Šlesers lūdzis, lai Sormulis parunā ar Lembergu par Magoni, kura nomaiņa būtu “spēlēšanās ar uguni”. Politiķis sola, ka Magonis pildīšot uzstādījumus, kā vajag, jo esot “zaldāts, tā teikt, morskoj flot,”. 1
No Šlesera teiktā noprotams, ka “principi”, kas interesējot Lembergu, ir “tā saucamie politiskie lēmumi”, proti, dažādas reklāmas, ziedojumi, atbalsts dažādiem uzņēmumiem un sporta organizācijām, un tas esot “Ok”, jo ir saprotams, ka viņš gribot “tos pasākumus kontrolēt”.
Par BTS rādītājiem Šlesers interesējies regulāri, lai gan formāli tobrīd nekādas saistības ar kompāniju viņam nav. Kādā sarunā 2011.gada februārī Šlesers Sormulim pauž gandarījumu, ka BTS esot “kļuvusi par solīdu kompāniju no tāda kaktu kantora, kāds vēl bija pavisam nesen”. Lai gan BTS tiešais konkurents ir “LDz Cargo”, “Rīdzenē” notika arī biznesa apspriedes, kurās kopā ar Sormuli un Šleseru piedalās arī Magonis, ziņo raidījums.
Bijušais LDz prezidents sarunā ar “de facto” gan noliedz, ka būtu rīkojies Šlesera biznesa interesēs: “Mums ar viņu sadarbība bija tāda, ka viņš redzēja, kā es strādāju, un strādāju es, protams, “Dzelzceļa” interesēs”. Magonis norāda, ka kompānijas īpašnieks ir valsts, un īpašnieka pārstāvis ir ministrs. Ja ministram ir kādas idejas, tad viņš tās paužot.
Magonis gan īsti nespēj izskaidrot, kāpēc Šlesers par nozari tik ļoti interesējās arī vairāk nekā pusotru gadu pēc satiksmes ministra portfeļa zaudēšanas. Vai Šlesers bijis patiesais RTO un līdz ar to arī BTS līdzīpašnieks, Magonis neesot zinājis un arī tagad negribot nodarboties ar minējumiem.
Pārējo iesaistīto personu komentārus raidījumam iegūt neizdevās. Tagadējo LDz prezidentu Edvīnu Bērziņu par uzņēmuma valdes locekli toreizējais un arī tagadējais satiksmes ministrs Uldis Augulis iecēla “Rīdzenes” sarunu laikā – 2011.gada ziemā. Pieteikties šim amatam toreizējo “Latvijas Kuģniecības” Juridiskā departamenta vadītāju uzaicinājis Auguļa padomnieks Artis Stucka.
Bērziņš apgalvo, ka viņam ar Lembergu par principiem runāt nevajadzēja: “Gan tajā laikā, gan pašreizējā brīdī es jūtos profesionāli ļoti labi un spēcīgs, un esmu pārliecināts, ka jebkurā brīdī man nav problēmas ar darba tiesisko attiecību atrašanu un nodibināšanu mani interesējošās sfērās. Gan juridisko sfēru, gan pārvaldības sfēru tas tver. Un, ja konkrētajā brīdī 2011.gadā nebūtu šis te piedāvājums, es turpinātu strādāt visticamāk “Latvijas Kuģniecībā” un pavisam droši atrastu citu vietu, kur strādāt.”
Savukārt no satiksmes ministra Auguļa apgalvotā izriet, ka visas Šlesera un Sormuļa rūpes par Magoni bijušas bezjēdzīgas, jo nekādas ārējas ietekmes uz ministriju saistībā ar “Latvijas Dzelzceļa” vadību neesot bijis: “Pirmām kārtām ministrija, ministrijas aparāts ir akcionārs. Ir Juridiskais departaments, Finanšu departaments, kas izvērtē. Un tikai pēc šiem izvērtējumiem un iekšējiem auditiem tiek pieņemti lēmumi.” Vaicāts, vai viņam pirms Magoņa pārapstiprināšanas ar Lembergu par to bija sarunas, Augulis saka: “Es šobrīd nevaru atbildēt, bet manuprāt, ka nē.”
Bērziņš esot pārliecināts, ka vairs nenotiekot līdzīgas sarunas kā “Rīdzenē”, kurās tiekas valsts kapitālsabiedrību vadītāji ar politiķiem un privātuzņēmējiem.
Kā ziņots, viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.
