Daži Ziemassvētkos tikai saņems ziņu, ka jau ir valstij parādā! No rītdienas – plašas izmaiņas nodokļu jomā 25
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīt, 1. jūlijā, stāsies spēkā pērnā gada beigās pieņemtās izmaiņas nodokļu jomā. Galvenās grupas, kas izjutīs izmaiņu ietekmi, būs mikrouzņēmumu īpašnieki, darbinieki, darba devēji kopumā, autoratlīdzību izmaksātāji un saņēmēji, akcīzes nodokļa maksātāji un dažādi individuālie saimnieciskās darbības veicēji, kā patentmaksu maksātāji. Izmaiņu ieviešanu pavada skaļi uzņēmēju interešu aizsardzības grupu protesti, kas uzskata nodokļu izmaiņu ieviešanas laiku par nepiemērotu.
Valdība pamato, ka reformas kopumā ir mērķētas uz darbinieku sociālās aizsardzības paaugstināšanu, kuras nepietiekamība tika nepārprotami atklāta Covid-19 krīzes laikā, un lai visi Latvijā strādājošie būtu sociāli apdrošināti. Tomēr uzņēmēji brīdina, ka virknē jomu nodokļu sistēmas var radīt negaidītus un pilnīgi pretējus efektus.
Vakar arī neizdevās opozīcijas pēdējā brīža mēģinājums atlikt obligāto sociālo iemaksu sistēmas ieviešanu – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi bija iesnieguši Saeimā attiecīgu likumprojektu un vakar tika sasaukta parlamenta ārkārtas sēde.
Taču parlamenta vairākums noraidīja likumprojekta nodošanu komisijai. Par likumprojektu aģitēja deputāts Viktors Valainis (ZZS), minot, ka pēc uzņēmēju organizāciju aplēsēm šie grozījumi skars ap 240 000 iedzīvotāju, un visbūtiskāk – mazos uzņēmējus. Arī vispārējā nodokļu režīmā strādājošie nonākšot situācijā, kad izmaiņas radīs diezgan lielu slogu. “Šobrīd lielākā daļa no šiem nodokļu maksātājiem noteikti nemaz nezina, ka viņiem ar 1. jūliju stāsies spēkā šāda jauna kārtība.”
“Ir daļa, kas zina, un tie šobrīd jau meklē risinājumus, bet liela daļa par šo jauninājumu uzzinās kaut kad decembra otrajā pusē un saņems tādu savdabīgu dāvanu uz Ziemassvētkiem, kur jau būs uzrēķins, kur jau cilvēks būs palicis parādā,” sprieda V. Valainis. Viņaprāt, valdība rīkojās pareizi, atbalstot visus uzņēmējus, kas prasīja palīdzību krīzes laikā, tomēr tā bijusi mazākā daļa no speciālā režīmā strādājošajiem uzņēmējiem.
“Šobrīd valdība nevis glābj cilvēku, kurš nonācis savā ziņā grūtībās un sāk ķepuroties, bet pastumj zem ūdens un slīcina nost savus mazos un vidējos uzņēmējus,” uzskata deputāts V. Valainis.
Bet Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, deputāts Atis Zakatistovs apgalvoja, ka par sociālo iemaksu izmaiņām “lielākais vairums no Latvijas darba ņēmējiem uzzinājis jau pagājušajā budžetā, un tā bija maza, bet priecīga ziņa”.
Viņš skaidroja: “Vispārējā režīmā strādājošiem tika samazināti darbaspēka nodokļi. Un viņi to ir pelnījuši, jo viņi maksāja sociālās iemaksas, viņi maksā, un viņi nākotnē arī maksās. Tas ir mugurkauls un pamats tam, lai sekmīgi funkcionētu pensiju sistēma, izglītība un daudzi citi valsts pakalpojumi. Aiz katra no šiem pakalpojumiem ir cilvēks.
Aiz pensiju sistēmas ir pensionāri, kuri grib lielākas pensijas. Aiz izglītības sistēmas ir pedagogi, kuri grib lielākas algas un maksā pilnas sociālās iemaksas. Un valdība budžeta izskatīšanas laikā mēģinās turpināt to tendenci – samazināt darbaspēka nodokļus vispārējā režīmā strādājošajiem. Attiecībā uz alternatīvo režīmu darbiniekiem – valsts iepriekš ļāva izvairīties no pilnas sociālās iemaksas maksāšanas, tagad tas tā vairs nav.
Mēs nonākam pie vienkāršotas patiesības: ir divi cilvēki, abi ar vislīdzīgākajām pazīmēm – viens maksā pilnas sociālās iemaksas, otrs nemaksā pilnas sociālās iemaksas, bet pakalpojumus abi divi saņem līdzīgus. Lai mainītu to, valdība arī pieņēma lēmumu līdzsvarot visu šo situāciju.”
A. Zakatistovs arī zīmēja rožainas nākotnes prognozes: “Mūs gaida izaugsme ekonomikā otrajā pusgadā un vairākus nākamos gadus. Tie dati, par cik augs, varētu atšķirties. Pesimisti saka – trīs procenti, optimisti – pieci procenti un uz augšu. Līdz ar to šis ir izaugsmes posms un šis ir pareizais laiks, kad ieviest izmaiņas sociālo iemaksu jautājumos. Mēs redzam, ka ekonomika jau šobrīd ir pielāgojusies jaunajiem noteikumiem. Mēs redzam, ka par mazturīgajiem tiek gādāts, viņiem maksājot nevis minimālo iemaksu, bet proporcionāli saņemtajai naudiņai. Ļausim ekonomikai attīstīties prognozējami skaidros, jaunos apstākļos.”
