“De facto”: ātrajiem kredītiem sēklas naudu devuši politiķi 0
Ātro kredītu nozares finansētāju vidū ir gan politiķi, gan dažādās ārzonās reģistrētas kompānijas, gan sms kredītus kritizējošās komercbankas, pētniecības projekta „smsSOS” ietvaros noskaidrojis LTV raidījums „De facto”.
Raidījums 17.februārī vēstīja, ka interesanta ir pirmo miljonu izcelsme ātro kredītu tirgus līderim “4finance” grupai, tam sēklas naudu savulaik deva vairāki uzņēmumi – piemēram, nu jau likvidētais “Liepājas namserviss” aizdeva 326,8 tūkstošus latu. Uzņēmums saistīts ar skandalozu slavu ieguvušo Liepājas domnieku Ivaru Kesenfeldu, kuru pašvaldībā pazīst kā aktīvu nekustamā īpašuma tirgus darboni. Tomēr lielāko naudu – 1,6 miljonus latu – “4finance” ieguva no “AD Consult”, kas pieder advokātam Edgaram Dupatam un Uldim Arnicānam, un “Lursoft” informācija liecina, ka viņi arī finansējuši darījumu.
“De facto” piebilst, ka Dupats un Arnicāns ir vairāk zināmi kā ilggadēji „Liepājas autobusu parka” pārstāvji – šis uzņēmums pieder ekspremjera Andra Šķēles ģimenei. Vai tādējādi “ātro kredītu” biznesā caur starpniekiem nav nonākusi arī ekspolitiķa nauda, atbildes gan nav – šādi darījumi Šķēles amatpersonas deklarācijās neparādās, savukārt Dupats, kurš šobrīd ir „Liepājas autobusu parka” padomes priekšsēdētājs, uz “De facto” jautājumiem atbildes atteicās sniegt.
LTV raidījums piebilst, ka politiskajās aprindās pazīstams ir arī kāds cits “4finance” sēklas naudas devējs – uzņēmējs un basketbola kluba “VEF Rīga” valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons. Viņam piederošie uzņēmumi „MM Investīcijas” un „MD Birojs” ātro kredītu līderim kopā aizdevuši 1,2 miljonus latu. “Lursoft” pieejamā informācija liecina, ka šos līdzekļus šīs firmas ieguvušas gan no paša Martinsona, gan kādām neatšifrētām fiziskām un juridiskām personām.
“De facto” piebilst, ka vienīgais politiķis, kurš līdz šim atzinies, ka aizdevis naudu ātrajiem kredītiem, ir Rīgas vicemērs Andris Ameriks. 2010.gadā viņš “4finance” īpašniekiem aizdevis pusmiljonu eiro. Un labi nopelnījis – par aizdevumu saņēmis vairāk nekā 80 tūkstošus latu lielus procentus. Ameriks paskaidroja, ka naudu ātrajiem kredītiem viņš aizdevis, jo „tai laikā tie zēni jeb tie cilvēki, kas uztaisīja to „SmsCredit”, tie daļa ir no Latvijas, un tie arī bija kapitāldaļu turētāji un nu tie paši akcionāri. Un tai pirmā posmā es aizdevu uz to gadu. To jau pirms diviem gadiem viņi atdeva atpakaļ. Un pa to laiku ir mainījušies arī, es saprotu, akcionāri tajā kompānijā. Līdz ar to, ja skatās ar šodienas acīm, tad tai laikā viņi bija tikai bērnu autiņos.”
Ameriks vairījās atbildēt, ar ko tieši vienojies par aizdevuma došanu. “De facto” piebilst, ka Amerika naudas ceļš ir interesants, jo politiķis naudu aizdeva kādai Belizā reģistrētai ofšorkompānijai “Prosperty Financing limted”, lai gan “4finance” īpašnieks tobrīd formāli bija Maltā reģistrētā kompānija “Fatcat Investments”. Kāpēc bija jāizvēlas šāda darījuma ķēde, nevis aizdot naudu “pa tiešo” Latvijas uzņēmumam, no Amerika atbildēm raidījums nav sapratis. „ Nu bet tajā firmā ir vairāki rēķini. Viņi to visu dara. Tas nāca no mana oficiāla bankas konta un banka arī atdeva atpakaļ uz šo pašu kontu pārskaitīja, nodokļus nomaksāja. Vairākas kontrolējošās struktūras to pārbaudīja un nekādus pārkāpumus arī neatklāja,” sacīja Ameriks.
“De facto” piebilst, ka šobrīd “4finance” galvenais finansētājs ir “Trasta komercbanka” – līdzekļus kredītu devējs sākotnēji aizņēmies no šīs bankas Kipras filiāles. “Lursoft” informācija liecina, ka vēl pagājušā gada maijā reģistrēta komercķīla 11,4 miljonu latu vērtībā par labu „Trasta komercbankai”. Tomēr banka noliedz, ka tās saistības būtu tik lielas un no komentāriem atteicās, jo tās ekspozīcija “ātrajos kredītos” neesot būtiska.
„De facto” arī norādīja, ka šobrīd nedaudz divkosīgi šķiet arī banku aicinājumi ātro kredītu nozari sakārtot, jo pašas bankas to dāsni finansējušas. Tiesa, pārsvarā to darījušas kredītiestādes, kuras orientējušās uz nerezidentu apkalpošanu un ar labu slavu neizceļas. Tā „Reģionālā investīciju banka” aizvadītā gada nogalē reģistrējusi 1,8 miljonu latu vērtu komercķīlu parādniekam “ExpressCredit”, kuru ir finansējusi arī valstij piederošā “Citadeles banka”.
Savukārt kādai citai finanšu iestādei – „Rietumu bankai” pašai pieder “ātro kredītu” izsniedzējs – “InCredit Group” un banka finansējusi arī citus sms aizņemšanās pakalpojumu sniedzējus, piemēram, „Grand credit”, 2011.gadā aizdodot tam 3,6 miljonus latu. „Grand credit” līdzīpašnieki meklējami Karību jūras salās – Dominikā, un no šīs valsts ātrajiem kredītiem arī atceļojis miljons latu, vēstī LTV raidījums un piebilst, kam pieder šī kompānija – nav iespējams noskaidrot.
“De facto” arī piebilst, ka tās naudas izcelsmi, ko šobrīd aizdod ātro kredītu klientiem, neviens īsti nepārbauda. Nebanku kreditētājus licencē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, un tas pārbauda vien pamatkapitāla legalitāti.
