Pret pneimoniju – ar verdošu ūdeni 1
Nav nekādu šaubu, ka šāds paņēmiens jāvērtē kā spīdzināšana, nevis ārstēšana. 1840. gadu sākumā ārsts Volters Džonss verdošu ūdeni ieteica kā vislabākās zāles pret vēderdobuma pneimoniju. Viņš vairākus mēnešus savu metodi izmēģināja ar pietiekami lielu daudzumu vergu, kuri cieta no šīs slimības. Džonss ļoti detalizēti aprakstījis, kā, piemēram, vienu 25 gadus vecu pacientu pilnībā izģērba, noguldīja zemē uz vēdera, un tad pats dakteris viņam uz muguras izlēja kopumā… 22 litrus verdoša ūdens.
Taču arī tas vēl nebija viss. Džonss uzskatīja, ka šāda procedūra jāatkārto vairākas reizes ik pēc četrām stundām, lai tādējādi “atjaunotu kapilāro asinsriti”. Turklāt viņš visviet allaž apgalvojis, ka tādā veidā esot daudzus izārstējis. Katrā ziņā neviens neesot sūdzējies. Par pēdējo faktu varētu arī nebrīnīties, jo – runa taču ir par beztiesiskiem 19. gadsimta vergiem…
