Debesis tukšas ir tikai virs Rīgas…Kā globālā mērogā izskatās “Air Baltic”? 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pandēmija nu jau gandrīz gada laikā izdarījusi spēcīgus sitienus pa vairākām nozarēm, taču reti kura tik smagi “noguldīta uz dēļiem” kā aviācija. Pagājušajā nedēļā “AirFrance-KLM Group” paziņoja savus 2020. gada finanšu rezultātus, kuri rāda, ka pērn kompānija piedzīvojusi 7,1 miljardu eiro lielus zaudējumus.
Savukārt lidaparātu ražotājs “Airbus” reģistrējis 1,1 miljardu eiro zaudējumus. Vai aviācijas nozarē kāds vispār krīzei ticis cauri sausām kājām? Kā globālā mērogā izskatās “Air Baltic”? Precīzi 2020. gada finanšu dati būs zināmi aprīlī, taču tendence rāda, ka gadā “Air Baltic” zaudējumi noteikti varētu pārsniegt 300 miljonus.
“Pārtikas pakas” par miljardiem
“2020. gads mūsu kompāniju pārbaudīja ar visnopietnāko krīzi, kādu aviācijas industrija jebkad pieredzējusi,” norādīja “AirFrance-KLM” izpilddirektors Bendžamins Smits. Kompānijas grupas uzņēmumi pērn pārvadājuši par 67% mazāk pasažieru nekā gadu iepriekš, bet apgrozīja par 59% mazāk.
Uzņēmums gan bija viens no tiem, kas saņēma valdību atbalstu. Smits uzsvēris, ka Francijas un Nīderlandes pabalsts bijis ievērojams atspaids. Kas zina, kāda būtu situācija, ja valstis palīdzību atteiktu.
Lai arī Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) galvenais ekonomists Braiens Pīrss uzsvēris, ka valdību palīdzība noturējusi nozari pie dzīvības, vairāk nekā puse “pārtikas paku” bijušas aizdevumu formā, kopumā lidsabiedrībām aizņemoties 220 miljardus dolāru, kam jāpieskaita 430 miljardi, ko kompānijas jau bija aizņēmušās līdz tam. “Restarta brīdī tas radīs problēmas,” norādījis Pīrss.
Tomēr atbalsta instrumentus nevar nenovērtēt – kopš pandēmijas sākuma Eiropas lidsabiedrības saņēmušas 42,8 miljardus eiro. ASV lielākās lidsabiedrības vēl pavasarī no valdības saņēma 25 miljardus (darbinieku algām), kā arī joprojām cer iegūt tikpat (citiem izdevumiem).
Lielākais zaudējumu gads
Kopumā IATA prognozē, ka visas pasaules aviosabiedrības 2020. gadu noslēgs ar kopējiem zaudējumiem 118 miljardu dolāru apmērā, kas ir par 34 miljardiem vairāk, nekā asociācija prognozēja vēl jūnijā. Savukārt šo gadu lidsabiedrības noslēgs ar 38 miljardu zaudējumiem. “38 miljardi joprojām ir krietni vairāk nekā nozares uzņēmumi zaudēja iepriekšējās krīzēs – laikā pēc 11. septembra un 2008. gada ekonomiskajā krīzē,” norādījis Pīrss. Paredzams, ka nozares uzņēmumi sāks pelnīt šā gada nogalē, taču joprojām apgrozījuma rādītāji sasniegs vien pusi no tā, kas tika pieredzēts pirms pandēmijas. Pirms krīzes rādītājus lidsabiedrības gan sasniegs vien 2024. gadā.
Zaudējumus cietuši lielāki un mazāki uzņēmumi visā pasaulē. Piemēram, ASV milzis “American Airlines” pagājušogad zaudējis 8,9 miljardus dolāru, bet “Delta Air” no pelnošākās ASV lidsabiedrības gada laikā kļuva par zaudējumus visvairāk cietušo, zaudējot 12,9 miljardus.
“Air Baltic” – lielākais valsts atbalsta saņēmējs
Kā uz kopējo sērīgo noskaņojumu izskatās “Air Baltic”? Tikpat slikti. 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmums apgrozīja 120,345 miljonus eiro, kas ir par 69,4% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā. Zaudējumus par šo periodu uzņēmums nav publiskojis, taču pusgada rezultāti rāda 184,77 miljonu eiro zaudējumus. Jāatgādina, ka 2019. gadā uzņēmums zaudēja 7,7 miljonus eiro. Precīzi 2020. gada finanšu dati būs zināmi aprīlī, taču tendence rāda, ka gadā “Air Baltic” zaudējumi noteikti varētu pārsniegt 300 miljonus.
