Daži sprunguļi ceļā uz Dziesmu svētkiem 0
Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku padome pagājušās darba nedēļas izskaņā apsprieda mākslinieciskās aktualitātes, situāciju ar Daugavas stadionu, kā arī virsdiriģentu un virsvadītāju izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtību un kritērijus.
Kā jau rakstīts, svētki norisināsies 2013. gadā no 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Priecē Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja vietnieka diriģenta Māra Sirmā secinājums, ka labi sokas visu ar noslēguma koncertu saistīto māksliniecisko jautājumu risināšana. Svētki noritēs Līgo zīmē un noslēguma koncertā piedalīsies ne vien kori un pūtēju orķestri, bet ar īpašu programmu arī dejotāji. Ir skaidrs, ka pēc svētkiem notiks arī tradicionālā un tautā ļoti iecienītā sadziedāšanās. Diemžēl joprojām nav skaidrības par brīvu dienu 8. jūlijā.
Saistošs šķiet piedāvājums, ka noslēguma koncertu nevadīs profesionāli aktieri vai diktori, kuriem ar svētkiem bieži vien maz sakara, bet gan cilvēki no tautas. Un te savu roku pielikt apsolījis režisors Pēteris Krilovs. Tāpat iepriecina secinājums, ka arī deju lieluzvedums jau tagad ir brīnišķīgā kārtībā, un te labi pastrādājuši Jānis Purviņš un Jānis Ērglis.
Vajag stipras kolonnas
Joprojām gan ir atklāts jautājums par svētku gājiena koncepciju noslēguma koncerta dienā 7. jūlijā. Noraidīta režisora Uģa Brikmaņa iecere par četru novadu un Rīgas saplūšanu vienā straumē, saskaņā ar kuru visiem koriem būtu vienlaikus jāpulcējas četrās ielās, jāiet gar Brīvības pieminekli un tad cauri “Saktas” alejai… Māris Sirmais bija pārliecināts, ka šāds gājiens būtu garš un mokošs, ko esam piedzīvojuši jau iepriekšējos svētkos: “Gājienā nekāds divritenis nav jāizgudro, tam jāplūst pa Brīvības ielu, kur lielākoties pulcējas arī skatītāji!”
Deputāte Inguna Rībena ļoti precīzi raksturoja situāciju: “Uģis Brikmanis ir brīnišķīgs režisors, taču viņa celtajiem debesu dārziem vajag arī kolonnas, uz ko tos balstīt.” Iespējams, tiks izsludināts ar gājiena koncepciju saistīts jauns konkurss.
Iepriecināja arī tas, ka ņemta vērā iepriekšējo gadu svētku pieredze ar jaundarbiem. Kā sacīja Māris Sirmais, jāizvairās no nelāgās prakses, ka to pasūtināšanā iegulda lielus līdzekļus, bet tie top pēdējā brīdī un rezultāts nebūt nav atbilstošs gaidītajam. Šoreiz šīs bažas varētu attiecināt tikai uz vienu vēl neesošu jaundarbu, proti, Mārtiņam Braunam pasūtīts skaņdarbs Dziesmu svētku atklāšanai tradicionālajā vietā Dziesmu svētku parkā, kuras norisi rādīs arī tiešraidē televīzijā. Lai nebūtu pārsteigumu, Māris Sirmais bija strikts – jaunā skaņdarba ierakstam jābūt gatavam jau 2013. gada februārī.
Kas kāps virsdiriģentu tribīnē
Šobrīd ir izstrādāti astoņi Dziesmu svētku virsdiriģentu un virsvadītāju atlases kritēriji, bet par konkrētām personām lems nākamajā Mākslinieciskās padomes sēdē. Arī šogad amatieru kolektīviem un to vadītājiem bija iespēja izteikt savu viedokli īpašās anketās. Taču Dace Melbārde ir pārliecināta, ka demokrātijai te īsti nav vietas, jo svētkiem jābūt izciliem arī mākslinieciskā ziņā. Pēc nolikuma, virsdiriģentus un virsvadītājus ieteic koncertu mākslinieciskie vadītāji, bet apstiprina svētku Mākslinieciskā padome. Māris Sirmais gan ieteica vēlreiz rūpīgi pārlūkot atlases kritērijus, lai izcili lielmeistari nepaliktu ārpus Dziesmu svētku tribīnes tikai tādēļ, ka neatbilst kaut kādām formālām prasībām.
