Daži noderīgi padomi mežacūku medībām 0
Mūžu dzīvo, mūžu mācies, vēsta patiesa paruna, un daudzi nodomās, ko gan jaunu var uzzināt par mežacūkām un to medībām. Bet, kā izrādās, ir lietas, par kurām mednieki neiedomājas, piemirst vai vienkārši nezina. Lielākās nedienas parasti jau sākas pēc mežacūku medībām – kā medījumu aizvest mājās, kā labāk apstrādāt trofeju, ja tāda ir, un varbūt pat, kā uztaisīt jauku bildi.
Kā ērtāk iecelt automašīnā. Medības parasti sākas pēc šāviena, tā smej pieredzējuši mednieki, jo pēc šāviena medījums kaut kā jādabū līdz mašīnai, tajā jāieceļ. Un bieži vienam pašam to ir ārkārtīgi grūti izdarīt. Ja nokritis lielāks kuilītis, bet mežā esat divatā, tad ir paņēmiens, kā to vienkāršāk un ērtāk iecelt automašīnā. Šis padoms nāk no Kristapa Didžes, kurš parādīja, kā tas darāms. Vispirms mežaruksis jānogulda uz vēdera tā, lai aiz kājām būtu iespējams pieķerties kā pie ķerras rokturiem. Pat tad, ja nomedīts lielāks dzīvnieks, to samērā ērti var iecelt automašīnā. Ja dzīvnieku ceļ otrādi, ar kājām gaisā, tad mežacūka būs jāpaceļ krietni vien augstāk, lai muguras daļu dabūtu pāri, piemēram, kravas kastes malai. Ja to dara tā, kā iesaka Kristaps, tad nav jāmokās un jāstaipās. Divi vīri pieķeras mežacūkai katrs savā galā un vienkārši ieceļ automašīnā.
Nesabojā trofeju! Par to esam rakstījuši jau iepriekš, bet atkārtošana laikam tomēr ir labākais zināšanu pamats. Trofeju gatavošanas speciālists Ainars Upenieks joprojām ikdienā redz, ka mednieki, nepareizi nocērtot mežakuiļa žokļus, sabojā trofeju. Grāmatās raksta, ka žokli var cirst trīs vai piecu pirkstu attālumā no purna, bet problēma tāda, ka pirksti ir dažādi – gan resni, gan tievi. Vislabāk, ja līdz taksidermistam atgādā visu mežacūkas galvaskausu, ja tas nav iespējams, tad žokli labāk cirst pēc iespējas tālāk no purna. Atcerēsimies, ka ilkņiem tikai viena trešā daļa ir redzama, pārējās divas trešdaļas ir noslēptas žoklī.
Lai ir ar ko palielīties. Prieks par medījumu parasti ir liels un gribas arī kolēģiem palielīties, turklāt, jo medījums lielāks, jo izklausās iespaidīgāk! Ja ir vēlme, lai dzīvnieks bildē izskatās lielāks, tad tas jānoliek priekšplānā, bet pašam daži soļi jāatkāpjas. Tādā bildē neviens nepateiks, ka nomedīts varbūt pavisam necils pusotrgadīgs suķēns.
