Dažkārt galvas sāpēšanai pietiek burtiski tikai ar vienu “veselīga” vīna glāzi. Kāpēc tā? 23
Varētu šķist, ka mūsdienās jau praktiski nevienam nav noslēpums, kāpēc no alkohola lietošanas mēdz sāpēt galva: etanolu cilvēka organismā ferments alkoholdehidrogenāze pārstrādā etiķaldehīdā (acetaldehīds), un, pateicoties tā toksiskajām īpašībām, cilvēki izjūt paģiras.
Acetaldehīdu neitralizē cits ferments acetaldehīddehidrogenāze, taču jebkurā gadījumā ir tā – ja iedzerts pārmēru daudz spirtoto dzērienu, pastāv risks pārsniegt savas “pārstrādāšanas jaudas”, un tad lielās mokās gaidīt, kad acetaldehīddehidrogenāze tiks galā ar lieko etiķaldehīdu. Vienkārši un saprotami, vai ne?
Taču gluži nesen pētnieki vēstījuši nevis par tradicionālajām paģirām, bet gan par to, ka dažkārt galvas sāpēšanai pietiek burtiski tikai ar vienu “veselīga” vīna glāzi, turklāt runa tieši par sarkanvīnu. Galva sāk sāpēt faktiski jau uzreiz. Pētnieki pauduši, ka šajā gadījumā tiešais iemesls ir tas pats acetaldehīds, tikai tam kaut kas traucē ātri sašķelties. Un šis “kaut kas” esot viela kvercetīns, kas vīnā esot ļoti lielā daudzumā. Kvercetīns attiecināms uz flavanoliem, savukārt tie ir flavanoīdu apakšgrupa, nu un flavanoīdi ir augu izcelsmes polifenolu viena no daudzveidībām. Gan par polifenoliem, gan par flavanoliem dzirdēts pietiekami daudz labu atsauksmju: tie palīdz sadedzināt taukus, tie kalpo kā labi antioksidanti, tie stimulē imunitātes pretvēža īpašības, tie bremzē sirds asinsvadu slimības un tā tālāk. Polifenoli sastopami dažādos augos, no kuriem dažos to ir vairāk, citos mazāk, un šeit daudz kas atkarīgs no tā, tieši par kādu polifenolu ir runa.
Kvercetīns, kā to var pietiekami labi nojaust, dāsni sastopams sarkanajās vīnogās, turklāt tas īpaši aktīvi sintezējas saulē. Kvercetīna līmeņa atšķirība vīnā var būt četrkārtīga un pieckārtīga atkarībā no tā, cik daudz saules savulaik saņēmušas vīnogas. Lai gan neapšaubāmi arī tieši vīna izgatavošanas īpatnībām šeit piemīt gluži noteikta loma. Kad kvercetīns iekļūst cilvēka organismā, tas iemanto modifikāciju glikuronskābes pārpalikuma veidā. Tā kaut kādā noteiktā daudzumā peld cilvēka asinīs, arī siekalās, gļotādā, dažādu audu starpšūnu vielā, reaģējot ar visdažādākajām molekulām. Dažkārt piedēklis glikuronskābes veidā neitralizē kādu bīstamu molekulu un palīdz tai tādā veidā pamest organismu.
Taču esot zināms arī tas, ka ar kvercetīnu glikuronskābe veido acetaldehīddehidrogenāzes inhibitoru, un šī “genāze” atbrīvo organismu no netīkamā etiķaldehīda. Sekojošais ir saprotams: inhibitora dēļ ferments darbojas vāji, tāpēc ir pietiekami pat ar nelielu vīna devu, lai aldehīda kļūtu daudz un sāktu sāpēt galva. Jo vairāk vīnā kvercetīna, jo jaudīgāk izpaužas šis savdabīgais efekts. Ir tādi cilvēki, kuriem galva sāk sāpēt no jebkura sarkanvīna – viņiem, iespējams, acetaldehīddehidrogenāze kaut kādā veidā ir īpaši jutīga pret kvercetīnu, līdz ar to pat neliels tā daudzums izrādās pietiekams, lai ferments palēninātu savu darbību.
Tiesa, pagaidām gan eksperimenti ar kvercetīnu, glikuronskābi un acetaldehīddehidrogenāzi bijuši izteikti bioķīmiski. Pētnieki pauduši gatavību nākotnē jau tiešā veidā ar cilvēkiem pārbaudīt, vai patiešām alkohola izraisītas galvassāpes atkarīgas no kvercetīna devas un vai tas ir pietiekami stabils, nokļūstot organismā, lai spētu ietekmēt fermentu. Vispār jau tieši tādu metodi nereti izmanto nolūkā ārstēt alkoholismu: cilvēks saņem preparātus, kas bloķē acetaldehīddehidrogenāzi, un neizbēgamās nelāgās sajūtas pakāpeniski atradina viņu no alkohola. Iespējams, kvercetīns spēs ieņemt pienācīgu vietu tāda veida medikamentu lokā, jo sevišķi tajā gadījumā, ja ņem vērā arī citas augu izcelsmes polifenola potenciāli noderīgās īpašības.
