Dažādu šķirņu un krustojuma jēru nobarošanas iespējas 0
Daina Kairiša, Dace Bārzdiņa, Jānis Vecvagars, Ieva Grīnberga, LLU LF Dzīvnieku zinātņu institūts
Aitu ganāmpulkos gaļas produktivitātes kāpināšanai tiek izmantota rūpnieciskā krustošana, iegūstot heterozes efektu tādās pazīmēs kā jēru ātraudzība, kautiznākums un liemeņa kvalitāte. Eiropā populārākās gaļas tipa aitu šķirnes ir Tekselas, Sufolkas, Šarolē un Il-de-France. Visas minētās aitu šķirnes tiek izmantotas arī Latvijā, krustojot vietējās Latvijas tumšgalves šķirnes aitas kvalitatīvu kaujamo jēru ieguvei.
Ar Zemkopības ministrijas finansiālu atbalstu un pateicoties ciešajai sadarbībai ar biedrību Latvijas Aitu audzētāju asociācija, kā arī aitu audzētājiem Latvijā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Dzīvnieku zinātņu institūta pētniekiem bija iespēja īstenot vērienīgu projektu Dažādu šķirņu aitu un to krustojumu piemērotība kvalitatīvu liemeņu un jēra gaļas ieguvei. Rakstā apkopota daļa no iegūtajiem rezultātiem.
Projekta īstenošanā tika iesaistīti:
– LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūts (kopš 2018. gada 1. septembra Dzīvnieku zinātņu institūts);
– biedrība Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA);
– LLU Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas agronomisko analīžu nodaļa;
– 32 aitu audzēšanas saimniecības Latvijā.
Pētījuma raksturojums
Pētījumā izmantoti vīrieškārtas dzimuma jēri (teķi). Jēri nobaroti vienādos turēšanas un ēdināšanas apstākļos stacijā Klimpas, kas atrodas Rūjienas novada Jeru pagastā. Jēri nobarošanas laikā izvietoti aizgaldos pa trīs četriem atkarībā no vienas šķirnes vai krustojuma iepirkto jēru skaita. Jēriem spēkbarība un siens bija pieejami neierobežoti, papildus nodrošināts sāls un minerālbarība. Spēkbarības padeve nodrošināta no birstošās siles un ūdens – no automātiskās dzirdnes, kas uzstādītas katrā aizgaldā pa vienai.
Jēru nobarošana uzsākta pēc adaptācijas perioda, kas ilga vidēji 10 dienas. Jērus svēra, ievedot stacijā, kā arī pēc adaptācijas perioda un reizi mēnesī līdz to nokaušanai.
Aprēķināts absolūtais dzīvmasas pieaugums (a) kg diennaktī:
a = , kur Wt – dzīvmasa perioda beigās; W0 – dzīvmasa perioda sākumā; t – perioda ilgums dienās.
Jēru nobarošanas rezultātu analīzei tie grupēti pa šķirnēm vai krustojumiem. Kā mātes šķirne izmantota LT.
Dzīvmasa, uzsākot un pabeidzot nobarošanu, koriģēta vienādā vecumā – 90 dienas vidējais vecums, uzsākot nobarošanu, un 150 dienas vidējaPlašāks materiāls un rezultātu tabulas žurnāla Agro Tops maija numurāPlašāks materiāls un rezultātu tabulas žurnāla Agro Tops maija numurāPlašāks materiāls un rezultātu tabulas žurnāla Agro Tops maija numurāis vecums, pabeidzot nobarošanu. Dzīvmasas korekcijai 90 dienu vecumā izmantots vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī no dzimšanas līdz nobarošanas sākumam; 150 dienu vecumā – dzīvmasas pieaugums diennaktī nobarošanas laikā.
Jēriem nobarošanas laikā izbarotais siens bija vidējas kvalitātes, vienā kg sausnas bija vidēji 10,1% kopproteīna, 5,7 MJ NEL (neto enerģijas laktācijā) un 32,8% kokšķiedras. Kombinētā spēkbarība visos pētījuma gados iegādāta no viena piegādātāja un sagatavota pēc Vācijā izstrādātas receptes. Vienā kg spēkbarības sausnas bija liels kopproteīna un NEL daudzums – vidēji 23,2% un 7,6 MJ.
Pētījuma laikā nobaroti 214 jēri. No gaļas tipa šķirnēm lielākā skaitā nobaroti IF un VMV šķirnes jēri – attiecīgi 16 un 18; no LT un gaļas tipa šķirņu krustojumiem, LT x VMV un LT x S, attiecīgi 25 un 24 jēri.
Pētījuma rezultāti
Jēru skaits un svars piedzimstot
Jēru dzīvmasa piedzimstot ir atkarīga no šķirnes un metiena lieluma. SA šķirnes jēri bija piedzimuši vidēji 2,3 jēru metienā ar lielāko vidējo dzīvmasu – 5,2 kg. Šajā grupā nebija pa vienam metienā dzimušam jēram, bet viens bija piedzimis trīs un viens četru jēru metienā. Vidējā dzīvmasa virs 5 kg iegūta arī IF un VMV šķirnes jēriem. Mazākā metienā un ar mazāko vidējo dzīvmasu, attiecīgi 1,3 un 4 kg, bija piedzimuši DOR šķirnes jēri. Tas skaidrojams ar mazu šīs šķirnes aitu skaitu Latvijā, tādējādi pa diviem dzimušie jēri netika piedāvāti nobarošanai, bet izmantoti vaislai.
