Decembrī automobiļus pērkam vairāk. Bet kādus? 24
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Decembra rezultāti gan vēl nav saskaitīti. Bet nez vai tie būs krasi atšķirīgi un spēs nākotnes perspektīvu prognozi būtiski ietekmēt. Tādēļ atļaujos šī gada auto tirgu vērtēt jau tagad.
Braukt ar savējo gribam
Un tas ir dabiski. Tikai tā iespējams no sabiedriskā transporta vīrusperēkļiem izbēgt. Tikai ar saviem autonomiem, paklausīgiem ratiem iespējams dažādu ārkārtas situāciju sarežģīto loģistiku risināt. Brīvību kaut daļēji nosargāt.
Auto ir pierasts un vajadzīgs. Un tiek pirkts arī grūtajos laikos. Pat vairāk nekā pērn. Jaunu auto tirgus, par spīti piegāžu problēmām, kuras divus pēdējos mēnešus sabojājušas un kontrolskaitļus gandrīz par piektdaļu samazinājušas, gadā kopumā ir lielāks nekā pērn. Ir audzis par sešiem procentiem, kas ir vairāk nekā Eiropā kopumā. Šie seši turklāt ir pasažieru auto procenti. Vieglie komercnieki pirkti pat par 21% procentu vairāk. Jāstrādā taču vairāk…
Tātad šogad esam kļuvuši par 15 732 jauniem auto bagātāki. Vai arī “elektriskāki”? Mazlietiņ. EV parks audzis par 390 vienībām. Bet ar šiem 16 tūkstošiem brauktgribas apmierināšanai nepietiek. Un lietoto imports izaudzis līdz gandrīz 50 000.
Ko izvēlamies?
Izmaiņas jauno auto izvēles struktūrā niecīgas. Joprojām maz pirkti Auto asociācijas klasifikatorā par mini un maziem saukti auto. Kopā tādu vien ap septiņiem procentiem (pret Eiropas 30). Joprojām aug krosoveru popularitāte.
Arī marku reitings gandrīz nemainīgs – “Toyota”, “Volkswagen”, “Škoda”, “Peugeot”, “Renault”, “Kia”. Tiesa – “VW” un “Peugeot” tirgus daļa samazinājusies. Pēdējam pat par veseliem 20%. Bet lielākais daļas pieaugums ir “Seat” (79%), “Subaru” (69%) un “Dacia” (44%). Pēdējiem diviem acīmredzot sakarā ar nezūdošo pieprasījumu pēc pilnpiedziņas.
Bet ko nu par tiem jaunajiem… Par kustēties kāru latviešu absolūti lielākajai daļai nereālu sapni… Nu nevar ne tikai Pēteris no laukiem, bet arī Ilmārs no Rīgas samaksāt tos 15 000 par mazo klasi. Par savu gadus 15 veco pašreizējo darba zirgu viņš dabūs labi ja tūkstošus trīs. Varbūt spēs piestiķēt vēl kādu pārīti. Līzingu viņam neviens nedos. Un ies šis uz placi vai internetbodi pēc… Kas populārākie šajā cenu kategorijā?
“Premium” markas. Populārākais vecums – 10 līdz 15 gadi. Četri no pieciem – dīzeļi. Jo tos lētāk atdod vecie saimnieki, kuriem drīz vairs lielpilsētās iebraukt neļaus. Jo tie vilina ar mazāku degvielas patēriņu. Cik zaļi? Kuru tas interesē…
Bet varam jau paskatīties vecos katalogos. BMW dīzeļi, kurus būvēja ap 2010. gadu, ēd ap 6–7 litriem uz 100 km (un tas ir dārgāk nekā mazo mūsdienu benzīnmotoru pieci litri). Izmet 150–200 g/km ogļskābās gāzes (un tas nekādi netuvojas Eiropas tuvākās nākotnes iecerētajiem 100 g). Par slāpekļa bāzes sārņiem tolaik neviens pat nerunāja. Arī šobrīd Latvijas auto nodokļu likumi šo šmuci nesoda. Tātad – neņemam galvā!
Neņemam galvā, ka gandrīz neviens no šīs izvēles grupas nav nokalpojis mazāk par 200 tūkstošiem kilometru. Un tātad gandrīz visi tie ir ieripojuši visai iespējamu dārgu remontu zonā. Katalizators, degvielas sūknis, sprauslas… Un tā tālāk un tā joprojām.
Objektīvu ziņu par iespējamām šo limuzīnu remonta izmaksām nav. Īpašnieki ar tām nelielās (neies jau sevi par muļķi saukt…), servisu saimnieki arī ne (neies jau klientus atbaidīt…). Internetā pavīd viens otrs ārzemju pētījums. Angļi, piemēram, visai vērienīgā aptaujā noskaidrojuši, ka šīs vecuma grupas auto uzturēšana visdārgākā ir tieši BMW automobiļiem. Un zemākās – “Fiat” un “Peugeot” mazajiem auto, kuru mūsu lietotā importa statistikā nav gandrīz nemaz.
Kur iebraucam?
Visai prāvu un – sliktākais – neprognozējamu auto uzturēšanas izdevumu zonā. Veca limuzīna saimnieka maksājumi par remontiem, par skaisto zemprofila riepu maiņām utt. bieži vien sasniedz līmeni, ar kuru pietiktu gluži jauna auto līzingam. Un ekoloģiskākam braucienam bez defektu gaidīšanas stresa. Tikai, kā jau agrāk teikts, līzingu neviens nedod. Un piedevām tie šādi sasniedzamie jaunie automobilīši uz kaimiņu BMW fona būtu gauži necili pēc markām un izmēriem…
Un tā – auto pirkumu lielākā daļa nemainīgi (pat augoši) paliek sirma importa jomā. Pirmais maksājums nonāk nevis līzinga kompānijās, bet pie vecu dīzeļu tirgotājiem. Turpmākie – rezerves daļu bodēs un remonta darbnīcās, no kurām krietna daļa nebūt nav čaklas un rātnas nodokļu iekasētājas un maksātājas.
Valsts ekonomika šādi neiegūst. Ekoloģija – vēl mazāk. Ir gauži naivi (vai melīgi?) iedomāties, ka daži simti uz elektrifikāciju pierunātie bezizmešu auto īpašnieki spēs šajā jomā atsvērt gadā ievestos 40 000 vecos dīzeļus. Ka EV skaits tuvākajos gados krasi pieaugs, bet lietoto imports samazināsies. Arī tas augs – ja vien beidzot netiks atrastas kādas par pliku aģitāciju iedarbīgākas metodes mūsu auto izvēles paradumu maiņai.
