Debates par bēgļu uzņemšanu robežojas ar rasismu, brīdina eksperts 43
Politiķu debates par bēgļu uzņemšanu robežojas ar rasistiskiem izteikumiem, LNT raidījumā “900 sekundes” viedokli pauda starpkultūru komunikāciju eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs.
Profesoram ir dusmas, ka tā vietā, lai sabiedrībai piedāvātu kvalitatīvu un lietišķu informāciju gan no mediju puses, gan no politiķu puses, bieži izskan panika, ka tagad nāks kāds nezināmais, kas tiek definēts kā drauds. Publiskajā telpā politiskajā līmenī neparādās temats par solidaritāti, vērtē eksperts.
“Mēs topam par ļoti egoistisku nāciju un tautu, kas neatceras, ka kādreiz arī latvieši un daudzi citi pēc Otrā pasaules kara bija devušies plašajā pasaulē. Viņus uzņēma un deva otru iespēju veidot savu dzīvi. Mēs, būdami jau vairākus gadus Eiropas Savienībā, acīmredzami vēlamies tikai saņemt finansējumu, bet nemaz nedomājam par to, ka pienācis laiks arī mums globālajā pasaulē pateikt, labi, šie cilvēki cieš, mēs viņus uzņemsim,” teica Hanovs.
Politiķu debates par bēgļu uzņemšanu, viņaprāt, robežojas ar rasistiskiem izteikumiem.
“Mēs dzirdam Saeimas debates par to, ka starp bēgļiem varētu būt, bet nav ne pierādījumu, neviens neko nav izpētījis, bet ir jau zināms, ka, šie cilvēki, daļa no viņiem varētu būt saistīti ar “Islāma valsti”. Kas, manuprāt, jau robežojas ar rasistiskiem izteikumiem, klišejām un stereotipu izplatīšanu, ir tas, ka Āfrikas iedzīvotāji šeit atbrauks un varētu izplatīt kādas infekcijas,” uz politiķu izteikumiem atsaucās Hanovs.
[wrapintext][/wrapintext]
Profesors pauda, ka cilvēku prātos bez papildus komentāriem paliek priekšstats, ka no Āfrikas brauks slimie un bīstamie. Politiķu retorika ir bezatbildīga un manipulatīva, uzskata eksperts.
“Es sapņoju par to, ka kaut kad mūsu Saeimā no tribīnes es dzirdētu par to, ka Latvija jau sen ir Eiropas Savienībā un ir pienācis laiks solidarizēties, ka tagad mēs kā politiķi mēģināsim skaidrot sabiedrībai, kas būs, kas nāks, kā mēs viņiem palīdzēsim. Likumdošanā ir paredzēts niecīgs atbalsts un daļa no viņiem noteikti dosies tālāk uz citām ES zemēm, bet kāds arī paliks un izies no “Muceniekiem”, un būs mūsu sabiedrībā. Bet runa nav tikai par viņiem, bet par mums,” uzsvēra profesors.
Viņš vērtēja, ka Latvijas politiskajā vidē gandrīz nepastāv temati, kas saistīti ar Latvijas globālo attīstību un vietu.
“Šādi viedokļi gan par referendumiem, gan infekcijām ir apzināti veidots paštēls, situācija, kad principā nedz vēlētājs, nedz mūsu deputāti [ne]spēj runāt par nopietnām globālās attīstības problēmām, jo tās ir sarežģītas, nav populāras. Ir jābeidz izplatīt stereotipi un jāsagatavo sabiedrība tam, kādā vidē mēs šā vai tā dzīvosim, jo šī globālā pasaule ienāks Latvijā,” uzsvēra Hanovs.
Jau vēstīts, ka “Vienotība” un ZZS pirmdien atbalstīja 250 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu, savukārt koalīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) ir pret šādu lēmumu. Saeimas opozīcijas partijas un NA pārstāvji vēlējās valdībai uzdot skaidrot jautājumus par bēgļu uzņemšanu, taču balsojums tika izgāzts un nenotika kvoruma trūkuma dēļ.
Tostarp Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāts Mārtiņš Bondars ceturtdien publiski uzsvēra, ka viens no riskiem, Latvijai uzņemot bēgļus, ir infekcijas slimības. Kā vienu no riskiem tautas priekšstāvis minēja arī to, ka bēgļi varētu būt saistīti ar dažādām teroristiskām organizācijām, piemēram, Islāma valsti.
NA ir nosodījusi partneru “piekāpšanos bēgļu jautājumā”. Bet Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) norādījusi, ka bēgļu ienākšana Latvijā paver lielus riskus. “Cilvēkus jautājums par bēgļu iespējamo uzņemšanu Latvijā ļoti satrauc. Un mēs dzirdam daudzas atbildes, kā tas varētu notikt, kā tas ietekmētu drošības situāciju, kādi ir riski, ar kuriem jārēķinās, cik tas būtu godīgi attiecībā no tā, cik aizsargātas ir mūsu daudzbērnu ģimenes, kurās aug pieci un vairāk bērnu,” viņa izteicās.
