“De facto”: Atklāj iespējamu naudas atmazgāšanu ātro kredītu aizsegā 4
Viena no lielākajiem Igaunijas “ātro kredītu” uzņēmuma “MiniCredit” bankrots, izgaismojis greznu, bet, iespējams, noziedzīgu dzīvesveidu “ātrās naudas” aizsegā, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Dažu gadu laikā “MiniCredit” bankas konti iztukšoti par vairākiem miljoniem eiro. Uzņēmuma vadībā un akcionāru vidū atrodami pretrunīgi vērtēti baņķieri no Latvijas.
Šobrīd pastāv aizdomas, ka vairāku gadu garumā Igaunijas “ātro kredītu” uzņēmums “MiniCredit”, visticamāk, darbojās kā “naudas atmazgāšanas” mašīna. Tam cauri plūduši miljoniem eiro. Tāpat klienti, iespējams, pat nenojauta, ka viņu atmaksāto kredītu naudu notrieca uzdzīvē Tallinā, Rīgā un citās pasaules pilsētās. “Aplēsts, ka tobrīd, tādā mazā valstī kā Igaunija, bija apmēram 150 “ātro kredītu” uzņēmumu. Tas bija, pirms jaunais regulējums stājās spēkā. Pēc tam uzņēmumiem bija jāsaņem licence darbības turpināšanai,” paskaidro laikraksta “Äripäev” pētnieciskās nodaļas vadītāja Pireta Reiljana.
Pērn pavasarī Igaunijas uzņēmuma “MiniCredit” dzīres aprāvās. Tam nebija licences. Izsniegt kredītus vairs nedrīkstēja. Viens no bijušajiem akcionāriem pieprasīja atmaksāt aizdevumu 364 000 EUR apmērā. “MiniCredit” to nespēja. Rudenī aizsākās viens no pēdējā laika netīrākajiem maksātnespējas procesiem Igaunijā. Uzņēmuma dokumenti joprojām tiekot slēpti. “Viņi nesadarbojas. Visticamāk, viņiem ir kaut kas slēpjams. Citādi viņi būtu iesnieguši uzņēmuma dokumentus. Mums nav “MiniCredit” bilances. Mums ir tikai 2014.gada pārskats. Tas ir pēdējais, kas mums ir,” norāda “MiniCredit” maksātnespējas administratora biroja pārstāve Kerli Kāzika.
Ilgstoši “MiniCredit” Igaunijas un Latvijas uzņēmumiem īpašnieki, valžu un padomju locekļi bijuši vieni un tie paši. Zināmākie no tiem Latvijā ir, piemēram, baņķieris Rolands Pētersons. Pirms pāris gadiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija viņam tāpat kā citiem “PrivatBank” valdes locekļiem piemēroja naudas sodu par radīto risku bankai saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tāpat gadiem līdzās nu jau izgaismotajiem darboņiem bijis arī eksbaķiera Valērija Kargina dēls Maksims.
Iespējams, ka tā ir tikai sakritība, bet “MiniCredit” norēķinu konts bija atvērts bankā “Citadele”, iepriekš to sauca par “Parex banku”. Tās līdzīpašnieks bija Latvijas “MiniCredit” bijušā akcionāra Maksima Kargina tēvs Valērijs. “Citadeles” banka viennozīmīgi nav izplatītāko Igaunijas kredītiestāžu vidū. Taču tieši no šejienes trīs gadu laikā skaidrā naudā izņēma apmēram septiņus miljonus eiro. 2011.gadā bankas konts tika iztukšots par 800 tūkstošiem eiro. Gadu vēlāk jau par vairāk nekā pieciem miljoniem, bet 2013.gadā – par miljonu eiro. Skaidru naudu izņēma arī vēlāk, bet mazākos apjomos. Nav zināms, vai banka Citadele par iespējamām aizdomām laikus informējusi tiesībsargājošās iestādes. Tai šādu informāciju sniegt medijiem liedz likums. Raidījumam tā norāda: ,,Pats galvenais, esam pārliecinājušies, ka bankas filiāle Igaunijā, periodā, par kuru jautājāt (2011. – 2014. gads), ir sniegusi visus nepieciešamos ziņojumus Igaunijas kontroles dienestam.”
