Debates par autoratlīdzību aplikšanu ar “socnodokli” valdībā gaidāmas tuvākajā laikā 0
Labklājības ministrija (LM) trieciena tempā ir izstrādājusi grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, bet nav izvērtējusi sekas, kādas tie radīs uzņēmumiem, kas saviem darbiniekiem līdzās algai maksā autoratlīdzību.
Nav izvērtēts arī tas, vai valsts iegūs vai zaudēs no šāda tiesību akta. Finanšu ministrija (FM) aprēķinājusi, ka ieguvums valsts budžetā varētu būt 1,9 miljoni latu, taču nav ņēmusi vērā, ka no valsts naudas maka finansētajiem masu medijiem līdz ar nodokļa ieviešanu būtu jāpalielina valsts finansējums. Nav bijusi arī interese paskatīties, piemēram, “Lursoft” datubāzē uzņēmumu reālos finanšu rādītājus 2012. gadā. Ar nelieliem izņēmumiem tie skaidri parāda, ka drukātajos medijos naudu papildu nodokļu slogam nav kur ņemt. Tāpēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vakar vienojās aicināt Ministru kabinetu nevirzīt tālāk likuma labojumus, kamēr tie nav izvērtēti un saskaņoti ar radošo profesiju sabiedriskajām organizācijām.
LM ir akli pildījusi FM pasūtījumu, necenšoties iedziļināties, ka trieciena tempā pieņemts likuma projekts nogremdētu ne tikai vēl atlikušos masu medijus, tādējādi radot apdraudējumu pat preses brīvībai, bet negatīvi ietekmētu arī grāmatu izdevējus, raidorganizāciju un reklāmu tirgu.
Saeimas komisijā klātesošo sabiedrisko organizāciju pārstāvji aicināja LM papētīt Eiropas valstu pieredzi mediju tirgus atbalstīšanā, izlasīt Eiropas Savienības direktīvas, kur norādīts, ka mediju joma ir īpaša, ka tā nav viens un tas pats kas desu un citu pārtikas produktu tirgus.
Ja tas būtu izdarīts, tad abas ministrijas būtu uzzinājušas, ka, piemēram, Skandināvijas valstīs, īpaši Zviedrijā, kvalitatīvi drukātie masu mediji saņem atbalstu no valsts budžeta.
No sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem izskanēja arī doma – ja pieņemtu šādus neizvērtētus likuma grozījumus, tie neskartu “pelēko” tirgu, kur algas un autoratlīdzības tiek maksātas aploksnēs, bet mudinātu godīgus uzņēmējus, kas nodarbina radošo profesiju pārstāvjus, veidot nodokļu apiešanas shēmas, piemēram, liekot darbiniekiem kļūt par pašnodarbinātajiem un līdz ar to pašiem pieņemt lēmumu par nodokļu maksāšanu. Palielinātos arī bezdarbnieku skaits, jo uzņēmumiem būtu jāsamazina izdevumi uz strādājošo rēķina.
LM izstrādātajā likuma grozījumu projektā ir noteikts, ja persona ir algots darbinieks, kurš līdzās algai saņem arī honorārus, tad sociālais nodoklis jāmaksā ne tikai no algas, kā tas notiek patlaban, bet arī no autoratlīdzības.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina noteikt trīs gadu pārejas periodu sociālā nodokļa ieviešanai no autoratlīdzības. Pretējā gadījumā FM prognozētais iemaksu apjoms – vairāk nekā 30% no 2014. gada – masu medijiem nozīmētu bankrotu.
Ziņu, informatīvo un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrība atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda, ka plānoto nodokļa likmi varētu sasniegt triju gadu laikā, sadalot iemaksas starp darba devēju un darba ņēmēju atbilstoši tam, kā tas notiek citās nozarēs (patlaban tie ir 11% darba ņēmējam un 24,09% darba devējam).
Savukārt LŽS ir ierosinājusi FM un Valsts ieņēmumu dienestam sadalīt iedzīvotāju ienākuma nodokli no autoratlīdzības divās daļās un pusi ieskaitīt sociālajā budžetā, taču priekšlikums neguva atbalstu. Iespējams, ka pie tā ir vērts atgriezties, pirms mediji un ministrijas nonāk pie abām pusēm pieņemama kompromisa.
Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija paudusi savus iebildumus ieviest sociālo nodokli no autoratlīdzības, sākot no 2014. gada 1. janvāra.
Valsts kancelejā noskaidroju, ka Ministru kabinets tuvākajā laikā diskutēs par LM izstrādātajiem likuma grozījumiem, jo plānotie ienākumi no sociālā nodokļa par autoratlīdzību jau iezīmēti 2014. gada valsts budžetā. Taču valdība noteikti ņemšot vērā Saeimas deputātu viedokli.
