Dažādos Latvijas novados noteiktas vairākas jaunas aizsargājamās alejas 0
No 1.novembra Latvijā noteiktas četras jaunas aizsargājamas alejas, bet paplašinātas trīs jau esošas, jo tās eksperti novērtējuši kā bioloģiski un ainaviski vērtīgas.
Piektdien stājas spēkā grozījumi noteikumos par aizsargājamām alejām, kas paredz par jaunajām aizsargājamām alejām noteikt Lubānas-Meirānu aleja Lubānas novadā, Raiskuma aleja Pārgaujas novadā, Veckalsnavas aleja Madonas novadā un Ozolkalna aleja Madonas novadā. Savukārt paplašinātas ir Elejas ozolu aleja Jelgavas novadā, Jaunsmiltenes aleja Smiltenes novadā, kā arī Rencēnmuižas aleja Burtnieku novadā.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldē, visās jaunajās aizsargājamajās alejās ir atklātas aizsargājamu kukaiņu sugas, piemēram, lapkoku praulgrauzis, un tajās ir ievērojamu dimensiju koku stādījumi, galvenokārt ozoli un liepas, taču ir arī kļavas, oši, gobas. Veicot potenciālo aizsargājamo aleju izpēti, daudzās no tām konstatēts liels skaits dižkoku, piemēram, Raiskuma alejā – 21 dižkoks, bet Veckalsnavas liepu alejā – 15 dižkoki.
Vienlaikus precizētas dažu citu aizsargājamo aleju robežu shēmas, kā arī no saraksta svītrota Gārsenes aleja, jo ir zudusi tās vērtība, kā arī Bauņu muižas aleja, jo tā pilnībā pārklājas ar dendroloģisko stādījumu “Bauņu parks”.
Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtā informācija liecina, ka lapkoku praulgrauzis pieder pie vaboļu kārtas skarabeju dzimtas. Pieaugusī vabole un tās kāpuri barojas ar prauliem. Latvijā tas ir novērots parasto ozolu, liepu, kļavu, zirgkastaņu un citu platlapju koku dobumos.
Lapkoku praulgrauzis apdzīvo vecus, liela apkārtmēra dzīvus kokus ar dobumiem. Kāpura attīstības cikls ilgst trīs līdz četrus gadus, šajā laikā kāpuri barojas ar prauliem un koku vispār nepamet. Arī pieaugušas vaboles reti pamet koka dobumu, tāpēc dabā tās ir grūti novērojamas. Lapkoku praulgrauzis ir visvairāk aizsargājamā kukaiņu suga pasaulē, jo to stipri apdraud veco dobumaino koku skaita samazināšanās.