Problēma ar nepilna darba laika strādājošiem
Jau iepriekš uzņēmēju organizācijas ir norādījušas, ka izmaiņas varētu vissmagāk skart nepilna darba laika darbiniekus un studentus, kas mēdz piestrādāt studiju laikos. Jaunā norma, ka darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp minimālo algu un darbinieka darba algu (ja tā ir mazāka par minimālo algu), padara šādu darbinieku izmantošanu pilnīgi neizdevīgu, un viņi visi tuvākajā laikā varētu saņemt paziņojumu par atlaišanu.
Turklāt šādu darbinieku loks ir pārsteidzoši plašs – ir norādīts, ka nepilnas slodzes darbs ir tipiska parādība telpu un teritoriju uzkopšanas jomā, daudzi tehniskie speciālisti strādā nepilnas slodzes režīmā, tāpat nepilnas slodzes darbs ir tipiska parādība pašvaldībām piederošajos bērnudārzos un kultūras iestādēs.
Varētu jautāt – kādēļ gan nevar šos darbiniekus noformēt uz pilnām slodzēm? Dažus, iespējams, arī varēs, taču kopumā nepilnas slodzes darbs bieži vien saistīts ar mācībām, bērna vai slima tuvinieka kopšanu, veselības stāvokli vai cita darba esamību un galu galā – bieži vien arī darbu specifiskās stundās, parasti vēlu vakaros vai agri no rīta.
Īsi sakot – lielākajā daļā gadījumu tas nebūs iespējams. Savukārt darba devējiem prasība neatkarīgi no reālās slodzes par katru darbinieku maksāt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 170 eiro apmērā nebūs izpildāmas, bez tam grūti pārvaramu jucekli varētu radīt nepieciešamība prognozēt darbinieku ienākumus nākamajā ceturksnī – nav skaidrs, vai šī sistēma spēs efektīvi strādāt, īpaši gadījumos, ja darbinieks strādā vairākos darbos vienlaikus.
Apvienojot to ar šaubām, vai daudzi mikrouzņēmumi spēs turpināt darbu pēc nodokļu izmaiņām, varētu tikt sasniegts pilnīgi pretējs efekts – augstākas sociālās drošības vietā valstī varētu parādīties bezdarbnieku armija, kas prasīs pabalstus. Līdz šim publiskotās aplēses liecina, ka šādu cilvēku skaits varētu sasniegt 40–60 tūkstošus.
Bet kas tad mainās no 1. jūlija?
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem
No 1. jūlija no uzņēmējiem, kas strādā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā, par savu darbinieku algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.
Tāpat no 1. jūlija minimālās obligātās iemaksas jāveic pašnodarbinātajiem, kuri izvēlējušies mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un kuru ienākumi ir mazāki par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu par 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem. Minimālais VSAOI apjoms no 500 eiro deklarētās algas būs 170 eiro mēnesī.
Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš nav darba ņēmējs, proti, nestrādā arī kaut kur citur, prognozē, ka viņa ienākumi no saimnieciskās darbības turpmāk šajā gadā vairs nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas par MUN īpašnieku netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.
Mikrouzņēmumu darbiniekiem
No 1. jūlija mikrouzņēmumu darbinieki, kuri bija pieņemti darbā līdz 2020. gada 31. decembrim un nav uzņēmuma īpašnieki, var iesniegt algas nodokļa grāmatiņu savā galvenajā darba vietā un ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu un saņemt nodokļu atvieglojumus par apgādājamām personām, kā arī no 2022. gada iesniegt gada ienākumu deklarāciju un saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Darba devējiem
Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka saņemtā alga ceturksnī ir mazāka par trim minimālajām mēneša algām, kas šobrīd ir 500 eiro mēnesī un attiecīgi 1500 eiro ceturksnī, tad darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu. Šo papildu iemaksu apjomu aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un paziņos par tām iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Saimnieciskās darbības veicējiem jeb pašnodarbinātajiem
Ar 2021. gada 1. jūliju pašnodarbinātajām personām ir jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 10% apmērā (līdzšinējo 5% vietā). Pašnodarbinātā VSAOI veikšana saglabājas iepriekšējā kārtībā: ja ienākums mēnesī no saimnieciskās darbības sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru (500 eiro), tad jāveic 31,07% vismaz no 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta), un 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem mēnesī un 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta), savukārt, ja ienākumi nesasniedz 500 eiro mēnesī – 10% no faktiskajiem ienākumiem.
No 1. jūlija minimālās obligātās iemaksas jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz 1500 eiro ceturksnī. Pašnodarbinātajiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi, ja nestrādā nekur citur, gan par saviem darbiniekiem.
Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā. Iesniegums jāiesniedz brīvā formā – tieši tāpat kā aprakstīts sadaļā par mikrouzņēmumu darbiniekiem.
Autoratlīdzības saņēmējiem
No 2021. gada 1. jūlija līdz šā gada beigām autori var turpināt izmantot autoratlīdzību nodokļu nomaksas režīmu, nereģistrējot saimniecisko darbību, tomēr jāņem vērā, ka notikušas vairākas būtiskas izmaiņas autoratlīdzību jomā. Proti, ir mainītas nodokļa likmes – autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzībām ieturēs nodokli.
Šā nodokļa apjomi: autoratlīdzībām līdz 25 000 eiro – 25%; bet tām, kas pārsniedz 25 000 eiro – 40%. Autoratlīdzības izmaksātājs pirms nodokļa ieturēšanas var piemērot nosacītos izdevumus, kas radušies darba radīšanas gaitā, šādi par 25% vai 50% (atkarībā no radošā darba veida) samazinot ar nodokli apliekamo summu.