“de facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka skaidru naudu no bankas Citadele konta pārsvarā izņēma divas personas: Sergejs Dubins un Vitālijs Jaroševičs. Jaroševičs ilgstoši vadījis gan Igaunijas, gan arī Latvijas “MiniCredit”. ““MiniCredit” gada ienākumi bija simtiem tūkstoši eiro, bet skaidru naudu viņi izņēma miljonos. Tas īsti neiet kopā. Turklāt cilvēki, kuri saistīti ar “MiniCredit”, ir ar pretrunīgu reputāciju. Manuprāt, šādā veidā centās legalizēt naudu – ielika naudu “MiniCredit” un to izņēma,” secina Reiljana.
“de facto” zināms, ka viena no personām, kas skaitījusi naudu uz “MiniCredit” ir Dmitrijs Kovaļs. Viņš savulaik bija “Saules bankas” vadībā. Pēdējos gadus darbojās kā finanšu konsultants. Taču viņa vārds medijos izskanējis saistībā ar starptautiskiem “naudas atmazgāšanas” gadījumiem. Taču Kovaļa komentāru “de facto” nebija iespējams iegūt, jo viņš pirms dažām nedēļām nomira.
Savukārt “MiniCredit” bijušais vadītājs Vitālijs Jaroševičs, kurš no kontiem izņēma skaidru naudu, pretēji solītajam līdz nedēļas beigām tā arī uz “de facto” jautājumiem neatbildēja.
“de facto” aptaujātie nozares pazinēji pieļāva, ka Jaroševičs uzņēmumā pārstāvēja daudz ietekmīgāku personu – pretrunīgi vērtēto Igaunijas uzņēmēju Kristiānu Kesneru. Oficiāli viņš ar Igaunijas un Latvijas uzņēmumiem bijis saistīts vien to pirmsākumos. Taču turpmākais liecina, ka arī vēlāk Kesnera ietekme nemazinājās. “de facto” zināms, ka tieši pie Kesnera ilgstoši atradusies viena no “MiniCredit” piederošajām norēķinu kartēm. Igaunijā ar “MiniCredit” piederošo kredītkarti maksāti rēķini striptīza klubā “Excellent”. Uzdzīvots arī citos Tallinas naktsklubos. Tikmēr Rīgā ar “MiniCredit” karti maksāts geju klubā XXL, apšaubāmas slavas striptīza klubā “Ampir”, kā arī pirkti ceļojumi uz saulainākajām pasaules pilsētām.
Pirms dažiem gadiem Kesneram pasludināta personīgā maksātnespēja. Taču viņš turpina pārvietoties ar dārgām automašīnām, tostarp ar “Maybach”. Interesantākais, ka par to līzingu maksā it kā ar viņu nesaistīts uzņēmums “DirectCom”. Tā ir viena no bijušo “MiniCredit” darboņu jaunizveidotajām firmām. Ar tām viņi cenšas turpināt biznesu, atprasot parādus no “MiniCredit” klientiem. “Septembrī viņi izsūtīja klientiem vēstules, sakot, ka tagad viņiem ir jauns uzņēmums, uz kura kontu klienti var atmaksāt parādu. Apmēram 500 personu vienojās ar šīm jaunizveidotajām kompānijām. Taču e-pasta vēstules vai īsziņas tika izsūtītas visiem klientiem,” norāda Kāzika.
Jaunizveidotās firmas atrodas vienā no smalkākajām Tallinas biroju ēkām. Turpat, kur agrāk bija “MiniCredit”, tikai zemākā stāvā. Taču sastaptie darbinieki noliedz, ka viņiem būtu jebkāda saistība ar šiem uzņēmumiem un pašu Kesneru. Tomēr kolēģi no Igaunijas laikraksta “Äripäev” noskaidroja, ka viens no sastaptajiem vīriešiem bija ilgstošs “MiniCredit” darbinieks Aleksandrs Vavilkins. Savukārt otrs – par Kesnera “labo roku” uzskatītais Andrejs Gurjanovs.
