Decembris – AIDS mēnesis. Galvenais, kas jāzina par saslimšanu un ārstēšanu 0
Kopš 80. gadu beigām HIV/AIDS epidēmija Eiropas Savienībā ir viena no galvenajām prioritātēm, un decembris visā pasaulē ir AIDS mēnesis, kad aktualizējam šo imūndeficīta sindromu, dažādās pasaules valstīs notiek akcijas, lekcijas un dažāda formāta informatīvi pasākumi, kuros cilvēkus izglīto par HIV/AIDS, atgādinot gan zināmus faktus, gan stāstot jaunākos datus.
HIV un AIDS ir saistīti jēdzieni, tomēr ir atšķirības: HIV ir vīruss, AIDS – tā izraisīts sindroms.
AIDS ir iegūts imūndeficīta sindroms, kas nozīmē, ka imūnsistēma, kas pasargā cilvēku no dažādiem vīrusiem un baktērijām, sāk darboties arvien sliktāk, un cilvēks nav pasargāts no slimībām. Ir imūndeficīti, kas iedzimst, attīstās, cilvēkam kļūstot vecākam, vai parādās, izslimojot smagas slimības, bet AIDS ir īpašs imūndeficīts, kas atšķiras no citiem, jo saistīts tikai ar viena vīrusa – HIV – aktivitāti.
HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss, kura attīstībai nepieciešamas dzīvas šūnas. Cilvēka organismā HIV vīruss attīstās šūnās CD4. Pēc inficēšanās ķermenis vēl ilgi, dažkārt pat gadus desmit var cīnīties ar vīrusu un pat atjaunot zaudētās CD4 šūnas. Ja HIV netiek atklāts savlaikus un cilvēks nesāk ārstēties, kad bojāts noteikts daudzums CD4 šūnu un novājinātās imūnsistēmas dēļ ir kāda no tā dēvētajām oportūniskajām slimībām, tiek uzskatīts, ka HIV inficētajai personai ir imūndeficīta sindroms AIDS. Tā izārstēšanai līdzeklis vēl nav atrasts, AIDS pacienti visu atlikušo mūžu ciešā kontaktā ar ārstiem regulāri lieto medikamentus un cīnās ar veselības problēmām, kas veidojas novājinātās imunitātes dēļ.
Kas ir oportūniskās slimības?
Eiropā pazīstamākās HIV/AIDS pacientu oportūniskās slimības ir plaušu karsonis, barības vada iekaisums, Kapoši sarkoma un citomegalovīrusa infekcijas – daudzus skar vismaz viena no šīm kaitēm.
Pirmās redzamās veselības problēmas bieži sākas ar ādas un gļotādas bojājumiem: izsitumiem, augoņiem, sēnīšu infekcijām un stomatītu (mutes dobuma gļotādas iekaisumu). Elpošanas orgānus pievārē ilgstošs bronhīts, kas pārvēršas pneimonijā. AIDS slimnieki daudz biežāk slimo ar tuberkulozi, bojātas tiek arī aknas, kurās var attīstīties iekaisums. Var veidoties urīnceļu iekaisums, nieru slimības, nervu sistēmas bojājumi.
Viena no raksturīgākajām pazīmēm ir citomegalovīrusa infekcija, kas skar acis, bojā redzi un pamazām var padarīt cilvēku aklu. Savukārt Kapoši sarkoma ir audzējs, kas veidojas no asinsvadu apvalka. Vispirms tas pārņem kājas, tad attīstās un ātri progresē visā ķermenī, arī iekšējos orgānos. Vizuāli šī slimība atgādina izsitumus sarkanā krāsā, kas pakāpeniski vēršas lielāki. Par spīti audzēja agresivitātei, tas reti kad ir nāves cēlonis.
Kā inficējas ar HIV?
Vīruss vairojas baltajos asinsķermenīšos, tādēļ inficēties var tikai ar inficētas personas bioloģiskajiem šķidrumiem, kuros ir pietiekami liels balto asinsķermenīšu skaits: asinīs, maksts izdalījumos, mātes pienā un spermā. Neizsargāta seksuāla kontakta laikā HIV var tikt pārnests no viena cilvēka uz otru (gan heteroseksuāla, gan homoseksuāla dzimumakta laikā). Inficēties ar vīrusu iespējams arī tikai pēc viena dzimumakta ar inficētu cilvēku.
