Vairāk nekā 100 filmas un Rosellīni atstātie nospiedumi. Ar ko pārsteigs Rīgas Starptautiskais kino festivāls 0
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas Starptautiskais kinofestivāls (“Riga IFF”) šogad norisināsies jau astoto gadu – no 14. līdz 24. oktobrim. Tā hibrīdformāts – seansi gan klātienē, gan tiešsaistē – sasaucas ar pandēmijas ēnā eksistējošo pasaules realitāti, taču bagātīgais un daudzveidīgais filmu piedāvājums norāda, ka kinematogrāfisti arī nenoteiktības apstākļos meklē jaunas kinovalodas formas.
Rosellīni atstātie nospiedumi
14. oktobra vakarā astoto Rīgas Starptautisko kinofestivālu atklās Alesandro Rosellīni dokumentālā filma “Es piedzimu Rosellīni”, kuru pērn demonstrēja Venēcijas kinofestivālā un kurā režisors mēģina izprast savas dzīves un ģimenes musturus, ar huligānisku aizrautību ļaujoties pašterapijai (jau no 22. oktobra filma skatāma kinoteātros).
A. Rosellīni vectēvs ir Roberto Rosellīni – viens no pasaules kino nozīmīgākajiem režisoriem, itāļu neoreālisma tēvs –, un privātās dzīves kaislības un mākslinieciskie meklējumi atstājuši neizdzēšamus nospiedumus viņa pēcnācēju dzīvē. Satikt “Es piedzimu Rosellīni” filmēšanas grupu – tostarp arī Latvijas studijas “VFS Films” pārstāvjus Uldi Cekuli un operatoru Valdi Celmiņu, kā arī šīs filmas scenārija līdzautoru Dāvi Sīmani – būs iespējams 15. oktobrī plkst. 16 “Splendid Palace” Mazajā zālē, kad tiks pavērtas arī šīs filmas tapšanas aizkulises.
R. Rosellīni šogad izvēlēts par “Riga IFF” retrospektīvas centrālo personu, un apakšprogramma “The Rossellinis and the Century” aptvērusi gan laika, gan māksliniecisko izpausmju ziņā plašu lauku. Uz lielā ekrāna būs skatāma gan melnbaltā ģimenes drāma “Ceļojums uz Itāliju” (1954) ar Ingrīdu Bergmani un Džordžu Sandersu galvenajās lomās, kam ir milzīga nozīme franču “jaunā viļņa” autoru rokrakstu formēšanā, un, kā uzskata Mārtins Skorsēze, tas ir viens no godīgākajiem laulības portretējumiem kino mākslā.
Programmā iekļauta zviedru kinohronika “Īsa tikšanās ar Rosellīni ģimeni”, kas tapusi šīs filmas uzņemšanas laikā Neapolē un Kapri salā, un Izabellas Rosellīni un Gaja Madina eksperimentālais darbs “Mans simtgadīgais tēvs”, kurā aktrise stilizēti apspēlē sava tēva dzīvi un karjeru, iejūtoties vairāku kino dižgaru – arī savas mātes I. Bergmanes, režisoru Federiko Fellīni, Alfrēda Hičkoka un producenta Deivida O. Selznika – lomās.
Gajam Madinam Izabellas Rosellīni karjerā ir nozīmīga loma, un arī to būs iespējams novērtēt “Riga IFF” piedāvājumā. Retrospektīvajā programmā iekļauta arī Gustafa Molandera 1938. gadā tapusī drāma “Sievietes seja”. Tajā galveno lomu atveido tobrīd 23 gadus vecā Ingrīda Bergmane, kurai bija lemts kļūt par vienu no atzītākajām Holivudas “zelta laikmeta” aktrisēm. Viņas sniegums novērtējams arī Džordža Kjūkora lentē “Gāzes gaisma” un pēc tikšanās ar R. Rosellīni – arī par skandālisti, kura mīlestības vārdā atteicās no karjeras Holivudā.
