“Labāk dedzināt paleti, nevis malku.” Latvijā jāmācās šķirot un izmantot koka atkritumus 1
Madara Briede, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Koksni nav ierasts saistīt ar atkritumiem. Un, visticamāk, šā iemesla dēļ dažādus koksnes izstrādājumus – mēbeles, kastes, koka būvgružus un citus koka elementus – daudzi aizvien vienkārši sadedzina piemājas ugunskurā vai iemet krāsnī.
Tomēr, lai koksni pielāgotu konkrētam izmantošanas mērķim, tā tiek apstrādāta ar dažādām ķīmiskām vielām – krāsota, lakota, impregnēta un līmēta, tāpēc tā vairs nepavisam nav pielīdzināma tīrai koksnei.
Nonākot līdz posmam, kad tā kļūst par atkritumiem, koksne atbilstoši jāpārstrādā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) paskaidro, ka koksnes atkritumus Latvijā atļauts dedzināt, ievērojot Ministru kabineta noteikumos atrunātās prasības, kas nosaka, ka Latvijā atkritumi jādedzina speciāli aprīkotās krāsnīs.
Parastajās dedzināšanas iekārtās atļauts dedzināt tikai tādus koksnes atkritumus, kuros pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām un pārklājumiem nav konstatēti halogēnorganiskie savienojumi un smagie metāli.
Parastās krāsnīs aizliegts dedzināt arī koksnes atkritumus, kas rodas būvdarbos vai būvju nojaukšanas darbos. Kur to visu likt? Koka atkritumus var nodot šķiroto atkritumu nodošanas punktos visā Latvijā.
Ja ir vēlme, ir iespēja nogādāt nolietotos koka priekšmetus koka pārstrādes uzņēmumiem arī tieši – bez vidutājiem.
Uzskaite – pilnveidojama
Visaptverošas statistikas par visāda veida koka atkritumu apjomiem Latvijā tā īsti nemaz nav.
Pirmkārt, jau pieminētā apstākļa dēļ, ka daļa cilvēku un arī uzņēmumu koksni, neskatoties uz to, ir vai nav tā apstrādāta ar dažādām vielām, izmanto kā kurināmo, un, visticamāk, pat nemaz neuzskata, ka dedzina atkritumus.
Šī koka atkritumu daļa līdz oficiālai uzskaitei nemaz nenonāk.
Otrkārt, tāpēc, ka pieejamajos statistikas datu pārskatos atkritumu iedalījums pa klasēm ir ļoti smalks, jo tā to pieprasa Eiropas Savienības normatīvais regulējums.
Datu apkopošana notiek dažādos ietvaros, jo koksni saturoši atkritumi tiek klasificēti pēc nozares, kurā tie rodas – mežizstrāde, kokapstrāde, koka izstrādājumu ražošana, iepakojums, būvniecības atkritumi u. tml. Skaitļi analizējami atsevišķu nozaru, atkritumu klašu griezumā, taču tie nesniedz vispārīgu kopainu.
Vairāki nozares pārstāvji atzīst, ka nespeciālistam no malas patiesi plašajā koka atkritumu klasifikācijā orientēties ir sarežģīti, turklāt robežas starp dažādām atkritumu klasēm var būt visai neskaidras. Piemēram, nolietotās koka mēbeles var tikt pieskaitītas pie liela izmēra atkritumiem, no kuriem koka atkritumu apjoms atsevišķi netiek izdalīts.
Praksē arīdzan mēdzot būt visai šaura robeža starp koka atkritumiem un koksnes apstrādes blakusproduktiem.
Ministrijā nenoliedz, ka atkritumu uzskaite ir jāpilnveido – tas esot ilgstošs datu iesniedzēju izglītošanas un kontroles tālākas uzlabošanas jautājums, ko VARAM paredz kā pasākumu iekļaut arī topošajā atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā.
Koka smalcināšana
Tomēr koka atkritumu pārstrādes uzņēmuma SIA “Druplat” darba platībā ieraugot milzu grēdu ar pārstrādei paredzētajiem koka atkritumiem un otru grēdu ar jau sasmalcināto koksnes masu, nav šaubu, ka koka atkritumi – tas ir gana ievērojams atkritumu segments, par kura pārstrādi var un ir jāgādā.
Mēneša laikā uzņēmums vidēji pārstrādā aptuveni 2–2,5 tūkstošus tonnu koka atkritumu. Ar pārstrādi šajā gadījumā tiek saprasts process, kura laikā liela iekārta dažādu izmēru koka priekšmetus sasmalcina viendabīgā nelielu koka gabaliņu masā jeb šķeldā.
