Dažu parādnieku dēļ ziemu var sagaidīt bez apkures 41
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Mūsu daudzdzīvokļu namam par iepriekšējām sezonām izveidojies parāds par apkuri (parādnieki ir tikai trīs dzīvokļu īpašnieki, pārējie visu ir samaksājuši). Siltumapgādes uzņēmums pārvaldniekam paziņojis, ka varam palikt bez apkures, ja tas netiks samaksāts. Kāpēc jācieš visiem mājas iedzīvotājiem, ja parādnieki ir tikai daži? Esam nonākuši neapskaužamā situācijā – ja gribam ziemā siltumu, jāatbild par citu parādiem. Vai šādā situācijā ir tiesības nepieslēgt apkuri? Ko mājas iedzīvotāji var darīt, lai risinātu šo situāciju?” – jautā Daiga Rīgā.
“Diemžēl šādā situācijā pāris parādnieku pārvēršas par visa nama problēmu,” stāsta Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas (LNĪPA) vadītājs Vitolds Peipiņš. Viņš iesaka: lai to risinātu, dzīvokļu īpašnieku biedrība var nosegt parāda summu no biedrības rezerves uzkrājuma, bet tikai ar nosacījumu, ka vienlaikus no parādniekiem tiek piedzīta attiecīgā summa tiesas ceļā. Tas nozīmē īslaicīgi aizņemties naudu no rezerves uzkrājuma, lai atrisinātu akūto problēmu. Kad nauda no parādniekiem piedzīta, to atskaita biedrības rezerves uzkrājumā. “Diemžēl pārvaldnieki gana bieži neuzdrošinās šim nolūkam izmantot naudu no biedrības rezerves uzkrājuma. Taču būtiski ir saprast, ka to darīt nav ļauts tad, ja tas notiek bez dzīvokļu īpašnieku ziņas. Saskaņojot šo lēmumu ar viņiem, turklāt aizņemoties uz laiku un ar nosacījumu, ka nauda uzkrājumā tiks atdota tūlīt pēc parādu piedziņas, tas ir pieļaujams,” skaidro LNĪPA vadītājs.
Jāsaskaņo ar īpašniekiem kopsapulcē
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) eksperte Santa Zarāne apliecina, ka no dzīvokļu īpašnieku biedrības rezerves uzkrājuma parādu drīkst segt vien tad, ja par to dzīvokļu īpašnieki ir vienojušies kopsapulcē. Citās situācijās apsaimniekotājs to darīt nedrīkst. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta sestās daļas 2. punktā teikts: dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai u.tml.). Savukārt saskaņā ar šā likuma 17.4 panta ceturto daļu pārvaldnieka pienākums ir kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus par sniegto pakalpojumu. Maksājumu kontrole ietver pienākumu sagatavot paziņojumu par parāda esamību un nodot to adresātam, kā arī laikus celt tiesā prasību pret dzīvojamās mājas īpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.
Kam jācīnās ar nemaksātājiem
AS Rīgas siltums pārstāve Linda Rence informē, ka līgums par siltumenerģijas piegādi un lietošanu tiek slēgts visu dzīvokļu īpašnieku vārdā par mājai kopumā piegādāto siltumenerģiju. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu atbild dzīvojamās mājas īpašnieks, kas šā likuma izpratnē ir visi dzīvokļu īpašnieki. “Daudzdzīvokļu ēkās daudz kas ir kopīgs, par ko solidāri atbild dzīvokļu īpašnieki, un siltumapgāde ir viena no tām,” uzsver uzņēmuma pārstāve.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma nosacījumiem dzīvokļa īpašniekam ir gan tiesības, gan pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā teikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (ieskaitot ar pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšanu, darījumu slēgšanu) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Tas nozīmē uzdot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu un nodrošināt tā izpildei nepieciešamo finansējumu. “Apsaimniekotājam būtu jārisina jautājumi par parādiem, aktīvi strādājot ar nemaksātājiem. Ja, neraugoties uz darbu ar parādniekiem, tie tomēr iekrājas, jāveido uzkrājumi. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem kopā ar ēkas pārvaldnieku jārisina jautājums par parāda samaksu, piemēram, veidojot speciālu uzkrājumu līdz brīdim, kamēr tiks atgūta nesamaksātā summa no parādnieka,” skaidro Linda Rence.
Ir tiesības pārtraukt siltuma piegādi
Tātad dzīvokļu īpašniekiem likumā noteiktajā kārtībā jāpieņem lēmums un jāvienojas par pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu, ieskaitot parāda par komunālajiem pakalpojumiem apmaksas segšanas un atgūšanas kārtību.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 876 Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi un līguma par siltumenerģijas piegādi un lietošanu nosacījumiem AS Rīgas siltums ir tiesības, brīdinot trīs dienas iepriekš, pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi, ja lietotājs – mājas dzīvokļu īpašnieki – noteiktajos termiņos neveic norēķinus atbilstoši līguma nosacījumiem (par kārtējā mēnesī piegādāto siltumenerģiju jāsamaksā līdz nākamā mēneša 20. datumam).
Saskaņā ar Konkurences likuma prasībām AS Rīgas siltums slēdz ekvivalentus līgumus ar visiem siltumenerģijas lietotājiem, neradot kādam priekšrocības attiecībā pret citiem, un visiem siltumenerģijas lietotājiem piemēro vienādus siltumenerģijas piegādes nosacījumus. Uzsākot apkures sezonu, parādam par visai mājai piegādāto siltumenerģiju iepriekšējā apkures sezonā jābūt samaksātam. Vienlaikus Rīgas siltums pārstāve uzsver, ka parāda samaksa jāpieprasa no konkrētā parādnieka un nevienam nav pienākums maksāt cita parādus.
Neatbilst patērētāju tiesību pamatprincipiem
PTAC pārstāve Santa Zarāne skaidro, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 876 Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi 26. punkts pieļauj siltuma atslēgšanu jebkuras parāda summas gadījumā. Par nepieciešamajiem grozījumiem šajos noteikumos PTAC jau iepriekš ir informējis Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. “Situācija, kad siltumenerģijas piegāde var tikt pārtraukta arī tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri apzinīgi ir samaksājuši rēķinus, nav taisnīga un neatbilst patērētāju tiesību pamatprincipiem, it īpaši patērētāju tiesībām uz pieeju būtiskajām precēm un pakalpojumiem, kā arī tiesībām uz patērētāja kā vājākās līgumslēdzējpuses ekonomisko interešu aizsardzību. Siltumenerģijas piegāde ir viens no būtiskiem pakalpojumiem, kas nedrīkstētu tikt pārtraukts dzīvokļu īpašniekiem, kuri par to ir norēķinājušies. Tādējādi, lai risinātu problēmas pamatcēloni, jāmeklē līdzekļi godprātīgo dzīvokļu īpašnieku aizsardzībai,” pauž PTAC eksperte.
Dzīvojamo māju īpašniekiem ir tiesības iepazīties ar informāciju par esošajiem parādiem un pārvaldnieka darbībām to piedziņā, piemēram, pilnvarojot mājas vecāko vai kādu dzīvokļa īpašnieku individuāli vērsties pie pārvaldnieka ar lūgumu sniegt informāciju par parādiem un darbībām, ko pārvaldnieks ir darījis parādu piedziņas jomā, un kādas summas pārvaldniekam ir izdevies piedzīt no parādniekiem.
Šī informācija palīdzēs izvērtēt un plānot dzīvokļu īpašnieku rīcību akūtu individuālās mājas problēmu risināšanā gan ar pārvaldnieku, gan konkrētiem parādniekiem.
