Daži ES delegāciju diplomāti atvaļinājumā pavada gandrīz pusgadu 0
Eiropas Parlamenta deputāte no Vācijas Kristīgo demokrātu partijas Ingeborga Gresle nākusi klajā ar ne tuvu glaimojošu ziņojumu par Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīnas Eštones vadīto Eiropas ārējās darbības dienestu.
Ziņojums ir par darbinieku atvaļinājumu piešķiršanas noteikumiem, un noskaidrojies, ka atvaļinājumi tiek dāļāti tik dāsni, ka ES diplomāti brīvdienās var pavadīt pat vairāk nekā četrus mēnešus gadā.
Papildus dāsnajiem atvaļinājumiem diplomātiem brīvas no darba pienākas arī divas nedēļas, kuras viņi pavada “profesionālajā apmācībā Briselē”, raksta britu avīze “The Daily Telegraph”. Tas nozīmē, ka 60 procenti ES ārlietu dienesta darbinieku savā darba vietā nav sastopami 19 nedēļas jeb gandrīz piecus mēnešus gadā. Papildu atvaļinājumi pienākas arī tiem diplomātiem, kuri pārstāv 30 ES delegācijas Tālajos Austrumos, Āzijā un Āfrikā. Tos saskaitot kopā, šo delegāciju diplomāti brīvdienās var laiskoties līdz pat 24 nedēļām jeb gandrīz pusgadu.
“ES biroji stāv tukši vairākus mēnešus gadā. Šādi apstākļi būtu jāskata kontekstā ar ļoti augstajām algām un noteikumiem, kas paredz ārvalstīs esošo diplomātu dzīvošanas un uzturēšanas izdevumu apmaksu,” secina Gresle, piebilstot, ka “trešajās valstīs” patiesībā esot tikai pusslodzes darbs, bet alga tiek maksāta kā par pilnu slodzi.
Tāpēc viņa rosina veikt izmaiņas līdzšinējos atvaļinājuma piešķiršanas noteikumos, iesakot diplomātu atvaļinājumu samazināt par septiņām nedēļām jeb līdz 49 dienām. Savukārt diplomātiem, kuri strādā tādās valstīs kā Irāka, viņasprāt, pienāktos papildus 15 brīvas darbadienas, nevis 29, kā tas ir pašreiz.
Sarunā ar laikrakstu “The Daily Telegraph” kāds vārdā neminēts Eštones biroja darbinieks stāstījis, ka par izmaiņām atvaļinājuma piešķiršanas noteikumos domājot arī paši diplomāti. “Eštone atbalsta izmaiņas. Mums ir bijušas vairākas sanāksmes ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, kurās esam aicinājuši pārskatīt ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanas noteikumus,” apgalvoja diplomāts.
Bez Eštones diplomātiem kritiku izpelnījusies arī ES Vides aģentūra. Tā kopš 2010. gada Karību un Vidusjūras salās saviem darbiniekiem organizējusi 29 seminārus, no kuriem katrs ES budžetam esot izmaksājis vairāk nekā 33 tūkstošus eiro, raksta interneta vietne “EUObserver.com”. Atskaitē Eiropas Parlamentam aģentūra skaidro, ka šie semināri saskanējuši ar aģentūras prioritātēm. Proti, to nolūks bijis “celt aģentūras darbinieku zināšanas un kompetenci par vides problēmām”. Turklāt aģentūra arī iztērējusi 300 tūkstošus eiro, lai apzaļumotu savu galveno mītni, kas atrodas Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā.