Pats Kesners tāpat kā viņa biznesa partneri neatbildēja ne uz telefonzvaniem, ne e-pastiem, kā arī nebija sastopami citviet.
“de facto” zināms, ka saistībā ar izgaismotajiem faktiem “MiniCredit” maksātnespējas procesā, ierosināts kriminālprocess. ,,Prokuratūra var apstiprināt, ka šobrīd ir uzsākts kriminālprocess, kas saistīts ar “MiniCredit”, bet prokuratūra nevar atklāt sīkāku informāciju par to, jo tas var nopietni ietekmēt izmeklēšanu,” norāda Igaunijas prokuratūras preses sekretāre Kārela Kallasa.
Šā brīža Latvijas “MiniCredit” vadītāja intervijai ar “de facto” nepiekrīt. Viņa uzsver, ka šobrīd uzņēmumi savā starpā neesot saistīti. ,,Es neesmu informēta par to, cik tālu, kas tur ir noticis. Mums pašlaik uzņēmumā nekādas tamlīdzīgas lietas nav. Mēs paši esam kreditori šajā maksātnespējas lietā,” telefonsarunā ar “de facto” norādīja Latvijas “MiniCredit” valdes locekle Sandra Mihailova.
Kopumā no Igaunijas “MiniCredit” šobrīd cenšas piedzīt 1,2 miljonus eiro. Taču uzņēmuma konti ir tukši. Nesen izdevās atbrīvoties arī no pēdējās “MiniCredit” greznās dzīves paliekas – līzingā paņemtā “Porshe Cayenne Turbo” automašīnas.
Ātro kredītu kompāniju īpašnieki kļūst aizvien grūtāk uzzināmi
Pēdējo pāris gadu laikā ātro kredītu kompāniju īpašnieki Latvijā kļūst par aizvien lielāku noslēpumu plašākai sabiedrībai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Iemesls – virkne šo kompāniju pārreģistrējušās par akciju sabiedrībām un precīzs to īpašnieku saraksts publiskajās datu bāzēs nav pieejams.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) informācija liecina, ka 2015. un 2016.gadā virkne ātro kredītu firmu ne tikai mainījušas savu nosaukumu, bet arī uzņēmējdarbības formu, un tās kļuvušas par akciju sabiedrībām. Šobrīd akciju sabiedrības ir aptuveni ceturtā daļa no visiem patēriņa kredītu izsniedzējiem, tai skaitā lielākā kompānija “4finance”.
PTAC norāda, ka akciju sabiedrību īpašnieku sastāva kontrole šobrīd viņiem sagādā visvairāk raižu. Jo šeit ne vienmēr operatīvi izdodas uzzināt par akciju īpašnieku maiņu.
PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa: “Viņi sniedz informāciju, ja mēs to jautājam, bet tā nav publiski pieejama, un, ja nepajautāsim, mēs to neuzzināsim, jo “Lursoft” šī informācija nav pieejama – kaut vai to, cik ir akcionāru konkrētajā sabiedrībā. Un mums pat neradīsies aizdomas, jo mēs pat nevaram šo informāciju vienkārši iegūt. Jo mums, lai prasītu uzņēmumam, ir jābūt kaut kādām aizdomām. “
“de facto” arī noskaidrojis, ka līdz šim pārkāpumu dēļ Latvijā nevienai ātro kredītu firmai licence nav atņemta. Lai arī aizdomas, piemēram, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu ieguldīšanu šajā biznesā ir bijušas ne reizi vien. “Ja jūs man ļoti vispārīgi jautājat, tad sniedzot vispārīgu atbildi es varu teikt – jā, ir tādi ziņojumi par to, ka atsevišķu uzņēmumu kapitālā ir ieguldīti noziedzīgi iegūti līdzekļi. Jā, tādi ziņojumi šo gadu gaitā ir bijuši,” saka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) priekšnieks Viesturs Burkāns.
