumiem. Līdzīgās domās ir arī Polijas Sabiedrības veselības asociācijas prezidents profesors Andžejs Faļs (Andrzej Fal), kurš uzsver, ka cigarešu smēķēšanas dēļ arvien smagāk cieš ne vien paši indivīdi un sabiedrība kopumā, bet arī valstu budžeti. Smēķēšanas izraisīto slimību dēļ valstis vidēji zaudē gandrīz 2% no IKP. Tostarp valstis ar zemiem ienākumiem vidēji zaudē 1,2% gadā, bet valstis ar augstu ienākumu līmeni – 2,2% no IKP, pauž A. Faļs, uzsverot, ka pārdomāti fiskālie pasākumi var palīdzēt cilvēkiem atmest smēķēšanu. Paaugstinot cigarešu cenas, vienlaikus ir jāveicina zemākas cenas cigarešu alternatīvām, kas rada mazāku kaitējumu.
