Planētas noslēpumi. Daži arheologu jaunākie pārsteidzošie atklājumi – kas ir senā bolīviešu šamaņa somiņā? 3
Māris Zariņš, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
2019. gadā Bolīvijas dienvidrietumos veiktajos izrakumos arheologi atraduši somiņu, kas savulaik piederējusi šamanim. Par šamaņiem zināms, ka pirms daudziem tūkstošiem gadu pastāvēja negrozāms uzskats: tādi ļaudis prot sazināties ar gariem un ārstēt cilvēkus no slimībām, proti, viņus jebkurā sabiedrībā uzskatīja par ļoti cienījamiem ļaudīm.
Šajā senajā šamaņa somiņā pētniekiem izdevies atklāt paliekas no kādas psihotropās vielas, ar kuras palīdzību daudzi – ja pat ne gluži visi – šamaņi parasti “sazinājušies ar viņpasaules pārstāvjiem”. Var piebilst, šis arheoloģiskais atradums jau acumirklī izraisīja lielu troksni gan pētnieku aprindās, gan aizsāka faktiski vēl joprojām nenorimušo diskusiju tīmeklī.
Līdzīga veida atklājumus pētnieki mūsdienās veic pat pārsteidzoši bieži, taču tam visam vai nu vienkārši ir grūti sakarīgi izsekot, vai arī dažkārt daudz ko no tā noklusē un vēlāk vairs pat nepiemin. Šajā nelielajā apkopojumā piedāvāts palūkoties uz dažiem, iespējams, vispārsteidzošākajiem pēdējos gados veiktajiem arheoloģiskajiem atradumiem. Vismaz redzesloka paplašināšanai tas katrā ziņā būs noderīgi.
Noslēpumaino maiju dārgumi Meksikā
Par noslēpumaino Amerikas indiāņu maiju civilizāciju gan jau būs dzirdēts kaut vai saistībā ar to, ka viņu īpašais kalendārs it kā pareģoja pasaules galu 2012. gadā. Lai kā arī būtu ar to mūsdienās pietiekami labi iepriekš paredzamo kļūdīšanos galu, tomēr maiji bija tehnoloģiski ļoti attīstīta indiāņu tauta, spējot pēc sevis atstāt virkni lielisku gigantisko būvju un daudz dažādu citu mīklu un noslēpumu. Piemēram, neviens tā arī precīzi nezina, kā un kāpēc tik pēkšņi, šķietami acumirklī šī civilizācija izzuda. Par vienu no tradicionālajiem iemesliem mēdz minēt vulkāna izvirdumu, taču tam pagaidām nav izdevies piemeklēt pilnībā neapgāžamu apstiprinājumu.
Un mūsdienu Meksikas teritorijā, kur pamatā dzīvojuši senie maiji, arheologi joprojām izrakumos sastopas ar dažādiem pārsteigumiem. Viens no tādiem piemēriem ir kāda ļoti dīvaina ala, kurā atrodami tikai bērnu plaukstu nospiedumi. Bet ir arī kāds no visjaunākajiem atradumiem, kas patiešām visus pārsteidzis visvairāk.
Pirms dažiem gadiem Jukatanas pussalā Balamku alā veiktajos pētījumos arheologi atklājuši lielu dārgumu glabātavu, ko veidoja vismaz 150 dažādi unikāli senatnes priekšmeti, kas tajā vietā pilnībā neskarti glabājušies vismaz tūkstoti gadu. Pamatā tie ir keramikas trauki ar dažādu dievu attēliem. Un šķiet zīmīgi, ka vispār šo alu ar senās civilizācijas dārgumiem jau 1966. gadā atklājuši vietējie iedzīvotāji, par to paziņojot kādam apkaimē atzītam arheologam, kurš ieradies, visu novērtējis un tad izrīkojis aizzīmogot ieeju alā. Par to, kas noticis vēlāk un kāpēc tieši tā tas noticis, absolūti pietrūkst izsmeļošas informācijas, taču fakts esot tāds, ka tā tas viss arī palicis līdz pat 2019. gadam, kad to – gluži kā Ameriku – atkal atklāja it kā pilnībā no jauna.
Apraktais vikingu kuģis Norvēģijā
Arī vikingi visiem pietiekami labi pazīstami, ne mazāk par noslēpumaino indiāņu maiju cilti. Senie skandināvi ar bārdām un ragainajām ķiverēm mūsdienās bieži atveidoti kinofilmās un dažādos mākslas darbos. Zināms arī tas, ka šīs tautas tradīcijas bijušas ļoti skarbas: viņi veikuši upurēšanu, nežēlīgi izrēķinājušies ar saviem ienaidniekiem un nodevējiem, kā arī veikuši iznīcinošus uzbrukumus citu tautu teritorijām. Līdztekus tam vikingi pilnībā nebaidījās no nāves, jo nesatricināmi ticēja tam, ka pēc bojāejas, kam katrā ziņā jānotiek kaujā un ar zobenu rokā, viņus viņpasaulē sagaida dāsnas dzīres dievu valstībā.
