Decembrī ir divas pārceltās darba dienas. Špikeris strādājošajiem par būtiskākajiem nosacījumiem darba dienu pārcelšanā 0
Valsts darba inspekcija (VDI) informē, ka šī gada decembrī ir divas pārceltās darba dienas. Ko tas nozīmē darba ņēmējiem? Turpinājumā VDI skaidrojums.
Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija rīkojuma Nr. 348 “Par darba dienu pārcelšanu 2024. gadā” (turpmāk – Rīkojums) 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu:
Pārceltās dienas decembrī:
– no pirmdienas, 2024. gada 23. decembra, uz sestdienu, 2024. gada 14. decembri,
un
– darba dienu no pirmdienas, 2024. gada 30. decembra, uz sestdienu, 2024. gada 28. decembri.
Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot Rīkojuma 1. punktu.
Darba likuma 133. panta ceturtajā daļā noteikts, ka gadījumos, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus Darba likuma 136. panta astotajā daļā noteikts,- ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.
Savukārt saskaņā ar Darba likuma 143. panta sesto daļu, ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas. Līdz ar to Darba likumā noteiktais darba dienu pārcelšanas tiesiskais regulējums paredz atkāpes no vispārīgajiem darba nedēļas ilguma noteikumiem.
Paskaidrojam, ka darba dienu pārcelšanas tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi un atpūtas laiku. Tādā veidā tiek nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, uz kuru darba dienas tiek pārceltas, savukārt citā nedēļā nodarbinātajiem tiek nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits, kuras tie var izmantot pēc sava ieskata.
Darba dienas pārcelšanai nevajadzētu mazināt darbinieku to tiesību apjomu, kuru tie būtu ieguvuši, ja darba dienu pārcelšana nemaz nebūtu realizēta. Proti, darba dienu pārcelšana tiek realizēta, ievērojot, ka netiek pasliktināts darbinieka tiesiskais stāvoklis (Darba likuma 6. panta par darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību) un tiek ievērots vienlīdzīgu tiesību princips darba tiesiskajās attiecībās (Darba likuma 7. panta).
Ja tiek pārcelta darba diena, tad uzskatāms, ka tajā mēneša nedēļā, uz kuru tā tiek pārcelta, ir par vienu darba dienu vairāk, savukārt tajā mēneša nedēļā, no kuras darba diena tiek pārcelta, ir par vienu darba dienu mazāk.
Kopējais darba dienu un normālā darba laika stundu skaits kalendārajā mēnesī nemainās. Šādā veidā organizētais nedēļas darba laiks uzskatāms par attiecīgā darbinieka normālo darba laiku.
Darbinieka tiesību apjoms vērtējams kalendāra mēneša, nevis atsevišķas darba nedēļas ilguma ietvarā. Par to liecina Darba likuma 133. panta ceturtā daļa, 136. panta astotā daļa un 143. panta sestā daļa, strikti nosakot atkāpes no vispārīgajiem darba nedēļas ilguma noteikumiem. Vispārīgā gadījumā darbiniekam katra kalendāra mēneša ietvaros ir tiesība nostrādāt attiecīgā mēneša normālā darba laika stundu daudzumu, kas viņam arī tiek garantēta situācijā, kad kādā no kalendāra gada mēnešiem tiek noteiktas pārceltās darba dienas.
Nosakot pārceltās darba dienas, attiecīgā kalendāra mēneša ietvaros nemainās darbiniekam plānoto normālā darba laika darba dienu un stundu vai atpūtas dienu kopskaits (pārcelto darba dienu rezultātā, darba diena samainās vietām ar atpūtas dienu, piemēram, pārceltā darba diena no pirmdienas, 2024. gada 23. decembra, uz sestdienu, 2024. gada 14. decembri, tādējādi 2024. gada 23. decembris iegūst pārceltās brīvdienas statusu, bet 2024. gada 14. decembris pārceltās darba dienas statusu ar tādu normālā darba laika stundu daudzumu, kādu darbinieks būtu strādājis 2024. gada 23. decembrī, ja netiktu pārceltas darba dienas.
Proti, ja darbiniekam 2024. gada 23. decembrī pirmssvētku dienā darba dienas ilgums būtu saīsināms par vienu stundu, tad arī 2024. gada 14. decembrī pārceltās darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu). Līdz ar to neatkarīgi no tā, vai dienas tiek pārceltas, vai netiek pārceltas, darbiniekam tiek saglabāts tāds pats tiesību apjoms, kāds būtu, ja darba dienas netiktu pārceltas. Tas pats attiecas uz darbinieka prombūtnēm kalendāra mēneša ietvaros, neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā kalendāra mēnesī ir vai nav pārceltās darba dienas.
Ja darbinieks izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu laikā, kurā ir pārceltās darba dienas, tad tās brīvdienas, uz kurām ir pārceltas darba dienas, ir uzskatāmas par darba dienām un attiecīgi ir apmaksājamas.
Ja darbiniekam ir iestājusies pārejoša darbnespēja laikā, kurā ir pārceltās darba dienas, tad tās brīvdienas, uz kurām ir pārceltas darba dienas, ir uzskatāmas par darba dienām un attiecīgi ir apmaksājamas.
Ja darbinieks vai darba devējs ir uzteicis darbu un darba tiesisko attiecību pēdējā diena ir pārceltā darba diena – tā kā diena ir noteikta par darba dienu, darbiniekam jāierodas darbā un jāveic darba līgumā nolīgtais darbs.
Ja darba tiesiskās attiecības tiek nodibinātas laikā no dienas, kad bija jāstrādā tāpēc, ka tā ir pārceltā darba diena, līdz dienai, kas noteikta par brīvdienu – darbiniekam nav jāierodas darbā brīvdienā.
Ja darba tiesiskās attiecības tiek nodibinātas laikā no dienas, kas noteikta par brīvdienu, līdz dienai kad jāstrādā tāpēc, ka tā ir pārceltā darba diena – darbiniekam jāierodas darbā.