“Air Baltic” vērts salīdzināt ar kādu mums tuvu lidsabiedrību. Piemēram, somu “Finnair”. “2020. gads ieies vēsturē kā grūtākais miera laiku gads komerciālās aviācijas vēsturē,” uzsvēris uzņēmuma izpilddirektors Topi Manners. Uzņēmuma apgrozījums sarucis no trim miljardiem līdz 829 miljoniem, bet peļņu nomainījuši zaudējumi vairāk nekā pusmiljarda apmērā. Situāciju mazliet glābuši kravu pārvadājumi, kuri uzņēmumam pat pieauguši, tomēr tas bijis vien piliens jūrā, ņemot vērā kopējo situāciju. Gada laikā “Finnair” pārvadāja 3,5 miljonus pasažieru, kas bija par 70% mazāk nekā 2019. gadā.
Interesanta aina paveras, apskatot aviokompānijām piešķirtos atbalstus. Jāsecina, ka tieši “Air Baltic” ir visveiksmīgākajā situācijā, jo piešķirtā naudas injekcija ir vislielākā Eiropā, ja to rēķina no uzņēmuma apgrozījuma.
Turklāt valdība to gatava atbalstīt vēl, februāra vidū intervijā Latvijas Radio atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). “Valdība apzinās, cik nopietns un sistēmisks uzņēmums ir “Air Baltic” un arī aviācija kopumā Latvijas sasniedzamības nodrošināšanai. To mēs piefiksējam katru reizi, kad lemjam par kādiem ierobežojumiem, kas ir saistīti ar pārvietošanos starp valstīm,” teica satiksmes ministrs.
Aviopārvadājumos Latvijā situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā, tostarp ir zināmas bažas par to, ka Viļņa varētu no Rīgas pārņemt Baltijas centrālā aviācijas savienojuma statusu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.
“Mēs esam to valstu skaitā, kuras šī iemesla dēļ ir cietušas visvairāk. Pasažieru skaita kritums pašlaik veido vairāk nekā 90%. Ir dienas, kad Latvijā ielido tikai 150 pasažieri. Tās ir divas lidmašīnas. Tas tikai liecina, ka mums situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā,” Gorodcovs netieši apstiprina lielāka valsts atbalsta nepieciešamību.
Aviokompāniju 2020. gada finanšu rādītāji
Francijas un Nīderlandes kopuzņēmums “AirFrance-KLM” 2020. gadu noslēdza ar 11,1 miljarda eiro apgrozījumu un 7,1 miljarda zaudējumiem. 2019. gadā uzņēmums apgrozīja 23,3 miljardus, bet nopelnīja 750 miljonus.
ASV “American Airlines” pērn apgrozīja 17,3 miljardus dolāru, bet piedzīvoja 8,9 miljardu zaudējumus. Gadu iepriekš uzņēmums apgrozīja 45,7 miljardus, bet nopelnīja 1,6 miljardus
ASV “Delta Air” 2020. gadā apgrozīja 29,9 miljardus dolāru, bet zaudēja 12,4 miljardus. Gadu iepriekš uzņēmums apgrozīja 47 miljardus un nopelnīja 4,8 miljardus.
Somijas “Finnair” 2020. gadā apgrozīja 829 miljonus, bet zaudējumi sasniedza 523 miljonus eiro. 2019. gadā “Finnair” apgrozīja 3 miljardus, bet nopelnīja 75 miljonus.
Skandināvu “SAS” grupa finanšu gadu noslēdza pērnā gada oktobrī, apgrozot 2 miljardus eiro. Zaudējumi sasniedza 911 miljonus eiro. 2019. gadā uzņēmums apgrozīja 4,5 miljardus, bet peļņa sasniedza 61 miljonu.
“Easy Jet” finanšu gadu noslēdza pērnā gada septembrī, uzņēmumam apgrozot 3 miljardus mārciņu. Zaudējumi sasniedza 1,2 miljardus. 2019. gadā “Easy Jet” apgrozīja 6,3 miljardus, bet nopelnīja 430 miljonus.
Horvātijas “Croatia Airlines” 2020. gada pirmo deviņu mēnešu apgrozījums sasniedza 76 miljonus eiro, bet zaudējumi – 32 miljonus.
Kazahstānas “Air Astana” pagājušā gada deviņos mēnešos apgrozīja 2,2 miljardus eiro, bet zaudēja 69 miljonus.
Ķīnas valstij piederošais trio “China Southern Airlines”, “China Eastern Airlines” un “Air China” pērn zaudēja apmēram 4,85–6,03 miljardiem dolāru. Pirms pandēmijas lidsabiedrību kopējā peļņa sasniedza 1,5 miljardus eiro.
