Dažās dienās no “ABLV Bank” izņemti 600 miljoni eiro 6
Pagājušās nedēļas laikā kopš ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) paziņojuma par sankciju plāniem pret Latvijas komercbanku “ABLV Bank” no tās izņemti 600 miljoni eiro, pirmdien preses konferencē sacīja “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.
Viņš uzsvēra, ka Eiropas Centrālās bankas lēmums uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus ir “ABLV Bank” labā, lai tā varētu stabilizēt situāciju un sakārtot lietas.
Bernis atzina, ka ir nepieciešams laiks, lai stabilizētu “ABLV Bank” darbību.
Vienlaikus viņš norādīja, ka “ABLV Bank” likviditātes, kapitāla pietiekamības rādītāji ir stipri virs regulatora noteiktā līmeņa.
Sarežģījumi esot saistīti ar grūtībām piekļūt pie pašu līdzekļiem, kas izraisa papildu spiedienu uz bankas tekošo likviditāti.
Pirms ECB lēmuma “ABLV Bank” bez kavējumiem izpildījusi visus maksājumus, izņemot maksājumus ASV dolāros.
Ar mērķi ir panākt noteikto ierobežojumu atcelšanu otrdien “ABLV Bank” pārstāvji ECB vadībai prezentēs jauno situācijas stabilizācijas plānu un plānu tuvākajai nedēļai. Šie plāni tiks iesniegti arī Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijai.
Kā ziņots, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, nedēļas nogalē ārkārtas sēdē nolēma “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
“FinCEN” pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