Uz drupināšanu atvestie koka atkritumi, vēl transportā esot, tiek nosvērti. Tālāk tie nonāk laukumā, kur iekrāvējs tos krāmē smalcināšanas iekārtā. Ar spēcīgu magnētu no koksnes tiek atdalītas metāla detaļas, bet koks sadalīts smalkā frakcijā.
Pamata materiāls pārstrādei ir koka iepakojums – dažādas kastes un paletes. Galvenie šā atkritumu segmenta radītāji ir uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar iepakojumu, – tirgotāji, iepakotāji, importieri.
Ceļi, pa kādiem koka atkritumi nonāk līdz pārstrādes uzņēmuma drupināšanas iekārtām, ir dažādi. Daļu piegādā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Vēl daļu koksnes SIA “Druplat” piegādā paši uzņēmumi, kā arī privātpersonas.
Kas ar sasmalcināto koka masu notiek tālāk? Koka iepakojums, dažādi ķīmiski neapstrādāti koka atkritumi no celtniecības un koka lielgabarīta atkritumi nonāk katlumājās sadedzināšanai un kalpo kā kurināmais.
Bet ķīmiski apstrādātie koka atkritumi tiek nosūtīti uz speciāli aprīkotām kurtuvēm. Nākotnē uzņēmums plāno arvien vairāk koksnes atkritumu virzīt pārstrādei, kur no tiem varēs radīt jaunus produktus.
Video:
Lai dedzinātu – vajag atļaujas
Te gan svarīgi saprast, ka, lai izmantotu šo pārstrādāto koka atkritumu masu par kurināmo, jāiegūst attiecīgas atļaujas un pastāvīgi jāveic monitorings, kas apliecina atbilstību noteiktam sadedzināšanas temperatūras un izmešu līmenim utt.
Šīs prasības spēj nodrošināt rūpnieciskās, ne privātmāju krāsnis. Uzņēmumi ir ieinteresēti nokārtot atļaujas šāda kurināmā izmantošanai, jo tas ir ne vien lētāks, bet arī ar lielāku siltumspēju (jo ir sausāks) nekā malka.
Bīstamie koka atkritumi, kas satur smagos metālus vai halogēnorganiskos savienojumus, kā gulšņi, elektrības stabi un citi, neder ne kā kurināmais katlumājās, ne arī kā izejmateriāls jauna produkta ražošanā, tāpēc tos droši sadedzina specializētajās krāsnīs uzņēmumos, kuriem ir atļauja dedzināt atkritumus.
Šāda veida atkritumu dedzināšanas iekārtas un atļauja Latvijā ir, piemēram, cementa ražotāja SIA “Schwenk Latvija” rīcībā.
Taču Latvijā netrūkst arī tādu darboņu, kas uzspļauj noteikumiem.
Piemēram, portālā “ss.lv” sadaļā “Malka, briketes, granulas” ir vesela apakšsadaļa “Celtniecības atgriezumi”, kur bez aplinkiem tiek piedāvāta malka no ēku demontāžām un mēbeļu atgriezumi kurināšanai, turklāt solot labāku siltumatdevi nekā briketēm. Un, ja ir piedāvājums, tātad netrūkst arī noņēmēju.
Tas liecina, ka sabiedrību nepieciešams izglītot par to, kādu kaitējumu videi un cilvēka veselībai var nodarīt neatbilstoša koksnes sadedzināšana.
Svarīgs arī ekonomiskais segums
Bez sabiedrības izglītošanas un domāšanas maiņas ir vēl arī citi izaicinājumi koka aprites ekonomikas veicināšanā.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss uzskata, ka Latvijai noteikti ir jāvirzās uz koka aprites ekonomiku, taču tā nebūt neesot tik vienkārši ieviešama.
Viņaprāt, aprites ekonomikā uzsvars liekams uz vārdu “ekonomika”: “Ekonomikā, kā zināms, ir trīs faktori, kas jāņem vērā – izejmateriālu ieguve, ražošanas process un realizācija. Ja ražošanas izejmateriāls ir otrreiz dzīvē ienācis produkts, ir diezgan daudz izaicinājumu.
Ja runājam par amatniecību – tur būtībā katrai koka lietai, kas nonāk gudra un prasmīga meistara rokās, varētu atrast otrreizēju lietojumu. Bet attiecībā uz rūpniecību, pirmkārt, otrreizējais izejmateriāls ir gana neviendabīgs, otrkārt, Latvijā netiek savākts tāds apjoms otrreiz lietojamas koksnes, lai uz tā vien balstītu rūpniecisku produktu ražošanu.”
