De facto: Valsts kontrole uzgājusi apšaubāmu ziedošanas shēmu, kurā iesaistīta Tukuma dome 2
Valsts kontrole (VK) vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar lūgumu pārbaudīt aizdomīgu ziedojumu pieņemšanas un pārskaitīšanas shēmu Tukuma novada domē, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Uzņēmumi var saņemt nodokļu atlaides, ja tie veic ziedojumus pašvaldībām vai arī nevalstiskajām organizācijām (NVO) ar sabiedriskā labuma statusu. Taču konkrētajā gadījumā Tukuma novada pašvaldība esot kalpojusi kā starpnieks, lai ziedojumus varētu saņemt NVO arī bez sabiedriskā labuma statusa. Uzņēmumi ziedojuši naudu Tukuma novada domei, kura pēc tam to pārskaitījusi dažādām NVO. Rezultātā uzņēmumi tikuši pie nodokļu atlaidēm.
Tukuma novada pašvaldība pērn ziedojumos saņēmusi vairāk nekā 50 000 eiro. VK atklājusi, ka par aptuveni pusi no šīs summas slēgti speciāli ziedojumu līgumi, kas paredzējuši visu uzņēmēja ziedojumu nekavējoties pārskaitīt konkrētai biedrībai. Lielākoties darījumi saistīti ar atbalstu sportam, piemēram, riteņbraukšanas, karatē un vieglatlētikas klubiem, arī basketbolam. Astoņiem no desmit naudas saņēmējiem nav bijis sabiedriskā labuma statusa.
Biedrības “Tukuma novadam un basketbolam” vadītājs Mārtiņš Tīss raidījumam pauda prieku par šādu ziedošanas shēmu, kas, protams, biedrībai ir izdevīga. “Dome mums nāk savā veidā pretim, mēs šo pašu modeli varam realizēt caur domi, un tas savā veidā atvieglo mums darbu,” raidījumam atzina Tīss. Biedrības vadītājs norādīja, ka ziedotās summas ir salīdzinoši nelielas, un viņš pat nezina, vai ziedotāji par tām ir prasījuši nodokļu atlaides.
“De facto” secinājis, ka vismaz divos gadījumos ziedotāji bijuši arī cieši saistīti ar ziedojumu saņēmējiem. Piemēram, mērķziedojumu “Riteņbraukšanas klubam KMK” Tukuma novada domei pārskaitījis uzņēmums “Ceko”, taču gan kluba, gan uzņēmuma vadībā ir vieni un tie paši cilvēki.
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (“Tukuma pilsētai un novadam”) uzskata, ka, pieņemot ziedojumus un tālāk tos pārskaitot biedrībām, pašvaldība pilda savas funkcijas, risinot iedzīvotājiem svarīgus jautājumus.
Tikmēr nodokļu likuma autori pašvaldības starpniecību ziedošanā neuzskata par atbilstošu rīcību. “Uzņēmuma ienākuma nodokļu atlaides attiecībā uz ziedojumiem nekad nebija paredzētas, lai uzņēmums varētu (..) pašvaldību izmantot kā tādu cauri plūstošu “trubu”, caur kuru var novirzīt savus ziedojumus vēlamai biedrībai vai nodibinājumam,” norādīja Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļānesaka. Viņa piebilda, ka gadījumā, ja uzņēmējs vēlas novirzīt savus ziedojumus biedrībai vai nodibinājumam un saņemt par to nodokļu atlaidi, tad šai biedrībai vai nodibinājumam ir jābūt sabiedriskā labuma organizācijas statusam.
Vairākos gadījumos ziedotāji bijuši uzņēmumi, kuri arī saņēmuši pasūtījumus no pašvaldības. Tukuma novada domes vadība uzskata, ka tā nav pārkāpusi likumu, jo šiem uzņēmējiem neesot dotas nekādas priekšrocības.
VK papildus atklājusi arī to, ka biedrības vairākos gadījumos nav atskaitījušās par ziedojumos saņemtās naudas tērēšanu. Tikai pēc revidentu viesošanās domē tā visām biedrībām izsūtījusi aicinājumus iesniegt atskaites par līdzekļu izlietojumu. Dome apstiprinājusi ziedojumu pieņemšanas kārtību un sola, ka vairs nebūs starpnieks starp uzņēmējiem un NVO, vēstīja raidījums.
