Debesskrāpji kā milzu akumulatori – vai nākotnes pilsētas iegūs jaunu enerģijas avotu? 28
Kopš seniem laikiem cilvēki ir cēluši monumentālas ēkas, lai apliecinātu savas varas un ietekmes apmēru. No faraonu piramidām līdz mūsdienu debesskrāpjiem, šīs celtnes ir bijušas gan prestiža, gan spēka simboli. Taču mūsdienu pilsētu panorāmas drīz varētu iegūt pavisam jaunu nozīmi. Debesskrāpji varētu kļūt par milzīgām enerģijas uzkrāšanas baterijām, palīdzot mums efektīvāk izmantot atjaunojamos energoresursus un veidot ilgtspējīgāku nākotni, vēsta, “CNN”.
Enerģijas uzglabāšana ir būtiska, lai nodrošinātu stabilu energoapgādi, īpaši izmantojot atjaunojamos energoresursus. Lai pilnībā izmantotu zaļās enerģijas potenciālu, ir nepieciešami dažādi risinājumi, sākot no tradicionālajiem akumulatoriem līdz inovatīvām metodēm. Viena no daudzsološākajām idejām ir akumulatoru debesskrāpji. Arhitektūras un inženierijas gigants “Skidmore,Owings & Merrill” (SOM) ir apvienojis spēkus ar enerģijas uzglabāšanas speciālistiem, lai izstrādātu jaunus gravitācijas enerģijas uzglabāšanas risinājumus, kas varētu reformēt pilsētu energosistēmas.
Šī ideja paredz, ka debesskrāpis būtu aprīkots ar motoriem, kas, izmantojot lieko elektrību no tīkla, paceltu smagus blokus uz augšu. Kad elektrības vajadzība pieaug, šie bloki tiktu lēnām nolaisti, ražojot papildu elektrību.
SOM, firma, kas projektējusi dažas no pasaules augstākajām ēkām, ieskaitot Burj Khalīfa Dubaijā, tagad vēlas izmantot savas zināšanas, lai izveidotu debesskrāpjus, kas varētu uzglabāt enerģiju un palīdzēt mums atbrīvoties no fosilā kurināmā. Kā teicis SOM partneris Bils Beikers, kurš strādāja pie Burj Khalifa projekta, “Šeit ir iespēja izmantot šīs zināšanas… un izmantot tās enerģijas uzkrāšanai.”
Lai līdz 2050. gadam panāktu oglekļa neitralitāti, mums ir nepieciešami lielāki enerģijas uzglabāšanas risinājumi.
Vienkāršākais veids, kā uzglabāt lielus enerģijas daudzumus, ir izmantot ūdeni. Mēs varam sūknēt ūdeni uz augšu, kad enerģijas ir daudz, un ļaut tam krist atpakaļ, kad nepieciešams. Bet šādai sistēmai ir vajadzīgas lielas, atvērtas platības. Tāpēc inženieri ierosina izmantot augstas ēkas.
“Šādi mēs varētu uzglabāt milzīgus enerģijas daudzumus. Tas būtu pietiekami, lai nodrošinātu elektrību daudzām ēkām,” apgalvo “Energy Vault” vadītājs Roberts Pikoni.
“Energy Vault” un SOM ir pārliecināti, ka viņu ideja ir dzīvotspējīga un var gūt panākumus tirgū. Turklāt “Energy Vault” jau ir veiksmīgi īstenojusi līdzīgu projektu Ķīnā.
Jaunās tehnoloģijas, piemēram enerģijas uzglabāšana debesskrāpjos, varētu palīdzēt kompensēt būtisko oglekļa dioksīda daudzumu, ko rada augstas ēkas. Būvniecības nozare ir atbildīga par gandrīz 40% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, tāpēc ir nepieciešami inovatīvi risinājumi, lai mazinātu šo ietekmi.
“Ja ēka jau tāpat ir tik augsta, kāpēc neizmantot to arī enerģijas uzglabāšanai?” viedokli pauž Roberts Piconi, “Energy Vault” vadītājs. Un viņam ir taisnība – jo augstāka ēka, jo vairāk enerģijas mēs varam tajā uzglabāt.
“Pikoni uzsver, ka, ja ēka jau tāpat tiek būvēta tik augsta, tad kāpēc neizmantot šo augstumu, lai ražotu enerģiju? Viņš piebilst, ka kopā ar SOM meklē partnerus, kas palīdzētu īstenot šo inovatīvo projektu.