Speciālists skaidro, ka dažādo koksnes aizsargvielu, pārklājumu un neviendabīgā mitruma klātesamība koka atkritumos ražotājam rada diezgan lielu izaicinājumu izveidot receptūru, lai ražošanas galarezultāts būtu viendabīgs un nemainīgām kvalitātēm. Rezultātā, ja pat, iespējams, izejmateriāls ir lētāks, ražošanas process kļūst izaicinošāks un dārgāks.
Jāvirzās uz aprites ekonomiku
“Daudzi grib dzīvot zaļi un, pieņemu, ka arī labprāt iegādātos otrreiz izmantotas koksnes mēbeles. Tomēr vienlaikus cilvēki, iegādājoties lietas, vēlas būt pārliecināti, ka tās ir drošas un tajās nav kādas kaitīgas vielas.
Izmantojot otrreizējo izejvielu, par to pārliecināties ir sarežģītāk, kas ražošanas procesu atkal sadārdzina. No tā visa izejot, šobrīd lietot ražošanā pirmreizēju koksni ir lētāk un šķiet, ka drošāk un saprotamāk, nekā ņemties ar otrreizējo.
Taču mēs uz planētas esam teju astoņi miljardi cilvēku, mēs nevaram dzīvot tikai no pirmreizējā izejmateriāla, tāpēc ir tikai normāli un pareizi sekot aprites ekonomikas loģikai, mēģinot radīt daudzkārt izmantojamu izejvielu produktus,” uzsver K. Klauss.
Lai tas strādātu pilnvērtīgāk un ieviestos sekmīgāk, pēc K. Klausa domām, jānotiek kaut kāda veida unifikācijai – jārada vienveidīgāks izejmateriāls. Tas savukārt, iespējams, nozīmē atteikšanos no individualizētiem produktiem, turklāt patērētājam jābūt gatavam par to samaksāt. Visticamāk, patērētāju sabiedrībā šādu krasu domāšanas maiņu var panākt, tā sacīt, “caur maciņiem”.”
Patlaban atkārtoti izmantotas koksnes produktu ražotāji spiesti strādāt normālos konkurences apstākļos, tie netiek ne subsidēti, ne arī kā citādi priviliģēti konkurentu vidū.
Visticamāk, nākotnē savu vietu izcīnīs dažādi kompozītmateriālu produkti, kuros koksne ir viens no elementiem, piemēram, terases dēļi, kas radīti, savienojot koksni un polimēru.
Vecas mēbeles izmantot skaidu plātņu vai taras materiālu detaļu ražošanā – arī tas ir reālistisks stāsts.
Pirms 20–30 gadiem kokzāģētavās vērtība bija dēlis, bet mizas, šķelda un skaidas bija blakusprodukts, kuru kaut kur nogrūst. Tomēr laika gaitā radās granulu un mulčas rūpniecība, un šiem produktiem šodien ir vērtība,” norāda LKF izpilddirektors.
EKSPERTA VIEDOKLIS
Labāk dedzināt paleti, nevis malku
Jānis Lapsa, SIA “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs: “Videi nedraudzīgāk un drīz vien arī Eiropas Savienības prasībām neatbilstoši būs turpināt atkritumus noglabāt atkritumu poligonos, tāpēc tas, uz ko būtu jātiecas, ir to pārstrāde un atkārtota lietošana.
Ja atkritumi tiek atbilstoši pārstrādāti un utilizēti, rodas izmaksas. Kamēr zināmā segmentā process notiek kaut kur, kaut kā nebūt – tas ir, tā teikt, pa lēto, bet ar paliekošu ietekmi uz vidi.
Tāpēc, lai pārstrādātu koka atkritumus droši un atbilstoši regulējumam, nepieciešams iegūt virkni atļauju gan attiecībā uz savākšanas, šķirošanas un pārstrādes procesu, gan arī uz šīm darbībām paredzētajām teritorijām.
Tikai tas garantēs atbilstoša galaprodukta iegūšanu un tālāku virzību apritē. Pārstrādājot koka atkritumus atbildīgi, redzams ļoti uzskatāms aprites ekonomikas piemērs – dažāda veida koksnes izstrādājumi tiek atgriezti atpakaļ tautsaimniecībā gan kā drošs kurināmais siltuma ražošanai, gan kā izejmateriāls jaunu produktu izgatavošanai.
Būtiski saprast, ka, arī pārstrādāto koka atkritumu masu pareizos apstākļos sadedzinot, tiek aizvietoti pirmreizējie resursi. Ir atšķirība, vai kā kurināmo izmantojam malku vai, piemēram, pārstrādātas koka paletes.
Koka palete tiks sadedzināta to aprites otrajā posmā, nevis pirmajā, kā tas būtu malkas gadījumā.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