Pētījumā izmantotie LT šķirnes jēri piedzimuši 2,5 jēru metienā, kas par 0,75 pārsniedz vidējo metiena lielumu šīs šķirnes aitu audzētāju ganāmpulkos. Grupā nebija metienā pa vienam dzimušam jēram, bet seši bija piedzimuši trīs un četru jēru metienā. Tas izskaidro salīdzinoši mazu jēru dzīvmasu piedzimstot – vidēji 3,8 kg. Mazāk nekā 4 kg svēra arī LT x VMV šķirnes krustojuma jēri – vidēji 3,7 kg.
Jēru augšanas ātrums
Koriģētā dzīvmasa jēriem 90 dienu vecumā bija atšķirīga – no 21,4 kg TEX šķirnes jēriem līdz 34,7 kg IF šķirnes jēriem. LT un gaļas tipa šķirņu krustojuma jēri pārsniedza LT tīršķirnes jēru koriģēto dzīvmasu 90 dienu vecumā. Labākie rezultāti LT x SA krustojumiem – vidēji 27,1 kg.
Lielāko augšanas ātrumu zīdīšanas periodā sasniedza S un IF šķirnes jēri – vairāk nekā 300 g dzīvmasas pieaugums diennaktī, bet intensīvas nobarošanas laikā tie pārsniedza 400 g dzīvmasas pieaugumu diennaktī. Lielākais dzīvmasas pieauguma palielinājums S šķirnes jēriem – no 305,3 g/d zīdīšanas periodā līdz 486,3 g/d nobarošanas laikā (palielinājums 181 g/d) – un SA šķirnes jēriem – no 239,9 g/d zīdīšanas periodā līdz 416,8 g/d nobarošanas laikā (palielinājums 176,9 g/d). Mazākais dzīvmasas pieaugums diennaktī zīdīšanas periodā, kā arī nobarošanas laikā iegūts TEX un OX šķirnes jēriem, kas nesakrīt ar citos pētījumos iegūtajiem rezultātiem.
Latvijas tumšgalves šķirnes jēri zīdīšanas periodā sasniedza 230,3 g/d lielu dzīvmasas pieaugumu un nobarošanas laikā tikai nedaudz pārsniedza 300 g/d robežu.
Krustojumu grupā lielākais dzīvmasas pieaugums diennaktī zīdīšanas periodā iegūts LT x SA jēriem – vidēji 253,4 g/d, bet nobarošanas laikā tas pārsniedza 400 g/d. LT x OX, LT x TEX, LT x VMV un LT x DOR krustojuma jēri pārsniedza tīršķirnes jēru dzīvmasas pieaugumu diennaktī zīdīšanas un nobarošanas periodā.
Jaunāki tika realizēti gaļas tipa šķirņu jēri, izņemot TEX un OX šķirnes. S šķirnes jēri jau 138 dienu vecumā sasniedza vidēji 55,4 kg lielu dzīvmasu.
Nobarošanas rezultātu salīdzināšanai jēru dzīvmasa koriģēta 150 dienu vecumā (3. tab.). Jēriem 150 dienu vecumā koriģētās dzīvmasas atšķirības ir ievērojamas. Smagākie bija S šķirnes jēri – vidēji 61,5 kg, par 2,6 kg pārsniedzot IF šķirnes jēru dzīvmasu, kuri uzrādīja lielāko dzīvmasu 90 dienu vecumā. Iegūtie rezultāti apstiprina, ka SA, IF, S un VMV šķirnes jērus var realizēt gaļai, sasniedzot 40–45 kg dzīvmasu jau 3,5 līdz 4 mēnešu vecumā.
LT šķirnes intensīvi nobarotus jērus var realizēt gaļai 5 līdz 5,5 mēnešu vecumā, bet LT x SA, LT x HEM, LT x VMV un LT x OX šķirnes krustojuma jērus vismaz vienu mēnesi agrāk – jau 4 mēnešu vecumā.
Starp jēru dzīvmasu 90 un 150 dienu vecumā pastāv cieša pozitīva sakarība, bet starp jēru vecumu, uzsākot nobarošanu, un dzīvmasas pieaugumu diennaktī nobarošanas laikā ir vāja negatīva sakarība. Varam secināt, ka jēri, kas, uzsākot nobarošanu, bija smagāki, nobarošanas laikā sasniedza lielāku dzīvmasas pieaugumu, bet, palielinoties jēru vecumam nobarošanas sākumā, samazinās jēru augšanas temps un nobarošana vairs nav efektīva.
Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, iesakām intensīvu jēru (teķu) nobarošanu uzsākt ne vēlāk kā 70 dienu vecumā ar dzīvmasu 20–25 kg.
Plašāks materiāls un rezultātu tabulas žurnāla Agro Tops maija numurā
