“Daži situāciju uztver pat pārāk mierīgi.” Saruna ar Valkas domes priekšsēdētāju 0
Saruna ar Valkas domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli par dzīvi, kāda pašlaik izveidojusies robežpilsētā Valkā un kaimiņzemē Igaunijā.
Igaunija ir atjaunojusi robežkontroli ar Latviju, un kā izņēmums ir pāreja Valka–Valga.
V. Krauklis: Jā, bet tiesības šķērsot robežu ir piešķirtas vien tiem, kam ir pamatots iemesls to darīt – pārsvarā Valgā strādājošiem Latvijas iedzīvotājiem.
Vai tas nav bīstami, ja ņem vērā, ka kaimiņzemē ar “Covid-19” saslimušo ir septiņreiz vairāk?
Valgā bija pārbaudīts viens aizdomās turamais, taču saslimšanas gadījums neapstiprinājās, un tuvākie inficētie ir attālu no šejienes Tartu vai Viru. Turklāt lielākā daļa, pāri par 1000 Valkas iedzīvotāju, kuri bija oficiāli deklarējušies Valgā, tur strādāja un maksāja nodokļus, jau drīkstēja šķērsot robežu. Pašreiz panāktais attiecas uz Valgā strādājošiem Latvijas patriotiem, kuri dzīvo Valkā un te arī maksā nodokļus.
Vai ir zināms, kādēļ Igaunijā tik daudz saslimušo salīdzinājumā ar Latviju?
Versijas ir dažādas. Igauņi paši īsti nezina, bet runā – iespējams, tāpēc, ka Tartu ir lielāka universitāte, notiek lielāka jauniešu apmaiņa. Iespējams, prāmju kustība vairāk attīstīta.
Vai Valkā situācija ir mierīga? Valcēnieši nav nobijušies no sērgas un nekrīt panikā koronavīrusa dēļ?
Cilvēki, kā visur, ir ļoti dažādi. Ir, kas rūpīgi domā par drošību. Iet uz veikalu gumijas cimdos, dezinficē rokas. Ir cilvēki, kas izturas pret ārkārtas pasākumiem mazliet vieglprātīgi. Un ir personas, pret kuriem vajadzētu vērsties un ievietot karantīnas režīmā. Šie cilvēki nesen atbraukuši no infekcijas skartās vietas, bet iet ciemos, kontaktējas ar citiem. Mūsu darbinieki informē, ka tā nedrīkst, bet pēc laika kaimiņi ziņo – rekur, atkal klīst apkārt.
Vairākums ieviesto ārkārtas stāvokli uztver mierīgi, reizēm pat pārāk mierīgi.
Dome ir definējusi – vēlamies pasargāt riska grupas, vecāka gadagājuma valcēniešus, hroniskus slimniekus. Ja nu viņiem nav draugu, radu, kas to varētu, mēs piedāvājam pārtikas, medicīnisko lietu un bibliotēkas grāmatu piegādi, lai sēž mājās. Pašlaik uz aicinājumu pieteikties atsaukušies pamaz senioru.
Šajā situācijā – palielinās vai samazinās pieprasījums pēc grādīgiem dzērieniem “slavenajās” pierobežas šņabenēs?
Pilsētas ielās ir pamaz gājēju, līdz ar to arī pircēju. Bet liels noiets ir ekstrā precei, kuru tirgo pierobežas veikalos, proti, Igaunijā ražotam 75 grādu stipram šņabim.
Šā produkta cena nav mainījusies salīdzinājumā ar cenu, kas skrien debesīs, maksājot par dezinfekcijas līdzekļiem, un tik grādīgs degvīns ļoti labi aizvieto šos preparātus. Pat brandvīnu sapērkoties lielā daudzumā, ja ārīgai apstrādei neizlietos visu, gan jau vēlāk zinās, kā saimniecībā izmantot.
Tā stāsta, ka Igaunijā varot liegt tirgot alkoholu?
Ir dzirdēts, ka par to diskutē. Jāsaka, pašreizējo igauņu valdības koalīciju veido tādas partijas, kuras spēj pieņemt visnegaidītākos lēmumus.
Ko reāli pilsētas dome dara, kā spēj palīdzēt uzņēmējiem, kuri varbūtēji cietīs krīzē?
Sākotnēji pēc noteiktiem ierobežojumiem bija liels satraukums latviešu kompānijām, kas sniedz pakalpojumus arī igauņu pusē, un preču ražotājiem, kuri turpina ražot, bet ar bažām raugās, vai nepārtrūks piegāžu ķēdes.
Preču kustība pār robežām taču paliek pēc vecās kārtības?
Tomēr ir pazīmes, ka piegādes var kavēties, daži piegādātāji karantīnas un citu apstākļu dēļ vairs nespēj sūtīt savu produkciju, un šādā gadījumā es neredzu iespējas, kā pašvaldība varētu palīdzēt, ja bizness cieš zaudējumus vai tiek apturēts un ja no darba atlaiž darbinieku simtus. Jāskatās, kas notiek tālāk.
Tad jāraugās pēc valdības apsolītā atbalsta miljarda.
Bet pagaidām, izņemot viesu namus, kas stāv tukši, pārējiem uzņēmējiem problēmu nav.
Un kā pašvaldība atbalstīs iedzīvotājus?
Ja pēkšņi daudzi cilvēki paliek bez iztikas līdzekļiem, protams, vērsīsimies pie valdības. Par kavēta nekustamā īpašuma nodokļa soda naudas uzrēķina apturēšanu, par citu komunālo maksājumu termiņa pagarināšanu un tamlīdzīgi.
Sakiet, vai nebūtu lietderīgi valdības krīzes vadības centrā uzaicināt kā līdzdalīgus arī pašvaldību pārstāvjus?
Varbūt tas būtu prātīgi darīts, jo mēs pašvaldībās situāciju zinām kā piecus pirkstus. Vietvarām galu galā jārealizē vadības krīzes centrā nolemtais, un, zinot, kā lietas varētu attīstīties, pašvaldības gatavojās un jau pieņēmušas papildu pasākumus.
Kā vērtējat valstī notiekošo? Vai kas tāds ir piedzīvots ilggadējā jūsu politiķa praksē?
Protams, ne. Ja es būtu valdība, atsevišķās lietās es rīkotos striktāk. Konkrēti, stingrāk raudzītos uz pašizolāciju. Domāju, ka tiem, kuri atgriezās valstī, vajadzēja noteikt obligāto karantīnu, lai izietu divu nedēļu ciklu. Ir brīvas viesnīcas, skolas – tur varēja nometināt atbraucējus.
Lidostā, manuprāt, pārlieku daudzi aizgāja tieši. Ne tiem mērīja temperatūru, ne uzlika pārbaudes.
Tuvākajā laikā mājās pārbrauks vēl tūkstoši Latvijas cilvēku – iespējams, nav novēloti šādi rīkoties. Pārējie valdības soļi šķiet savlaicīgi un saprātīgi.
Kā un kad tas viss beigsies?
To neviens nevar pateikt. Skatoties citu valstu pieredzi, ar mēnesi nepietiek, lai tiktu galā ar epidēmiju. Jācer uz to ekspertu viedokļa piepildīšanos, kuri teica, ka, tāpat kā gripas laiks beidzas ar siltāka laika iestāšanos, tā arī saslimšana ar “Covid-19” beigsies līdz vasaras sākumam. Bet ir citi speciālisti, kuri prognozē, ka koronavīrusa epidēmija vērsīsies plašumā, būs ļoti daudz inficēto un saslimušo.