Tiesa, saskaņā ar šādu kārtību pavisam objektīvi un neizbēgami var rasties interešu konflikts. Kā zināms, Dziesmu svētku virsdiriģenta tribīnē rasts redzēt Romānu Vanagu un Māri Sirmo, kuri ir arī šā jautājuma lēmēju vidū.
Tomēr var piekrist Dacei Melbārdei, ka īpašai problēmai te tomēr nevajadzētu rasties: virsdiriģentu kandidatūru balsošanas brīdī abiem māksliniekiem vienkārši vajadzētu no sēdes telpas iziet.
Manuprāt, visnotaļ apsveicami, ka Dziesmu svētku noslēguma koncerta mākslinieciskie vadītāji Ivars Cinkuss un Aira Birziņa ierosinājuši virsdiriģenta tribīnē aicināt arī Andreju Jansonu, Ņujorkas Amerikas latviešu kora vadītāju, kurš daudz ieguldījis Dziesmu svētku kustībā.
Pasaules brīvo latviešu apvienība gan ierosinājusi apsvērt iespēju virsdiriģentu tribīnē ļaut kāpt arī kādam citam diriģentam no trimdas zemēm – piemēram, Lilijai Zobens (Anglija), Markam Opeskinam (Vācija), Ingunai Grietiņai (Īrija), kā arī Vizmai Maksiņai, Guntai Plostniecei, Ernestam Brusubārdam III vai citam.
Juceklis ar divām tāmēm
Labā ziņa ir tā, ka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietnieka sporta jomā Edgara Severa ziņojumu, Daugavas stadions ir drošs un 2013. gada svētki tur var notikt. Sēdes dalībniekiem tika celtas priekšā divas ar stadionu saistītas tāmes – vienā aprēķināti jau šiem svētkiem nepieciešamie, bet otrā – nākotnē paredzamie izdevumi. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende darīja zināmu, ka Jāņa Dripes vadībā patlaban ministrijā strādā darba grupa, kas risina šo jautājumu, domājot jau par 2018. gadu un Latvijas simtgadi: vai Daugavas stadions tiks rekonstruēts, tiks būvēts jauns vai meklēts kāds trešais risinājums…
Diemžēl turpinās nelāgā prakse par Dziesmu svētku norises vietu problēmām runāt pirms svētkiem, kad reāli vairs neko nevar paspēt izdarīt, nevis tūdaļ pēc tiem. Šīs negaidīti radušās neskaidrības dēļ pilnīgi pamatoti tika mesti akmentiņi izglītības ministra Roberta Ķīļa virzienā, kurš nebija pagodinājis sēdi ar savu klātbūtni.
Mērķdotācijas – algām
Kā jau iepriekš rakstīts, valsts mērķdotācija amatieru kolektīvu māksliniecisko vadītāju atalgošanai ir atjaunota jau ar šā gada oktobri, nevis ar nākamā gada janvāri, kā tas bija paredzēts saskaņā ar likumu. Diemžēl tās izlietošanā jau tagad parādījušies nelāgi simptomi. Kā sacīja Dace Melbārde, saņemtas vēstules ar ziņām, ka dažas pašvaldības priekā saberzējušas rokas un valsts naudu ielikušas savējās vietā, kā tas nedrīkstētu būt. Ilgu laiku tika spriests arī par to, ka šo mērķdotāciju varētu izmantot ne tikai atalgojumam, bet arī tērpiem, tehniskām un citām vajadzībām. Diemžēl šī ideja nav īstenojusies. “Jāteic atklāti, neesam laimīgi ar šo risinājumu, taču nācās pieņemt bezkompromisa lēmumu,” atzina Dace Melbārde, “bet jau tūlīt pēc Dziesmu svētkiem par to runāsim īpašā konferencē.” Savukārt Romāns Vanags pamatoti norādīja – nedrīkst būt tā, ka pašvaldības amatieru kolektīvu vadītājiem algu maksā tikai piecus mēnešus gadā.