Otrs veids, kā cilvēks var inficēties ar HIV vīrusu, – nonākot tiešā saskarē ar inficētām asinīm (asiņu pārliešanas laikā, ar inficētiem medicīniskajiem instrumentiem utt.), donora orgāniem un citiem organisma bioloģiskajiem šķidrumiem, kas satur inficētas asinis. Biežākā inficēšanās notiek ar koplietošanas šļircēm un adatām, lietojot narkotiskas vielas, veicot manipulācijas ar nesteriliem instrumentiem, piemēram, caurdurot pīrsingus vai tetovējot.
Iespēja iegūt HIV vīrusu pastāv arī akupunktūras un skarifikācijas jeb rētošanas laikā (process atgādina tetovēšanu, taču simbols vai raksts tiek iegriezts vai iededzināts ādā, nevis veidots, ievadot tinti).
Inficēt cilvēkus var arī medicīnisku manipulāciju laikā, kad pacientam ir atvērta asiņojoša trauma un netiek ievēroti nepieciešamie drošības pasākumi (slimnīcās tie, protams, ir obligāti). Pārlejot asinis, visas donoru ziedotās asinis bez izņēmuma tiek pārbaudītas. Latvijā nav reģistrēts neviens HIV inficēšanās gadījums, pacientam pārlejot asinis.
Mammas var inficēt bērnus grūtniecības vai dzemdību laikā un barojot ar krūti. Ja jaunā māmiņa neveic profilaktiskas darbības, jārēķinās ar 50% iespēju dzemdēt inficētu mazuli. Taču, ja sieviete apzinīgi saņem pretvīrusu terapiju, dzemdības nenotiek dabīgā veidā, bet ar ķeizargriezienu, pēc tam jaundzimušajam sniedzot nepieciešamo ārstēšanu, risks samazinās līdz 0,5%. Pēc tam mazulis jābaro ar piena aizvietotāju.
Kliedējot mītus un bailes, kas var nepamatoti rasties, kontaktējoties ar inficētiem cilvēkiem, lūk, veidi, kā pilnīgi noteikti nevar inficēties ar HIV: skūpstoties, apkampjoties, sarokojoties, ja kāds tuvumā klepo vai uzšķauda, lietojot kopīgus traukus, produktus, sadzīves priekšmetus. Vīrusu nav iespējams iegūt, kopā ejot dušā, saunā vai pirtī, apmeklējot tualeti, uzturoties vienā telpā. Arī insekti un dzīvnieki nepārnēsā šo slimību, līdz ar to ne no suņa koduma, ne oda dzēliena ar HIV nevar inficēties.
Veidos modernāku reģistru
Šoruden tika izsludināti grozījumi valdības noteikumos, kuros paredzēts uzlabot epidemioloģisko datu ieguvi, uzglabāšanu un izmantošanu par saslimšanas gadījumiem ar HIV/AIDS atbilstīgi mūsdienu prasībām un vajadzībām, vēsta Veselības ministrija. Tas būs instruments, kā efektīvāk ierobežot un uzraudzīt HIV/AIDS izplatību valstī.
Galvenais ieguvums, pilnveidojot reģistru, – būs iespējams izzināt HIV/AIDS epidemioloģiskās īpatnības, piemēram, inficēšanās veidu, riska faktorus un grupas, lai atbilstīgi plānotu profilakses pasākumus. Uzlabojot reģistru, būs vieglāk sekot līdzi katra slimnieka ārstēšanai, izvērtēt slimības gaitu un analizēt to. Kādreiz sūtītos papīra formāta dokumentus un datus turpmāk varēs ievadīt tiešsaistē, tas būs daudz ātrāk un ērtāk.
Ārstniecības personas būs vairāk motivētas nodrošināt savlaicīgu datu ievadi. Patlaban joprojām tiek izmantots pirms 24 gadiem izveidotais reģistrs, kas nesatur nozīmīgus klīniskos datus, kuri nepieciešami kvalitatīvai informācijas apkopošanai un analīzei. Tāpat nepieciešams ieviest jaunas drošības prasības un uzlabot datu aizsardzību. Reģistra pilnveide ir viens no plānotajiem pasākumiem HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, vīrushepatīta B un C izplatības ierobežošanas rīcības plānā 2018.–2020. gadam. Jaunā kārtība stāsies spēkā no nākamā gada 1. jūlija.