Nesen Norvēģijas ziemeļaustrumos arheologi izrakumos atrada kādu aptuveni 20 metrus garu seno vikingu kuģi. Šis atradums veikts, izmantojot ģeoradaru, kas spēj ielūkoties zemes dzīlēs, iztiekot pilnībā bez nepieciešamības iepriekš kaut ko rakt. Pārsteidzošais ir tas, ka šis kuģis atrodas tikai 1,5 metru dziļumā un izskatoties pietiekami labi saglabājies. Pētnieki pauduši, ka tas ir viens no tā dēvētajiem “mirušo kuģiem”, kādus senajos laikos ieraka zemē kopā ar savu vadoņu mirstīgajām atliekām. Iepriekš nekas tāds vēl nebija nonācis mūsdienu pētnieku rīcībā.
Aizvēsturiskā cilvēku priekšteča zobi Eiropas centrā
Tiesa, seno civilizāciju dārgumu krātuves un pārvietošanās līdzekļi ir salīdzinoši biežāki arheoloģiskie atradumi nekā, piemēram, cilvēka tālīno priekšteču atliekas. 2017. gadā arheologi Vācijas teritorijā pamanījušies izrakumos atrast aptuveni 9,7 miljonus gadu vecus cilvēka zobus. Tas kļuva par ļoti skaļu, faktiski pat skandalozu atklājumu, un ne jau tikai tāpēc, ka ar zobu palīdzību var uzzināt praktiski visu par seno cilvēku ēšanu un vēl citus datus par viņu sadzīvi. Vēstīts, ka šis atradums bijis sevišķi iezīmīgs ar to, ka zobi bija par vairākiem miljoniem gadu vecāki par tiem, kādi iepriekš vispār atrasti Eirāzijā. Visdrīzāk, šie atrastie zobi savulaik piederējuši australopitekiem jeb tātad augstākajiem primātiem, kuriem bijušas novērojamas pazīmes saistībā ar staigāšanu uz divām kājām. Un, ja tas patiešām būs apstiprinājies (vēl neesot!), šis atklājums likšot tā dēvētajai oficiālajai zinātnei pilnībā jaunā izgaismojumā aplūkot seno cilvēku izvietojumu uz tā laika Zemes.
Melnajā jūrā nogrimušie seno grieķu kuģi
Dažādi pārsteidzoši atradumi notiek ne tikai uz zemes, arī jūras un okeāni sevī slēpj nopietnus noslēpumus. Piemēram, vēstīts, ka 2015. gadā netālu no kādas Grieķijas salas atrasti vairāki desmiti aizlaikos nogrimušu kuģu. Parasti tādu atradumu vispārējais stāvoklis ir ļoti nelāgs, taču šie peldlīdzekļi esot vienkārši pārsteidzoši labi saglabājušies. Pētnieki uzskata, ka tas izskaidrojams ar to, ka Melnās jūras dzīlēs praktiski neiekļūst saules gaisma un tur ir kritiski maz skābekļa, un tādos apstākļos koks praktiski nesadalās.
Vēstīts, ka jūras dibena izpētes gaitā atrasti vismaz 60 kuģi, turklāt neesot izslēgts, ka pagaidām nepamanīto tur esot vēl vismaz tikpat daudz. Par vienu no interesantākajiem pētnieki uzskata grieķu kuģi, kura vecums esot aptuveni 2500 gadu un kas izgatavots nolūkā tieši pārvadāt lielas kravas. Pētnieki atzinuši, ka agrāk par tādu peldlīdzekļu eksistēšanu zinājuši tikai no senajos dokumentos vēstītā, taču tagad pavērusies unikāla iespēja pamatīgi izpētīt oriģinālu – kuģim praktiski nevainojami saglabājusies stūre, masti, airētāju sēdekļi un vēl daudz citu elementu.
Bizantiešu monētas Krievijā
Tostarp nav jābrīnās par to, ka pietiekami pārsteidzoši arheoloģiskie atklājumi notiek arī Krievijā, jo tā tomēr ir teritorijas ziņā pasaulē lielākā valsts. Vairākumā gadījumu mūsdienās tur pētniekiem izdodas atrast dažādus tālīno senču darinātus priekšmetus, taču senās monētas, kas atceļojušas no citām valstīm, tomēr esot liels retums.
Pirms dažiem gadiem Krasnodaras novada Tamaņas pussalā pētnieki atrada 10. gadsimta bizantiešu monētas. Arheologi jau uzreiz uzsvēruši faktu, ka tas esot rets un būtisks atradums, jo iepriekš bizantiešu monētas Krievijas teritorijā bija atrastas vispār tikai divas reizes, turklāt abi šie atradumi vēlāk bez pēdām pazuduši. Pausts uzskats, ka šīs monētas attiecināmas uz Krievijas (domāta kā senā Krievzeme jeb “Rusj”) un Bizantijas impērijas politisko saišu veidošanās pašu sākumu. Monētas atradušās kādā nevainojami saglabātā keramikas traukā. Visdrīzāk, tās piederējušas kādam iedzīvotājam no apdzīvotās vietas, kas beigusi eksistēt jau 11. gadsimtā.