Festivālu iezīmētās
Šī gada “Riga IFF” konkursa programmu vērtēs pieredzējusi žūrija: kino teorētiķis un vēsturnieks Viktors Freibergs, Somijas Filmu fonda starptautiskās atpazīstamības koordinatore Jenni Domingo, baltkrievu kino kritiķis un kurators Igors Sukmanovs, zviedru kinorežisore Anna Eborna, kā arī Sandensas kinofestivāla filmu atlases departamenta menedžere un pilnmetrāžas filmu kuratore Ana Souza. Konkursa skatē ir deviņas filmas, kas tapušas Baltijas jūras reģionā un ziemeļvalstīs, tām nav ne žanra, ne stila ierobežojumu, tāpēc par “Riga IFF Feature Film Competition” balvām var cīnīties gan mākslas, gan dokumentālās, gan animācijas filmas un starpžanru kino.
Latviju tajā pārstāv Lailas Pakalniņas ironiskā pasaka “Spogulī”, kuras sižeta ideja meklējama brāļu Grimmu pasakas “Sniegbaltīte” notikumos un kas iesvētīta mūsdienu narcisisma un ķermeņu kulta pasaulē, ko simbolizē pašfoto estētika (operators – L. Pakalniņas ilggadējais domubiedrs Gints Bērziņš).
“Riga IFF” Latvijas pirmizrādi svinēs arī Dāvja Sīmaņa jaunākā filma – vēsturiskā fantāzija “Gads pirms kara”, kas bija iekļauta Roterdamas kinofestivāla programmā. Konkursā demonstrēs arī Valdimāra Jouhansona filmu “Jērs”, Deneša Naģa “Dabiskā gaismā” – Latvija ir viena no producētājvalstīm. Krieviju pārstāv Renātas Ļitvinovas “Ziemeļu vējš” un Juldusas Bahtiozinas “Zvejnieka meita”, kā arī varēs novērtēt Malgožatas Šumovskas un Mihala Englerta “Nekad vairs nesnigs”, Juliāna Radlmaiera satīru “Asinssūcēji – marksistiska vampīrkomēdija” un “Skrējēju” (režisors Andrjus Blaševičs, Lietuva).
Tradicionāli vislielāko skatītāju uzmanību izpelnās t.s. vakara filmas jeb, “Riga IFF” terminos runājot, “Festival Selection”. Šogad tās ir 16 filmas, kas jau ieguvušas vai ietver potenciālu iegūt prestižas žūriju balvas, ekspertu un skatītāju ievērību Berlīnē, Kannās, Venēcijā, Toronto, Roterdamā un citur.
Japānas režisora Rjusukes Hamaguči filma “Fortūnas un fantāzijas rats” šogad Berlīnē saņēma balvu par režiju. Trīs īsstāstos viņš turpina savu izkopto intīmās dzīves drāmas rokrakstu. Meiko atklāj, ka viņas labākā draudzene iepazinusies ar viņas bijušo draugu. Trīsdesmitgadnieces Nao privātā dzīve ir visai vētraina: precējusies un bērna māte, sava skolasbiedra mīļākā, un vēl viņa mēģina savaldzināt profesoru, kurš nupat kā saņēmis prestižu balvu par savu grāmatu.
Un Natsuko, kura dodas uz vidusskolas salidojumu, lai satiktu to, kuru reiz mīlējusi, taču viss pavēršas ne tā, kā viņa bija cerējusi. Kā norāda filmas oriģinālnosaukums japāņu valodā “Sakritība un izvēle”, katrā no trim daļām R. Hamaguči seko varoņu izvēlēm, šķietamām nejaušībām un to izraisītām sekām, un, kaut arī tas notiek klasiskās mūzikas pavadībā, uz ekrāna izzīmējas modernās Japānas sievietes tēls.
Savukārt režijas grands Federiko Fellīni un arī itālietes portretēti dokumentālajā filmā “Fellinipole”. Silvijas Džuljeti darbs ielūkojas Romas kinostudijas “Cinecittà” 5. paviljonā, kas ilgus gadus bija Fellīni svētvieta – tur tapa “Kazanova”, “Sieviešu pilsēta”, “Un kuģis peld” un “Džindžera un Freds”, tur no izdomas dzima realitāte, un tur mājvietu rada neskaitāmie trubadūri, klaidoņi un režisora iecienītie aktieri.
