Dažviet par siltumu maksā mazāk nekā pērn 0
Maksa par siltumenerģiju saistībā ar dārgo gāzi Latvijā šajā gadā sasniegusi visu laiku augstāko līmeni, tomēr ne mazums pašvaldību pratušas to mazināt. SIA “Salaspils siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita teic, ka pēdējā pusotra gada laikā, pateicoties uzņēmuma izmaksu optimizēšanai, siltuma trašu pārbūvei un siltuma iepirkšanai no koģenerācijas stacijas “Solenergo”, siltumenerģijas tarifs ir samazināts par 22% un patlaban ir Ls 44,12 par megavatstundu (Mwh).
Pēc dažām nedēļām pilsētā darbosies ar šķeldu darbināmā katlumāja, kas ļaus aizvietot 25 – 30% no gāzes patēriņa. “Ja nepārietu uz šķeldas kurināmo, tad mums būtu jāpērk kvotas,” tā A. Bērziņa-Veita.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs teic, ka, pateicoties ar šķeldu darbināmajai koģenerācijas stacijai, Valkas cilvēki par siltumu maksājot par 8,6% mazāk nekā pērn. “Ar stacijas īpašniekiem – Igaunijas “Enefit” – mums ir ļoti laba sadarbība. Patlaban 80 procentu pilsētas atrodas vienā siltumtrases tīklā. Mums ir arī divas rezerves katlumājas. Šķeldas cenas kāpums gan ir neizbēgams,” tā K. Albergs.
Iecava, kur siltumu ražoja un arī patlaban ražo no dabasgāzes, vēl pavisam nesen bija pašvaldība, kur maksa par siltumu bija viena no visaugstākajām valstī. Pateicoties SIA “Iecava Agro” uzbūvētajai biogāzes stacijai, kopš 1. decembra maksa par siltumu ir samazināta par 12,1%.
Pāreja uz jaunu kurināmo – šķeldu – par 13% ļāva samazināt SIA “Liepājas enerģija” maksu par siltumu Liepājā.
Daudzās pašvaldībās maksa par siltumu šajā apkures sezonā nav kāpusi, tomēr lielākajā daļā pilsētu un visās novadu pašvaldību grupās tā ir lielāka nekā pērn.
Ekonomikas ministrijā (EM) izpētīts – ar šķeldu kā kurināmo izmaksas uz vienu siltumenerģijas vienību, kas nodots galapatērētājam, ir pat par 20% zemākas nekā tiem uzņēmumiem, kas par kurināmo izmanto dabasgāzi.
Mazāk zudumu
“Latvijā, pateicoties Eiropas Savienības naudas atbalstam, patlaban notiek masveida pāreja uz šķeldas kurināmo. Tas ir ļoti labs mājas darbs, ko veic siltuma ražošanas uzņēmumi. Mūsu nozare rāda priekšzīmi ES naudas izmantošanā. Diezgan lielas katlumājas jaudas jau noslogo vai izmantos Liepājā, Ventspilī, Jelgavā un Daugavpilī. Decembrī otra katlumāja sāks darboties Rīgā,” teic Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis. Asociācijas apkopotajā informācijā redzams, ka vismazākā maksa par siltumu ir pilsētās, kur kurina ar šķeldu (skat. grafiku).
Siltumenerģijas tarifa kāpumu ierobežo arī siltumtrašu pārbūve un māju siltināšana. A. Akermanis teic, ka siltumenerģijas zudumi pārvades tīklos 2000. gadā bija 18,7%, bet 2010. un 2011. gadā – vidēji 13,6% lieli. “Pavisam drīz ES nauda siltumtrašu pārbūvei beigsies. Turklāt siltuma zudumus siltuma tīklos maksimāli var samazināt līdz 5 – 7%. Tik lieli nesen atjaunotajos posmos Latvijā tie arī ir,” piebilst A. Akermanis. Viņš uzsver – vislielāko samezglojumu nozarē veido cilvēki, kas par siltumu nemaksā vai dara to ar kavēšanos. “Iespējas atslēgt atsevišķus mājokļus nav. Godīgie cilvēki maksā nemaksātāju vietā,” tā A. Akermanis.
Tarifi izlīdzināšoties
Tā paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Zemākie tarifi kāpšot, jo tie nesedzot izmaksas, bet augstākos samazināšot optimizācijas pasākumu rezultātā. Nākamajā gadā zemāka maksa par siltumu būšot Liepājā, Rēzeknē, Jūrmalā un citviet.
SPRK skaidro, ka atšķirīga maksa par siltumenerģiju apdzīvotajās vietās, kur izmanto vienu kurināmo, skaidrojama ar atšķirīgo siltumapgādes sistēmu lielumu un tehnisko stāvokli. Tāpat atšķirības nosakot apdzīvotās vietas ģeogrāfiskās īpatnības, vēsturiski izvēlētie risinājumi centralizētās siltumapgādes sistēmas (CSS) darbības ieviešanai un nodrošināšanai. Arī siltumenerģijas patēriņa attiecība pret siltumapgādes aptvertās teritorijas lielumu un CSS jaudas atbilstība pieprasītajai slodzei noteiks tarifu atšķirību. Piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā CSS savulaik bija būvētas daudz lielākam siltumenerģijas patēriņam, un šajās pilsētās optimizācijas process vēl turpinās. SPRK skaidro, ka kurināmā izmaksas var atšķirties arī tajos gadījumos, ja izmanto vienu kurināmā veidu.
Ja siltumenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, tad tarifi ir identiski tiem uzņēmumiem, kas ir līdzīgi pēc patēriņa. Savukārt, ja izmanto citus kurināmā veidus, to cenu nosaka iepirkuma rezultāti, kas var atšķirties.
Augstākas kurināmā izmaksas gan ne vienmēr nozīmē arī augstākus tarifus. Siltumenerģijas ražotājam ar augstākām kurināmā izmaksām tarifi var būt zemāki, ja ir siltumapgādes sistēmai “ērta” pilsētas konfigurācija, līdz ar to maksimāls patēriņa blīvums un citi nosacījumi, kas nodrošina optimālu CSS darbību. Pērn atjaunojamo energoresursu īpatsvars siltuma ražošanā centrālajā siltumapgādes sistēmā bija 15,9%.
Siltuma tarifi un siltuma izmantošanas uzlabošana novados 44% novada pašvaldību 2011./2012. gada apkures sezonā veikta centrālo siltumapgādes sistēmu uzlabošana, salīdzinājumam – sezonu agrāk šos pasākumus veica 40% novadu pašvaldību, siltumenerģijas zudumi pēdējo desmit gadu laikā samazinājušies no 18,7 līdz 13,6%, kas ļāvis ierobežot tarifu kāpumu, nākamais solis siltuma taupīšanā ir dzīvojamo ēku renovācija. |
