Debijā uzvara: Kristiāns Rubīns kļūst par 26. Latvijas hokejistu, kurš spēlējis NHL 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmais bija Helmuts Balderis, tad Kerčs, Vītoliņš, Irbe, Ozoliņš, Žoltoks… Līdz šim bija 25 Latvijas hokejisti, kas aizvadījuši kaut vienu maču hokeja Mekā. Kristiāns Rubīns ir nākamais, bet pirmais latvietis, kurš NHL laukumā devies Toronto “Maple Leafs” kreklā.
Katra hokejista sapni Rubīns sasniedzis 23 gadu vecumā, trīs dienas pirms nākamās dzimšanas dienas. Debijas spēlē uzvara ar 5:4 pret Kolumbusas “Blue Jackets”, vārtos divas trešdaļas esot Elvim Merzļikinam.
Rubīns nospēlēja 13:40 minūtes, no tām 1:16 mazākumā. Veica trīs metienus uz vārtiem, četrus spēka paņēmienus, bloķēja vienu pretinieku mesto ripu, diemžēl arī nopelnīja negatīvu lietderības rādītāju -1. Elvim ne tā labākā spēle, atvairīti 25 no 30 metieniem, bet divas pēdējās ripas viņa vārtos ielidoja ar septiņu sekunžu intervālu.
“Pēc pirmā metiena uz vārtiem Elvis man kaut ko kliedza, bet īsti nesadzirdēju, ko tieši. Jebkurā gadījumā spēlēt pret kādu no savas valsts ir daudz jautrāk.
Protams, bija satraukums, kas beidzās ar pirmo nomaiņu.
Tāpat pirmais metiens uz vārtiem. Notiekošais šķita nereāls, bet es izbaudīju šo spēli un debijas mirkli,” pēc mača sacīja Kristiāns.
“Šis brīdis (debija) nāca ilgi. Paldies manai ģimenei, jo īpaši mammai. Viņi mani allaž atbalstījuši, ticējuši un ļoti palīdzējuši.”
Kārtējā negulētā nakts
“Tas bija viņa bērnības sapnis, kas nu ir piepildīts, bet cerams, ka ar tālāku sapņu īstenošanu,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” saka Kristiāna mamma Ingūna.
“Mums šī nebija pirmā negulētā nakts. Pirms spēles uztraukums bija liels, pēc tās beigām izskrēju pagalmā un no prieka skaļi nobļāvos. Man ir ļoti liels gandarījums, ka bērns to ir sasniedzis. Ceļā līdz NHL bija brīdis, kad Kristiānam rokas bija nolaidušās, bet visi kopā esam tikuši tik tālu. Vienmēr esam viens otru atbalstījuši. Viņš ir cilvēks, kurš allaž grib būt pirmais, labākais,” saka NHL hokejista mamma.
Ingūna spēli skatījās kopā ar vīru, trim kaķiem un suni, mammai uzsverot, ka visi esot bijuši pie televizora. Kristiānam ir divi brāļi, jaunākais iet viņa pēdās, šobrīd trenējoties Zviedrijā. Tas ir līdzīgs ceļš, kādu gāja Kristiāns.
“Mans paps gribēja, lai ir hokejists. Es viņam biju vienīgā meita, abi kopā skatījāmies veco Rīgas “Dinamo”. Viņš fanoja par hokeju, par Repsi. Ar pirmo dēlu nesanāca, 90. gadu pats sākums, grūti laiki. Ar nākamo jau citādāk, vecvecāki Kristiānu aizveda vispirms uz daiļslidošanu. Pēc kāda laika aizbraucu uz kādu nodarbību un biju nosmējusies.
Mans “zilonēns” paceļ roku un kāju, visi gāžas gar zemi, vienā augumā ar treneri jau tad bija.
Tad sapratu, kāda daiļslidošana, hokejs. Tieši tad mūsu ceļā trāpījās Ēriks Miļuns, izrunājām visu, vīrs visu sakārtoja ar ekipējumu, un tā tas viss sākās. Pirmajā treniņā, trenerim vēl nezinot, vai Kristiāns māk slidot, viņam iedeva krēsliņu. Dēls bija ļoti apvainojies, nometa prom to krēslu.
Sākums gan bija grūts, jo bija starp puikām, kas bija slidojuši hokejā divus gadus. Papildu treniņi, arī tieši slidošanā pie treneres Agras Rožkalnes. Kristiāns ir ļoti neatlaidīgs, vienmēr gribējis būt labākais – skolā vai uz ledus,” saka Rubīna mamma.
Viņa grib izcelt Kristiāna bērnu dienu trenerus Miku Dzinduli un arī Gunti Bāliņu, kurš pirmais saskatījis, ka Kristiāns ir lietaskoks.
“Bāliņš viņu paņēma uz vienu turnīru ar U-16 izlasi, lai gan Kristiānam tobrīd bija vien 13 gadi. Citi puikas smējušies, kas tas par sīko.
Kristiāns visu laiku ir trenējies papildus arī bez hokeja.
Svarīgi bija vasaras treniņi pie Jurīša. Viņš ir lielisks cilvēks, savulaik arī Sandim Ozoliņam palīdzēja. Enerģijas un azarta pilns cilvēks, kurš savulaik palīdzēja,” saka Kristiāna mamma.
Iedzimtas dotības savienojumā ar darbu
“Kristiānam sākums bija hokeja skolas “Rīga” telpās. Tobrīd vācām komandu ar domu, ka pēc gada pārcelsimies uz “Volvo” halli. Noteikti jāuzsver, ka Kristiāna pirmajos hokeja soļos liela loma bija Mikam Dzindulim, kas ir viņa pirmais treneris, jo vairāk ar Kristiānu strādāja,” “Latvijas Avīzei” saka Ēriks Miļuns, kurš turpat vien klāt bija.
“Rubīns jau no pirmajiem treniņiem bija ļoti centīgs, akurāts un vienmēr pirmajās rindās. Ja tā domā, tad jau varēja just, ka būs līderis un spējīgs ko sasniegt. Kristiāns jau tad bija augumā raženāks ne tikai par vienaudžiem. Protams, liels papildu darbs, ko nodrošināja vecāki, kas ieguldīja laiku un līdzekļus. Kristiānam tā bija ikdiena, ka jāstrādā. Prieks, ka tagad tas ir nesis augļus.
Viņam ir gan dabas dotības – augums, gan arī spēja pārredzēt laukumu, bet arī ar darbu sasniedzamas lietas, kas tika uztrenētas.
Labs metiens, slidojums, ar tik garu augumu laba nūjas tehnika, var pieslēgties uzbrukumā. Labi darbojas abās pozīcijās. Tāpēc jau viņu novērtēja, NHL nevar tikt tikai tāpat, tas siets ir ļoti blīvs, tālāk tiek tikai labākie,” saka Miļuns.
Treneris ir gandarīts, ka savulaik pielicis roku pie Kristiāna izaugsmes. Viņam šis ir septītais audzēknis, kas ticis NHL. Raitis Ivanāns, Mārtiņš Karsums, tur bijis lielāks un ilglaicīgāks darbs viņu hokeja pirmsākumos. Tad Jānis Sprukts, Matīss Kivlenieks, Elvis Merzļikins, Teodors Bļugers, kuri dažādos vecumos arī bijuši Miļuna audzēkņi.
