Debesskrāpju ambīciju cīņas 0
Arhitektūra veido pilsētu vaibstus, kā arī ir laikmeta vēstnesis. Šobrīd pasaules lielāko pilsētu siluetos ielaužas jaunas un aizvien ekskluzīvākas celtnes – vieni cīnās par prestižu, citi par energoefektivitāti.
Ņujorkas panorāmai pievienojies jauns pīķis – 306 metrus augsta 90 stāvu būve, rezidenču centrs “One57”, kas līdz ar tās atklāšanu šovasar kļūs par augstāko celtni šajā lielpilsētā. Piedāvājot ainavisku panorāmu, “One57” būs ieguvis monopoltiesības uz visiespaidīgāko Centrālā parka ainavu. Celtnes pirmajos 20 stāvos izvietosies luksusa viesnīca, bet pārējos 70 – ekskluzīvi apartamenti. Taču jaunā būve pasaules uzmanību izpelnījusies ne tikai augstuma rekorda, bet arī lielo izmaksu un apartamentu cenu dēļ. Gada sākumā nenosaukts pircējs iegādājies ekskluzīvos apartamentus, kas aizņem visu 89. un 90. stāvu, par 100,5 miljoniem dolāru, veicot leģendārāko darījumu Ņujorkas nekustamo īpašumu tirgū. Līdzās elpu aizraujošajam skatam uz Ņujorku, privātajam spa, peldbaseinam un atsevišķai telpai mājdzīvnieku mazgāšanai “One57” būs pieejama pat neliela kinozāle. Jau 2011. gadā 80 procenti apartamentu bija izpirkti, taču celtne pilnībā tiks pabeigta tikai šovasar.
“One57” ekskluzīvo mājokļu interjera autors ir dāņu dizainers Jūls Hasens, kurš iespaidojies no franču modernistiem – piemēram, no Žana Mihaela Franka. Debesskrāpja arhitekts ir slavenais francūzis, Prickera balvas ieguvējs Kristiāns de Portzamparks – pirmais franču arhitekts, kurš 50 gadu vecumā saņēmis šo prestižo atzinību. Vertikālas celtnes ir arhitekta interešu objekts jau kopš karjeras sākotnes – sākot ar 1974. gadā projektēto ūdenstorni “Marne-la-Vallée” Francijā līdz plašākai auditorijai zināmajam LVMH tornim Ņujorkā.
Lai arī viena no ekskluzīvākajām celtnēm pasaulē, tomēr “One57” nevar sacen-sties ar Ķīnā topošo Šanhajas torni, kas pēc atklāšanas būs trešā augstākā celtne pasaulē (pēc 828 m augstā “Burj Khalifa” Dubaijā un 634 m augstā Tokijas televīzijas torņa) un augstākā Ķīnā, pievienojoties Lujiazui komerciālā rajona slaveno torņu trijotnei. Trešo brāli Šanhajā jau gaida “Jin Mao” tornis (88 stāvi un virsotne 421 m augstumā, atklāts 1998. gadā) un Pasaules finanšu centrs (101 stāvs, 492 m, atklāts 2008. gadā). 632 metrus augstā nama 128 stāvos izvietosies biroju, tirdzniecības un izklaides iestāžu telpas ar gaisa dārziem, kā arī lielu daļu aizņems luksusa viesnīca. Turklāt ēku aptver specifiska ārsienu sistēma, kas to caurspīdīguma dēļ ļauj ierobežot kopējo elektrības patēriņu, kā arī ieekonomēt apsildes resursus. Tās augšējos stāvos esošās vēja turbīnas saražos enerģiju atsevišķiem stāviem. Pa ēkas neskaitāmajiem stāviem kursēs pasaulē ātrākie – “Mitsubishi” – divstāvīgi lifti ar ātrumu līdz pat 64 kilometriem stundā. Paredzot trešdaļā ēkas ierīkot zaļo zonu, Šanhajas tornis arī pretendē uz LEED zelta sertifikātu.
Savukārt gluži pretēju ēku – ar LED ekrāniem klātu ekskluzīvu celtni – drīzumā plānots pabeigt Korejas galvaspilsētā Seulā. Debesskrāpju cīņās Koreja sevi piesaka ar tehnoloģijām, radot pasaulē pirmo “neredzamo” torni. Tiesa, projekts izsaucis pretrunīgu attieksmi – vieni ir sajūsmā par būves piedāvātajām izklaides iespējām – tajā atradīsies viena no pasaules augstākajām skatu platformām 392 metru augstumā, atrakcijas, restorāni un pat akvaparks. Vides aktīvisti tomēr ar bažām klausās projektētāju paustajā, ka “neredzamo” torni putni un lidmašīnas saskatīšot, pateicoties konkrētam redzes leņķim un LED ekrānu radītajiem gaismas signāliem.
Šo abu arhitektūras brīnumu konkurente ir Ķīnā topošā “Sky City”, kas pretendē uz pasaulē augstākās celtnes titula godu, sasniedzot par 8,2 metriem lielāku augstumu nekā šī brīža arhitektūras milzim Dubaijā “Burj Khalifa”. Sākotnējās ambīcijas bija vēl lielākas, apgalvojot, ka celtni iespējams pabeigt 90 dienās! Protams, utopiskā iecere nepiepildījās, taču galvenokārt birokrātisku apsvērumu dēļ – nespējot apkopot nepieciešamās atļaujas. Ēkas autoriem, iespējams, būtu ko mācīties no Londonas piemēra – tur 2014. gadā atklātais jaunais Laidenhala debesskrāpis šī gada sākumā sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, daļai konstrukciju atdaloties un nokrītot turpat uz zemes. Par laimi, šajā negadījumā neviens necieta, taču ēkai nepieciešama pamatīga pārbūve.
Arhitektūras pasaulē noris arī vēl citas kaislības, sekojot līdzi slavenā itāliešu arhitekta Renzo Piano pēdējiem veikumiem, šoreiz Vitnijas muzejam ASV, kas izpelnījies arī savu kritikas devu. Atšķirībā no iepriekšējām celtnēm šoreiz Renzo uzsvaru licis uz ēkas interjeru, domājot par muzeja vajadzībām. Taču tās fasādei nu veltīti apzīmējumi “mākslas tankeris”, “neveikls” un “vecmodīgs”. Tiek gan atzīts, ka atšķirībā no citiem arhitektūras “kosmosa kuģiem”, kuros institūcijām jācenšas iespiesties, šī ir funkcionāla un racionāla celtne. Ar lielu interesi Nīderlandē pērn tika atklāta arī pirmā peldošā rezidenču ēka Eiropā – Citadele. Tiek uzsvērts, ka šī celtne, izmantojot ūdens tilpnes dotās priekšrocības, patērēs par 25 procentiem mazāk enerģijas nekā parasta ēka. Arhitektūras kaislības nerimst, un cīņa par augstāko torni vai energoefektīvāko celtni rit pilnā sparā.