Viņš neatklāj, cik no šiem ziņojumiem beigušies ar reāliem kriminālprocesiem.
Latvijā ir vairāk nekā 60 uzņēmumu, kam šobrīd ļauts izsniegt tā sauktos ātros kredītus. Šo jomu, tai skaitā – aizdodamo līdzekļu izcelsmi, Latvijā pārbauda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. “Ņemot vērā, ka mēs to darām jau piekto gadu, tad kompetence ir uzkrāta. Mums ir ļoti laba sadarbība ar iesaistītajām institūcijām, ar Finanšu kapitāla tirgus komisiju, ar Kontroles dienestu. Un, ņemot vērā, ka te ir runa tikai par pamatkapitāla izcelsmes kontroli, tad ar sadarbību šo uzraudzību var ļoti labi veikt, un izmaiņas nebūtu nepieciešamas,” saka PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.
Ja gadījumā ieguldīti aizņemti līdzekļi, tad PTAC pieprasa aizdevuma līgumus, bet, ja aizdevējs ir privātpersona, tai jāpierāda, ka tā to varēja atļauties. Tostarp – ārzemniekiem jāsniedz apliecinājums no viņu valstu nodokļu administrācijām.
PTAC ir pārliecināts par savu spēju uzzināt īstos patiesā labuma guvējus ātro kredītu firmās, tostarp arī gadījumos, ja starp īpašniekiem ir ārzonu uzņēmumi. Pērn šāda pārbaude ir veiksmīgi veikta, bet kurā firmā, to PTAC neatklāj.
PTAC Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vecākais eksperts Edgars Apsēns: “tā ķēdīte bija tāda – Latvijas uzņēmumu bija dibinājis Igaunijas uzņēmums, savukārt Igaunijas uzņēmumam dibinātājos bija ofšora kompānija, un tas bija patiešām tas gadījums, kad mēs gājām visai ķēdei cauri pa visu ķēdīti līdz galam, un finālā nonācām pie patiesā labuma guvēja, kas ir Krievijas rezidents.”
Taču Apsēns atzīst, ka tas nevar pārliecināties par to, cik legālu naudu ieguldījis ķēdes sākumā esošais Krievijas iedzīvotājs. Pērn PTAC Kontroles dienestam ziņoja par citu gadījumu, kad ātro kredītu firmā skaidrā naudā iepludināja vairāk nekā sešdesmit tūkstošus eiro. Kontroles dienests to lūdza pārbaudīt Finanšu policijai, taču, kas noticis tālāk, centram nav zināms. Tas nozīmē – šobrīd šī nauda turpina strādāt. “Ja no klientu kontroles dienesta atnāks paziņojums, ka tie patiešām ir neskaidras izcelsmes vai neatbilstoši, tad visticamāk tiks lemts jautājums par licences apturēšanu,” saka Apsēns.
Nozare ar esošo regulējumu ir pilnībā apmierināta, uzskatot, ka tas ir gana stingrs. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš: “Esošais regulējums institūcijām ļauj pietiekami daudz, lai kontrolētu pārraudzītu un regulētu, un veiktu preventīvas darbības, un izskaustu iespējamos riskus, kas varētu būt. Manuprāt institūcijām ir dots pilns funkciju komplekts, lai viņas varētu veikt savas darbības.”
Kopš šā gada sākuma pēc ātro kredītu nozares ierosinājuma mainīta nozares uzraudzības kārtība. Naudas izcelsme tiks kontrolēta tikpat stingri, taču pārējā darbība – izlases kārtībā, vadoties pēc riskiem.
Kontroles dienests pirms diviem gadiem saņēmis 34 ziņojumus un tālāk izmeklēšanai policijai nosūtījis 11 lietas saistībā ar ātro kredītu nozari. Savukārt pērn bijuši 164 ziņojumi un trīs lietas nosūtītas policijai.
