De-dramatizācijas vizīte 2
Pēc trauksmainā NATO samita Briselē un medijos daudz apspriestās ASV un Krievijas līderu tikšanās Helsinkos uz Vašingtonu dodas Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.
Vienas dienas, 25. jūlija, vizītē viņa uzdevums būs izrunāt daudzus aktuālus jautājumus – drošību, cīņu pret terorismu, enerģētiku un ekonomiku, un, protams, tirdzniecību, kas abas ASV un Eiropas Savienību jau kādu laiku ir novedusi karojošās pozīcijās. Pēc tam, kad ASV noteica ievedmuitas tarifus alumīnijam un tēraudam no vairākām pasaules zemēm un tajā skaitā no Eiropas, kas stājās spēkā 1. jūnijā, Eiropas Savienība atbildēja ar to pašu, nosakot ievedmuitas tarifus 25% apmērā arī tādām ASV eksportprecēm kā džinsi, motocikli, burbona viskijs, apelsīnu sula, riekstu sviests, vīriešu ādas apavi, kosmētika. “Mēs nevēlējāmies nonākt šādā situācijā,” toreiz sacīja ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma, bilstot, ka tomēr “vienpusējais un nepamatotais ASV lēmums noteikt tērauda un alumīnija tarifus pret Eiropas Savienību neatstāj citu iespēju”.
Šī situācija, protams, neliedza Donaldam Trampam sarokoties ar ES valstu vadītājiem, no kuriem daudzi vienlaikus ir arī NATO valstu līderi, alianses samitā Briselē.
Aizstāvēt Vācijas auto
Daudzi saredz, ka Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vizītei būs arī uzdevums novērst ASV prezidenta nodomu aplikt ar ievedmuitas tarifiem importētās automašīnas, īpaši no Vācijas, kuru ražošana ir būtiska daļa no valsts ekonomikas. D. Trampa neapmierinātība ar Vāciju patlaban ir īpaši izteikta, tā ka tieši Vāciju ASV prezidents vaino arī nepietiekamos ieguldījumos drošībā un tā vietā naudas tērēšanā enerģijas projektos ar Krieviju.
Šī nav pirmā reize īsā laikā, kad Eiropas Komisijas prezidents cenšas palīdzēt ietekmīgās valsts līderei un pie viena arī Eiropas politiskā bloka – Eiropas Tautas partijas – biedrenei Angelai Merkelei. Vēl nesen Junkers iejaucās brīdī, kad draudēja sabrukt A. Merkeles valdība, sarīkojot dalībvalstu līderu tikšanos par tobrīd, tiesa arī Itālijai, bet ne mazāk arī Vācijai būtisko migrācijas jautājumā.
Gatavs piedāvājums
Žurnālistiem Briselē Eiropas Komisijas prezidents atzina, ka Eiropas Savienībai šajā brīdī ir svarīgi, ka tā eksistē un pārstāv gan dalībvalstu, gan Eiropas Komisijas un ES Padomes vienotu viedokli un ir vienota. “Mēs vēlamies de-dramatizēt šo situāciju. Nezinu, vai radīsim vienošanos starp Eiropas Savienību un ASV, bet mēs mēģināsim,” vaļsirdīgi atzinās Žans Klods Junkers.
Tajā pašā laikā medijos klejo ziņas, ka Francija un Vācija joprojām nav vienisprātis par to, ko piedāvāt ASV. Parīze uzskata, ka Brisele nedrīkst piekāpties un piedāvāt pārāk daudz. Vācija ir ļoti nobažījusies par 20 procentu lieliem tarifiem auto eksportam un būtu gatava lielākai piekāpībai. Francijas bažas ir lauksaimniecība, proti, ka nākamais Trampa mērķis varētu būt šīs jomas aplikšana ar ievedmuitas tarifiem.
Pēc neoficiālām ziņām Ž. K. Junkers D. Trampam varētu apsolīt tarifu atlaides, ja vien ASV piekristu rīkoties tāpat. “Ir skaidrs, ka Junkers nevar uz Balto namu doties ar tukšām rokām,” tā izdevumam “POLITICO” pavēstījis kāds vārdā nenosaukts diplomāts, piebilstot, ka, protams, tas vispirms būtu politisks vēstījums un nevis formālu sarunu sākšana, kam būtu jāpiekrīt visām dalībvalstīm.
Pats D. Tramps Eiropas Savienību tāpat kā Krieviju nesen nosauca par konkurentu un pat par ienaidnieku, kas attiecas uz tirdzniecību, taču pēdējā laikā vairākkārt pierādījies, ka ASV prezidenta izteikumi nav noturīgi.
Ķīlis demokrātiskajā pasaulē
Eksperti norāda, ka šobrīd transatlantisko attiecību šķelšanās nāk par sliktu visai demokrātiskajai pasaulei un ne tikai ekonomikai, bet arī drošībai. Briselē bāzētās domnīcas “Eiropas Politikas centrs” eksperts Pauls Ivans norāda, ka ASV un Eiropas Savienībai vajadzētu cieši sadarboties daudzos jautājumos, un viens no tiem ir arī sankciju režīms pret Krieviju, kas ieviests pēc Krievijas agresijas Ukrainā. “ASV izrāda arvien mazāku interesi par Eiropas Savienības vajadzībām un līdz ar to aizvien grūtāk būs saglabāt transatlantisko vienotību šajā jautājumā,” norāda P. Ivans.
Savukārt Francijas ekonomikas ministrs Bruno Lemērs ir norādījis, ka D. Trampa nodoms ir šķelt Eiropu, vispirms iedzīt ķīli Vācijas un Francijas attiecībās, esot labvēlīgākam pret Parīzi un kritiskākam pret Berlīni. Bet Entonijs Gārdners, bijušais ASV vēstnieks Eiropas Savienībā vēl iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas laikos, savā vērtējumā ir vēl tiešāks: “Eiropa, mosties! ASV grib tevi izšķirt.”
