Kandavniece ar neformālās izglītības projektiem vēlas padarīt pasauli sirsnīgāku 2
Pirms sešiem gadiem Inese Priedīte sāka strādāt Skopjes brīvprātīgo centrā. Viņa palika Maķedonijā vēl divus gadus pēc brīvprātīgā darba beigām. Tur viņa ieguva zināšanas neformālās izglītības projektu īstenošanā un arī drosmi un uzņēmību pašai spert pirmo soli, lai kursus rīkotu pati.
“Pirmās apmācības tapa egoistiskos nolūkos – bija jomas, kuras gribējās izpētīt un sevi attīstīt tajās, taču nebija piedāvājuma,” atceras Inese. Ja nav piedāvājuma, tad tas jārada pašiem – Inese pulcēja ap sevi domubiedrus un pieredzējušus ekspertus, un pamazām tapa biedrība “Piepildīto sapņu istaba”.
“Pirmā apmācība, ko vadīju, bija par radošumu un arī uzņēmīgumu, bez kura pirmais ir tāda spēlēšanās bez rezultāta,” teic Inese. Viņa atklājusi, ka daudziem cilvēkiem viņu izaugsmē vairāk palīdz nevis tās apmācības, kas ir vērstas uz prasmju un zināšanu apguvi, bet gan tās, kurās uzsvars tiek likts uz sevis izzināšanu un personisko izaugsmi.
Jāpiebilst, ka neformālās izglītības projektos Inese un citi to organizatori rada brīvu vidi, kursos reti izmanto lekcijas, turklāt netiek piedāvāti “pareizie modeļi” un “vienīgās patiesības”. Process ir plānots un strukturēts, taču mācīšanās notiek, balstoties uz dalībnieku pieredzi un praktiskiem uzdevumiem, kurus dalībnieki vērtē un nonāk pie savā pieredzē balstītiem secinājumiem.
Kā saka Inese, jo vairāk apmācībās valda kultūru daudzveidība, jo lielāks ieguvums to dalībniekiem un interesantāks apguves process. Inese gan neformālās izglītības apmācības vada jau sešus gadus, līdz ar to viņa lēš, ka īstenojusi 40 starptautiska un vietēja līmeņa neformālās izglītības projektus. Kā vienu no aizraujošākajiem kursiem viņa min vizuālo rīku izmantošanu mācīšanās procesā, ko “Piepildīto sapņu istaba” īstenojusi kopā ar līdzīgu organizāciju Igaunijā šopavasar. “Dalībnieki bija tik ļoti aizrāvušies ar zīmēšanas prasmju apguvi, ka aizmirsa gan par ēdienreizēm, gan atpūtu un nebija dabūjami laukā no semināru telpas. Tik pilnīga visu dalībnieku iesaistīšanās darba procesā nav bieži vērojama sociālo tīklu un daudzo uzdevumu laikmetā,” atceras Inese.
Kā citu spilgtu projektu viņa min apmācību kursu par sociālo uzņēmējdarbību “Change Laboratory” (“Pārmaiņu laboratorija”) Latvijā, kurš daudzos dalībniekos radījis pārliecību, ka bizness sociāliem mērķiem ir iespējams, turklāt divi no dalībniekiem, iedvesmojušies no apmācībām, dzimtajā Moldovā sāka piedāvāt bērnu prasmes attīstošas rotaļlietas. “Dažkārt gribas teikt, ka strādāju Disnejlendā. Un tas ir viens no maniem mērķiem – darīt visu, kas manos spēkos, lai arī ikdienas dzīvē būtu vairāk savstarpēja atbalsta, ciešākas sadarbības un komunikācijas, sirsnīgāku un atklātāku attiecību starp cilvēkiem,” savu misiju skaidro Inese.
Neformālās izglītības projektiem “Piepildīto sapņu istaba” finansējumu projektiem rod no ES līdzekļiem, galvenokārt no programmas “Jaunatne darbībā”. “Kvalitatīva jaunatnes projekta īstenošana prasa gana daudz līdzekļu un pūļu, līdz ar to finansiālā izdevīguma nav – tas tomēr ir darbs, kuru dara savas vīzijas un vērtību dēļ,” rezumē Inese.
Fakti
Biedrība “Piepildīto sapņu istaba”
Dibināta 2010. gadā Kandavā
Sarīkojusi astoņus starptautiskus neformālās izglītības projektus, uz kuriem Latvijā ieradušies 160 dalībnieki no ES valstīm, Balkāniem un Kaukāza reģiona.
Kā partneris bijusi 30 projektos ārpus Latvijas, sniedzot iespējas 130 Latvijas jauniešiem gūt pieredzi ārzemēs.
