Priekšvēlēšanu noskaņojums topošajā Aizkraukles novadā liecina, ka partiju izvēle pakārtota politiskajam izdevīgumam 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašvaldību vēlēšanu kampaņa iegājusi tajā fāzē, kad partijas jau sāk apzināt sarakstu līderus un noteikt kandidātu kārtas numurus sarakstā. Jaunajos novados, kur apvienojas sešas vai vairāk pašvaldības, tas var kļūt par pārbaudījumu, jo savu lomu spēlē arī iekļauto novadu vietējo politiķu savstarpējās attiecības.
Tam politiskajam spēkam, kura sarakstā būs vairāk pazīstamu mēru – un no vēlētāju skaita ziņā lielākām teritorijām –, ir lielākas izredzes gūt labāku rezultātu vēlēšanās. Tāpēc daudzviet Latvijā notiek novadu priekšsēžu pārvilināšana no vienas partijas uz citu, kas dažos gadījumos arī izdodas.
Liela interese pašvaldību vadītājiem ir par “Latvijas attīstībai”, uz kuru aizgājis ne viens vien vietējais līderis. Daļēji tas notika arī tāpēc, ka partijas pārraudzībā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kurai ir liela loma valsts atbalsta sniegšanā pašvaldībām.
Pēc “Vienotībā” aizvadītā nepilnā pusgada Kokneses novada priekšsēdis sapratis, ka viņam vairāk tomēr saskan ar citiem politiskajiem spēkiem – “Latvijas attīstībai” un Vidzemes partiju –, kurām Aizkraukles novadā būs kopīgs saraksts. Tajā ar pirmo numuru startēs Aizkraukles novada priekšsēdis Leons Līdums (Vidzemes partija), bet D. Vingris būs otrais.
Nav viegli sadalīt vietas sarakstā
Jaunveidojamajā Aizkraukles novadā apvienosies sešas pašvaldības – Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads. Iepriekšējās vēlēšanās “Vienotība” ieguva varu Pļaviņu un Neretas, kā arī Jaunjelgavas novadā, bet tā vadītājs Guntis Libeks tagad jau ir Nacionālajā apvienībā.
Aizkraukles novadā uzvarēja Vidzemes partijas/Latvijas Reģionu apvienības saraksts, bet Kokneses – Zaļo un zemnieku savienība, kuru toreiz pārstāvēja D. Vingris, savukārt Skrīveru novada priekšsēdis Andris Zālītis startēja no vēlētāju apvienības.
Kokneses novada priekšsēdis D. Vingris uz Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) aizgāja laikā, kad tā bija valdošā partija, bet šajā Saeimā tā ir opozīcijā. Pērnvasar D. Vingris iestājās “Jaunajā Vienotībā”, kas daļēji bija Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes iespaidā, jo abus vieno darbs pie “Likteņdārza” veidošanas.
Tas atrodas Kokneses novadā. “Latvijas Avīzes” rīcībā ir informācija, ka pēc tam ir notikusi “Vienotības” vadīto pašvaldību vadītāju tikšanās, kurā norunāts, ka partija Aizkraukles novadā startēs ar Pļaviņu novada priekšsēdi Aigaru Luksu kā saraksta līderi, bet D. Vingris būs otrais. Taču pēc laika Kokneses mērs licis manīt, ka nav mierā ar šādu kandidātu secību, jo ar kaimiņu novada vadītāju viņam īsti neesot saskanējuši uzskati. Tad nācis Aizkraukles novada priekšsēža L. Līduma piedāvājums.
Tagad D. Vingris “Latvijas Avīzei” sacīja: “Tā dzīvē reizēm gadās. Ar kolēģiem no Vidzemes partijas un “Latvijas attīstībai” mums ir kopīgs redzējums par uzņēmējdarbības attīstību reģionos; par to, kā būtu novirzāma Eiropas Savienības fondu nauda. Man nekas nav pret “Jauno Vienotību”, mēs neesam uz kara takas, bet tāda ir dzīve.”
Kad Juris Pūce (“AP”) vēl bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, D. Vingris redzējis, ka ministrs iedziļinās pašvaldību dzīvē un šī attieksme arī patikusi. Uz vaicāto, vai novads izjutis VARAM atbalstu pašvaldībai, D. Vingris atzina, ka ir īstenoti vairāki investīciju projekti, bet mērs nedomā, ka tas būtu saistāms ar VARAM labvēlību, jo tā nevienam neliekot šķēršļus ņemt aizņēmumu, ja projekts ir labs.
“Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars apstiprināja, ka Aizkraukles novada vēlēšanās partija vēlas redzēt A. Luksu kā saraksta pirmo numuru, jo viņš ilgi ir partijā, nav to pametis arī grūtos laikos. “Aigars Lukss ir viens no uzticamajiem partijas biedriem. Ņemot vērā pašvaldību specifiku, zināms, ka partiju loma tajās nav liela. Taču, ja kāds pārstaigā visu Latvijas politisko spektru, tas tomēr ir indikators, cik drošs un uzticams ir šāds politiķis,” piebilda A. Kampars.
Priekšrocības plašāk zināmajiem
Aizkraukles novada priekšsēdis L. Līdums arī minēja, ka viņam ar D. Vingri esot “vienota domāšana – mēs ar Daini esam līdzīgi”. Viņš uzskata, ka jaunajā novadā iekļauto pašvaldību politiķiem ir jāsadarbojas un ir nepieciešama tuvināšanās. L. Līdums, kurš agrāk bija Tautas partijā, vienmēr esot atbalstījis pašvaldību reformu, ko īstenoja “Latvijas attīstībai”. Ar to arī viņš skaidro abu politisko spēku lēmumu startēt kopā.
Aizkraukles un Kokneses novadā kopā ir vairāk nekā 10 000 vēlētāju. Ja liela daļa atbalsta savus līderus, tad sarakstam būtu izredzes. Jaunjelgavas un Pļaviņu novados katrā ir nedaudz vairāk kā 4000 vēlētāju, bet Neretā un Skrīveros – nepilni 3000 katrā.
Vēlēšanām Aizkraukles novadā gatavojas arī Nacionālā apvienība (NA), ko apstiprināja Jaunjelgavas novada priekšsēdis G. Libeks, kurš gan vēl neesot aktīvi uzsācis saraksta veidošanu. Jaunjelgava ir vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot jaunā novada robežas. NA un ZZS ir vietējie deputāti pārējās jaunā novadā pašvaldībās, kas ļaus sarakstā iekļaut pārstāvjus no visām teritorijām.
Skrīveru novada priekšsēdis Andris Zālītis 2017. gadā kandidēja no vēlētāju apvienības, kas tagad nebūs iespējams. A. Zālītis apstiprināja, ka noteikti startēs vēlēšanās, bet vēl nav izlēmis, no kuras partijas. Iespējas esot vairākas. Līdz šim Skrīveru novada priekšsēdis nav bijis nevienā partijā. Skrīveros darbojas Latvijas Zemnieku savienības biedri, bet zināms, ka ir aktivizējušies arī jaunie politiskie spēki, kas iepriekš te nav piedalījušies vēlēšanās.
Taču JKP plāno nodrošināt, ka sarakstā ir pārstāvētas visu teritoriju intereses, īpaši cerot uz novadiem, kur Saeimas vēlēšanās JKP bija daudz atbalstītāju, piemēram, tāds bijis Neretas novads. JKP vēlas vietējā politikā ievest jaunākās paaudzes politiķus. Viņi gan varētu nebūt tik atpazīstami ārpus savas pašvaldības robežām kā pieredzējušie vietvalži, kurus pazīst plašākā teritorijā.