Dažādu tautību darbinieki uzņēmumā – vai pašsaprotams nākotnes scenārijs? 1
Ar katru gadu pieaugot darbaspēka deficītam, Latvijas darba devēji meklē aizvien jaunus risinājumus, kas uzņēmumu vai iestādi padarītu pievilcīgāku potenciālo darbinieku acīs, liecina “CV-Online Latvia” novērojumi.
Proti, darba devēji piedāvā dažādus papildu labumus, investē darbinieku apmācībās, popularizē savu darba devēja tēlu.
Neraugoties uz visiem centieniem, gandrīz 27% darba devēju šogad plāno izskatīt iespēju piesaistīt darbiniekus no citām valstīm, liecina “CV-Online Latvia” pērnā gada nogalē veiktā Latvijas darba devēju aptauja.
Vai Latvijas sabiedrība ir gatava šādām pārmaiņām?
Saskaņā ar aptauju šogad vislielākais pieprasījums būs pēc speciālistiem, pakalpojumu, tirdzniecības un klientu apkalpošanas darbiniekiem, kvalificētiem strādniekiem un vidējā līmeņa vadītājiem.
Nemainīgi augsts pieprasījums pēdējo gadu laikā ir vērojams pēc informācijas tehnoloģiju speciālistiem, pārdošanas, klientu apkalpošanas un pakalpojumu nozarē strādājošajiem.
Informācijas tehnoloģijas ir viena no tām nozarēm, kur kvalificēti darbinieki jau ierasti tiek meklēti arī ārpus Latvijas, taču arvien biežāk ārvalstu darbinieki tiek piesaistīti mazāk kvalificētu un fizisku darbu veikšanai.
Tas nav pārsteigums – šobrīd, ņemot vērā “CV-Online” personāla atlases aģentūras informāciju, “vidējais” darba meklētājs Latvijā pārzina 2 līdz 3 valodas un ir ieguvis vismaz vidējo izglītību.
Tas ir pietiekams zināšanu komplekts, lai cilvēki aizvien nelabprātāk pieņemtu piedāvātos nosacījumus mazkvalificētu darbu veikšanai. Vienlaikus specifisku zināšanu un prasmju nereti trūkst.
Šīs divas jomas – mazāk kvalificēti darbi un vakances, kur nepieciešamas specifiskas zināšanas – ir tās, kurās Latvijas darba tirgū visvairāk jūtams atbilstošu darbinieku trūkums.
“CV-Online” aptaujas dati liecina, ka katru gadu saglabājas nemainīgi augsts darba devēju skaits, kuri atzīst, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu piesaistīt jaunus darbiniekus kļuvis grūtāk – 2018. gada nogalē šim apgalvojumam piekrita turpat 75% darba devēju.
Šobrīd Latvijas darba tirgū ārzemnieki veido salīdzinoši nelielu daļu darba meklētāju. Darba ņēmēju piesaiste no ārvalstīm ir atkarīga ne tikai no amatam nepieciešamajām valodu prasmēm, bet arī likumdošanas īpatnībām, cik ērti vai neērti ir piesaistīt trešo valstu pilsoņus.
Pagājušā gada otrajā pusē “Paylab”, kas Latvijā darbojas kā “CV-Online” pārvaldītā algu informācijas datubāze “Algas.lv“, veica pētījumu deviņās valstīs, lai apzinātu darbinieku dažādību, koncentrējoties uz vairākiem aspektiem, t. sk. etnisko piederību.
Analizējot aptaujas rezultātus Latvijā, secināts, ka visizplatītākās jomas, kur tiek nodarbināti cilvēki ar dažādu etnisko piederību, ir kvalitātes vadība, tulkošanas pakalpojumi, klientu atbalsts, IT, telekomunikācijas un tehnoloģijas.
Turpat 34% aptaujāto atzinuši, ka ikdienā strādā ar kolēģi, kurš pieder kādai etnisko minoritāšu grupai.
Vienlaikus Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) un SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas sabiedrības izturas noraidoši pret iespēju strādāt kopā ar citu tautību pārstāvjiem un ar piesardzību izturas pret iebraucējiem.
Vairāk nekā puse jeb 56% ar piesardzību izturas pret patvēruma meklētājiem, trešā daļa uzskata, ka piesardzīgi jāizturas pret cilvēkiem, kuri ieradušies strādāt mazkvalificētus darbus, un tikai 11% pētījuma dalībnieku atzinuši, ka ne pret vienu no minētajām grupām nav jāizturas ar aizdomām.
Tas ir jautājums ne tikai par darba tirgu, bet sabiedrības vispārējo toleranci pret citādo.
Lai mudinātu darba devējus novērtēt dažādības sniegtās iespējas un sniegtu savu ieguldījumu tolerantas sabiedrības veidošanā, “CV-Online”, kopā ar SIF ir atklājuši virtuālo darba biržu cv.lv/atvertiba kampaņas “Atvērtība ir vērtība” ietvaros – ceļvedi darba tirgū, kas ir atvērts darba ņēmējiem ar dažādu etnisko piederību un darba devējiem, kuri novērtē potenciālo darbinieku “pievienoto vērtību” – izpratni par atšķirīgu kultūru un vērtīgas svešvalodu zināšanas.
Mūsdienīgā sabiedrībā galvenajiem kritērijiem darba tirgū jābūt kandidātu profesionālajām iemaņām un prasmēm, nevis jebkādiem diskriminējošiem faktoriem.
Kopumā situācija darba tirgū kļūst arvien labvēlīgāka un darba devēji savus lēmumus biežāk izdara par labu profesionalitātei.
