Daži lati klāt pensijai 0
Šā gada pirmajā ceturksnī līdztekus 17 miljonu latu lielajam ieskaitījumam no darba algām valsts fondētās pensiju shēmas ieguldījumu plānos jeb tā saucamajam pensiju 2. līmenim tika nopelnīti 35 miljoni latu no jau agrāk ieskaitītās naudas.
Šā gada pirmajos trīs mēnešos aktīvo plānu vidējais ienesīgums bija 4,7% liels, sabalansēto plānu grupā šis rādītājs bija 3,6%, bet konservatīvie saviem ieguldītājiem 2012. gada pirmajos trīs mēnešos nodrošināja 2,6% lielu tīro peļņu.
Kā norāda Latvijas Komercbanku asociācijā, šā gada marta beigās pensiju plānu viena gada vidējais ienesīgums bija tuvu 2%, trīs gadu laikā vairāk nekā 7%, bet tiem privāto pārvaldītāju plāniem, kas darbību sāka 2003. gadā, kad 2. pensiju līmeņa naudas līdzekļu pārvaldīšanā iesaistījās privātie pārvaldītāji, – 4,2% gadā.
Pavisam pensiju otrajā līmenī patlaban ir uzkrāti Ls 928 milj., kas, izdalot ar 1,16 miljonu lielo iemaksu veicēju skaitu, veido aptuveni Ls 800 uz katru nākotnes pensijas saņēmēju. Dalot šo naudas summu ar vidējo paredzamo dzīves ilgumu pēc aiziešanas pensijā (18 gadi) un mēnešu skaitu gadā, iegūstam, ka mēnesī no otrā pensiju līmeņa papildus var rēķināties ar Ls 3,70 lielu naudas atbalstu. No šās summas 57 santīmi ir nopelnīti ar pensiju plānu pārvaldītāju veiktajiem naudas ieguldījumiem. Svarīgi gan precizēt, ka katram sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējam uzkrātā naudas summa ir atšķirīga.
Patlaban Latvijā 2. pensiju līmeņa dalībnieku vidējais vecums ir 38 gadi.
No veiktajiem sociālā nodokļa maksājumiem patlaban vien 2% jeb aptuveni Ls 60 milj. gadā tiek novirzīti nākotnes pensiju uzkrājumam, bet 18% – kārtējo pensiju maksāšanai. Iecerēts, ka no nākamā gada šī proporcija mainīsies – tad nākotnes pensiju kapitāla vairošanai virzīs 6% no sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Aptuveni pusi (49,6%) no nākotnes pensiju naudas iegulda Latvijā, tostarp visvairāk parāda vērtspapīros – atsevišķu uzņēmumu un valdību obligācijās (55%). Salīdzinājumam – Igaunijā pensiju plānu pārvaldītāji savā valstī iegulda aptuveni 20%, bet Lietuvā – vairāk nekā 30% no to rīcībā esošā naudas daudzuma.
Pēdējo 12 mēnešu laikā saistībā ar termiņdepozītnoguldījumu likmju kritumu par 14% ir samazinājies naudas ieguldījuma īpatsvars šajā pozīcijā. Tas šā gada sākumā bija 16% liels. Savukārt akciju īpatsvars kopējā noguldījumu struktūrā veido 20% lielu īpatsvaru.
“Swedbank” ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs uzsver – visbūtiskāk ieguldījums nākotnes pensijā ietekmēs tos cilvēkus, kas pensiju sāks saņemt pēc 20 – 30 gadiem. Tad 2. pensiju līmenī nopelnītās naudas būs daudz vairāk nekā patlaban. Tātad Latvijas valsts veidotā divu līmeņu pensiju sistēma vēl ir ļoti jauna un būtisku pienesumu ikmēneša pensijai vēl nedod. Latvijas Komercbanku asociācijā uzsver – ja var atļauties, tad vajadzētu krāt naudu arī pensiju trešajā līmenī. Šo pensiju uzkrājumu rosina arī valsts, dodot iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (25% no veiktajām iemaksām).
Pensiju fondu ienesīgums, kas Latvijā uzrāda līdzīgu tendenci kā pasaulē, visu laiku nav nemainīgs. Šā gada pirmajā ceturksnī vērotā izaugsmes tendence patlaban ir apstājusies, tomēr arī krituma nav.
Pensiju plānu pārvaldītāji iesaka sekot līdzi, cik daudz laika ir atlicis līdz pensijas saņemšanai. Ja tie ir mazāk nekā desmit gadi, tad tiek ieteikts izvēlēties konservatīvos plānus, kuru svārstīgums aizvien ir mazs.
Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka patlaban konservatīvos plānus ir izvēlējušies 180 000 brīvprātīgo dalībnieku, tostarp 160 000 šo dalībnieku līdz pensijai ir atlicis mazāk nekā desmit gadu, 245 000 cilvēku naudu uzkrāj aktīvajos plānos, bet 60 000 brīvprātīgo dalībnieku – sabalansētajos plānos. “Šie skaitļi rāda, ka nav iemesla būtiskam satraukumam par dalībnieku vecumam atbilstošu plānu izveidi,” secina “Citadele Asset Management” portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.
Pensiju plānu pārvaldnieki teic, ka viņu darbības stratēģija ir un būs maksimāla peļņas un kapitāla palielināšana ilgā laika termiņā, vienlaikus saglabājot samērīgu ienesīguma un riska attiecību.
