Dažam laimējas, bet kādu arī izāzē 0
Pirms pāris nedēļām “Lasītāju balsīs” stāstīju par Artūru, kurš ar “Latvijas Avīzes” starpniecību (ievietojot sludinājumus) gada laikā ticis pie saimnieces savā lauku sētā un, iespējams, arī pie dzīvesdrauga mūža otrajai pusei. Lasītājus aicināju pastāstīt par savu pieredzi dzīvesbiedra meklējumos.
Pirmā savu e-pasta vēstulīti piesūtīja kāda kundze, kas sevi nosauca par Elīnu Bērziņu. Apmēram trīsdesmit gadu vecumā, radu un vecāku spiesta, arī viņa ielikusi laikrak- stā precību sludinājumu. Toreiz atsaukušies vairāk nekā divi simti vīriešu no visas Latvijas. Kā izvēlēties atbilstošāko? Tas bijis ļoti grūti, bet, vērtējot tikai pēc rokraksta un vēstules satura, par perspektīviem atzinusi 20 vīriešus, ar kuriem sākusi sarakstīties un rindas kārtībā arī tikties klātienē. Elīna savus iespējamos preciniekus apmeklējusi mājās, un tad atklājies, ka daža mājoklis līdzinājies malkas šķūnim ar cauru jumtu, bet iekštelpās valdījusi īsta atkritumizgāztuve. “Pēc katra randiņa manas cerības kusa kā sniegs saulē. Bija atlikusi vairs tikai pēdējā vēstule. Tiesa, to apzināti atstāju uz beigām, jo man ļoti iepatikās gan rakstītāja glītais rokraksts, gan vēstules saturs un viņa komplimenti.” Galu galā Elīna arī apprecējās ar šo vīrieti, tomēr pēc gada izšķīrās. “Bijām pārāk atšķirīgi ikdienas praktiskajā dzīvē,” atzīst sieviete. Bet viņa neko nenožēlojot, jo nu viņai ir meita, mūža lielākais dārgums.
Dītrihs Tillners ir baltvācietis no nelielas pilsētiņas Berlīnes pievārtē, viņš runā un raksta latviski, kā arī regulāri lasa “Latvijas Avīzi”. Pēc tam, kad izjukusi pirmā laulība, viņš ar sludinājuma starpniecību vietējā vācu laikrakstā ticis pie savas nākamās dzīvesbiedrenes. Ar Ingrīdu kopā aizvadīta vairāk nekā puse mūža. Dītrihs lielīt liela savu sievu – esot ļoti rūpīga, precīza, dzīvoklī valda pedantiska kārtība, viņa ekonomiski vada kopīgo saimniecību un lieliski gatavo. “Pateicoties viņai, esmu tik ilgi nodzīvojis,” smejas deviņdesmitgadīgais kungs.
Savukārt Ieva Krūmiņa no Piebalgas puses iepazīšanās sludinājumos meklējusi “brīvu vīrieti pusmūža gados ar nelielu mājiņu laukos”, jo ļoti vēlējusies atkal dzīvot laukos. Šodien viņas sapnis ir piepildījies, bet ko tas prasījis! Izrādās, daži māju, patiesībā graustu, īpašnieki ar sludinājumiem pievilina lētticīgas sievietes, lai dzīvotu uz viņu rēķina. “Es, naivā, pie viena tāda ierados. Par savu gadiem krāto naudu nopirku sivēnu, vistas, arī celtniecības materiālus mājas remontam, darbarīkus, jo tur nebija ne kapļa, ne lāp- stas. Pati metos uzrakt dārzu, kamēr kungam vienmēr bija darīšanas ārpus sētas. Pēc apmēram pusotra mēneša sākās lielais plosts, un… viss līdz pēdējam tika nodzerts. Pat plīts virsu aiznesa. Kad to neļāvu, mani piekāva. Aizbēgu projām. Bet sludinājumi turpinājās, cerot uz citām naivām sievietēm,” drūmo pieredzi atklāj Ieva.
Ar Marutu Bērziņu un Dainu Kalniņu iepazīstos, braucot ekskursijā uz Igauniju. Maruta pirms vairākiem gadiem bija sa- ilgojusies pēc dzīves drauga un šo vēlmi publicējusi iepazīšanās portālā internetā. Atbilde nebija ilgi jāgaida. Kāds kungs, vārdā Dainis, izrādījies kolosāls sarunu biedrs. Tā čatojuši, čatojuši, līdz nosprieduši – vajag satikties. “Biju gar zemi, kad Rīgas centrā mani uzrunāja nevis viņš, bet viņa! Daina mani izāzēja, bet nu esam labas draudzenes,” smejot teic Maruta.
