Zigurds Vaikulis: Ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt “Teslas” akcijas? Daži padomi par investīcijām 0
Zigurds Vaikulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos kā šobrīd nav bijis laikam nekad iepriekš. Depozītos var nopelnīt apaļu nulli, bet vienlaikus sociālajās platformās tiek skaļi popularizēti veiksmes stāsti, kas vilina ieguldīt akcijās.
“Kopš 2020. gada sākuma “Teslas” akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.”
Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt “Teslas” akcijas?
Tirgus ir transformējies, tajā ir parādījušās nebijušas piekļuves iespējas, jauni dalībnieki un jauna nauda. Šķiet, ka nekas vairs nebūs pa vecam – kompāniju finanšu datu analīze ir opīšiem, tāpat risku sadalīšana, portfeļa balansēšana un tamlīdzīgi. Taču vēsturē tā ir noticis arī iepriekš, turklāt neskaitāmas reizes, tomēr katru reizi beigu beigās spēcīgāki izrādījušies finanšu tirgus “fizikas likumi”.
Īsumā par tiem. Investēt ieteicams tikai tā saucamos brīvos līdzekļus – naudu, kuru nevajadzēs tēriņiem un kuras daļu teorētiski var atļauties zaudēt bez lielas ietekmes uz līdzšinējo dzīvesveidu.
Tas noteikti nav pirmais uzkrātais eiro – vispirms jāatliek drošības spilvens trīs līdz sešu mēnešu izdevumu apmērā. Savukārt pārējie jau ir brīvie līdzekļi, un tos ne tikai drīkst, bet būtu pat ļoti vēlams investēt. Paruna saka: “Pats labākais laiks, kad stādīt koku, bija pirms 20 gadiem. Otrs labākais – šodien.”
Katru mīļu brīdi ir iespējams atrast attaisnojumu vēl nogaidīt ar investīcijām – vai nu finanšu tirgi jau ir pārāk ilgi kāpuši, vai arī ir bail, jo ir krīze, viss slikti un tamlīdzīgi. Bet investīcijas ir ilgtermiņa projekts. Ieejas punkts ir vairāk veiksmes jautājums, vissvarīgākais ir finanšu tirgū pavadītais laiks.
Mācīties darot – arī to investīcijās vajadzētu darīt pakāpeniski. Bez jebkādas pieredzes azartiski ķerties pie atsevišķu akciju pirkšanas nebūs prāta darbs. Lai iegūtu sajūtu, kā finanšu tirgi strādā, un arī pārbaudītu savu reakciju uz tajos notiekošo, būtu vēlams sākt ar samērā vienkāršiem produktiem, vislabāk – ar sabalansētiem ieguldījumu fondiem. Sabalansētā fondā iekļautas dažādu riska pakāpju investīcijas – sākot ar akcijām un beidzot ar drošākajām obligācijām.
Līdzīgā veidā tiek pārvaldīti gan pasaules lielākie pensiju fondi, gan dažādi triljonus vērti rezervju līdzekļi. Šādiem fondiem ir dažādas riska pakāpes, un to daļas ir pieejamas, sākot ar dažiem desmitiem eiro. Izvēles iespējas ir plašas – sākot ar nepieredzējušo investoru vidū populārajiem pasīvajiem un lētajiem indeksu fondiem, aktīvi pārvaldītiem akciju un obligāciju fondiem, kuros iekļauti pārvaldnieka atlasīti uzņēmumi. Pieaugot investīcijām atvēlēto līdzekļu apjomam un zināšanām, pieejamo un piemēroto fondu klāsts kļūst teju neierobežots.
Jauniņais vai pieredzējis investors – abiem ir svarīga risku sadalīšana jeb diversifikācija.
Pat ja tas ir slavens un it kā perspektīvs uzņēmums, nav prātīgi visu savu finanšu labklājību balstīt uz vienu biznesa modeli. Pat Romas impērija nebija mūžīga, un arī “Facebook” vai “Apple” tādi nebūs.
Cik daudzu uzņēmumu akcijas ir minimums, lai varētu runāt par diversifikāciju? Vienota principa te nav, bet, manuprāt, vismaz 10 līdz 15 – lai tās aptvertu gan dažādas nozares, gan valstis. Turklāt, jo mazāks šis skaits, jo vairāk investoram vajadzētu zināt par kompāniju biznesa un finanšu rādītājiem, kā arī akciju novērtējumu analīzi.
Nepietiek ar diversifikāciju – nepieciešama arī sabalansēšana. Akciju risku nepieciešams atšķaidīt, vēlams, ar vērtspapīriem, kas uzvedas diametrāli pretēji akcijām dažādos ekonomikas ciklos. Šāds sabalansēts portfelis dažādas situācijas pārdzīvos daudz mierīgāk un sagādās mazāku satraukumu investoram.
Būtu vēlams sākt ar izmaksu apzināšanu, izlemjot, cik lielu summu no brīvās naudas investēt, lai izmaksas un potenciālā atdeve būtu samērīgas.
Ja vajag nosaukt vienu ciparu, kas der visam, es teiktu, ka saprātīgas izmaksas būtu līdz 1% no darījuma summas. Turklāt komisijas maksas ir tikai stāsta viena daļa. Otrs jautājums – kur atrodas jūsu nauda un vērtspapīri? Kam jautāsiet padomu neskaidrību gadījumos? Kā kārtosiet nodokļu jautājumus? Latvijā relatīvi nesen ir ieviests lietotājam ļoti draudzīgs tā saucamā ieguldījumu konta regulējums, kas šo procesu atvieglo. Visi šie jautājumi jāapsver.
* “CBL Asset Management” valdes loceklis un portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs
