Valdis Krastiņš: Debašu raksturs raisa lielas bažas 0
Nupat jau esam pārsātināti ar partiju un deputātu kandidātu debatēm, tās sāk izraisīt nepatiku pret paštaisnajiem debašu dalībniekiem. Par to mazliet vēlāk, bet tagad jāsaka, ka vēlēšanu programmu izcilāšana tomēr parādījusi, ka katras partijas papīros atrodamas pozitīvas, dažkārt ļoti vērā ņemamas lietas.
Lielu vai mazu partiju bosi šoreiz nav uzdrošinājušies būt pavirši (izņemot dažus margināļus, kuru idejas par nāves sodu un izstāšanos no starptautiskajām organizācijām ir ārpus spēles laukuma). Nelaime ir, ka neviena no programmām nesastāv tikai no pozitīvām idejām, tādēļ vēlētājiem joprojām būs jāizvēlas tās, kur labu ideju pārsvars ir pietiekami liels.
Ja lielākoties dominē savstarpējā pārkliegšana, tad ir ļoti ļauni, tad debates pārvēršas par to, ko angļi sauc par “tribal outrage” – cilts sašutums: mana cilts ir sašutusi, lūk, par to un to un ir gatava par to karot ar visiem. Nav mierīga, pārliecinoša skatījuma uz problēmām kopumā. Tas raisa bažas par dedzīgo jauno cilvēku spēju uzņemties vadību pār valsti ar visām tās daudzajām problēmām.
Paralēli debatēm risinājās drudžaina darbība parlamentā un aizejošajā valdībā. Nevēlos to kritizēt, kaut dažkārt steidzīgā priekšvēlēšanu centība izraisa smaidu. Ir gan viena lieta, kurai nu nekādi nevaru piekrist. Tā ir dažu iedzīvotāju kategoriju izslēgšana no pilnas medicīniskās palīdzības saņemšanas.
Domāju, ka tā ir kliedzoša netaisnība, kuru varēja noregulēt cilvēcīgi, gan gūstot ienākumus, gan arī izslēdzot no aprites žūpu plūdus slimnīcās. Te nav domāts pietiekami nopietni un dziļi. Vēl aizejošiem ir laiks to labot ar attiecīgiem likumdošanas aktiem.
Visas vēlētāju aptaujas rāda vienu kopēju un bīstamu skaitli: apmēram trešā daļa vēl nezina, par ko balsot. Šo neizlēmušo trešdaļu vēl var pārliecināt – galvenokārt tiešais kontakts ar deputātu kandidātiem: kurš sarunā būs cilvēciski pārliecinošākais, tas arī gūs panākumus. Lai veicas!