Eiropas un pasaules kino vēstures nospiedums nolasāms arī Mias Hansenas-Lēves filmā “Bergmana sala”, ko šogad demonstrēja Kannās un kurā piedalās arī Tims Rots un Mia Vašikovska. Kāds pāris dodas uz Fores salu, ko par savām mājām sauca un kur daudz filmēja I. Bergmans. Atsauces uz viņa daiļradi saplūst ar pāra ikdienu, un Bergmana filmas, kas pieder pasaules zelta klasikai, to notikumi un aizskartās tēmas uz palikšanu ieplūst Krisas un Tonija realitātē.
Vesa Andersona jaunākā lente “Francijas Vēstnesis, pielikums avīzei “Liberty, Kansas Evening Sun”” pulcinājusi krāšņu aktierkomandu (Tilda Svintone, Benisio del Toro, Bils Mjurejs, Frēnsisa Makdormande, Lea Seidū, Matjē Amalriks, Timotē Šalamē, Andželika Hjūstone, Sērša Ronane un daudzi citi) un, citējot režisoru, ir viņa “mīlestības vēstule žurnālistiem” nekonkretizētā laikā.
Kannās pasaules pirmizrādi sagaidījušā darba vizualizācija veidota kā V. Andersona versija par franču filmām. Viena no starptautiski zināmākajām franču aktrisēm, dziesminieka Serža Geinsbūra un aktrises Džeinas Birkinas meita Šarlote Geinsbūra, spēlē gadiem ilgi krāptas un krāpjošas sievietes lomu kamerfilmā “Suzanna Andlere”. Devusies uz Dienvidfranciju, lai uz vasaru noīrētu villu, viņa ilgās sarunās ar sevi, mīļāko un draudzeni ritina savas dzīves līkločus, kurus franču vecmeistars Benuā Žako izņēmis no Margaritas Dirā lugas lappusēm, kas – tāpat kā Virdžīnijas Vulfas darbs “Deloveja kundze” – limitētā laika nogrieznī spoguļo sievietes tēlu un dažādās sociālās lomas.
Kalnrači un pornoindustrija
Vācu kino spēku apliecinošā programma “Found in Berlinale” šogad izvērš piecus kinostāstus, no kuriem starptautiski zināmākais ir pēc Ērika Kestnera autobiogrāfiskā romāna motīviem tapusī filma “Fabians jeb gājiens pie suņiem”. Veimāras Republikas spožumu un postu pieredzējušais vācu režisors Dominiks Grāfs atver ar smalkas ironijas skalpeli, kas pa vienai noņem cilvēcības, uzbrūkošās nacistu propagandas un nepielūdzamās realitātes kārtiņas; galvenajā lomā – Toms Šilings.
Arsenāliešu savulaik rūpīgi uzpasētais un foruma skatītājiem piedāvātais kino no ziemeļvalstīm ir arī viena no skatītāju iecienītākajām programmām Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā, un šogad ziemeļvalstu akcentus demonstrē desmit kinolentes.
Pamanāma publicitātes kampaņa pavada Andersa Tomasa Jensena melno komēdiju “Taisnās tiesas jātnieki” ar starptautiski zināmāko dāņu aktieri Madsu Mikelsenu galvenajā, sievu nupat zaudējušā un pēc atriebes alkstošā Markusa lomā. Kā Visuma piespēlētas nejaušības ietekmē likteņus, kā absurdas situācijas saved kopā tos, kuriem pat nevajadzēja satikties, kā traģēdija un drāma kļūst par dziedināšanu – “Taisnās tiesas jātnieki” spēlējas arī ar mēmā kino gegiem un tipāžiem, un dara to tik azartiski, ka filmas kases ieņēmumi pārspēja citu komēdiju – “Oskaram” izvirzīto Tomasa Vinterberga “Vēl pa mēriņam”, kurā M. Mikelsens kopā ar kolēģiem skolotājiem nolemj ļauties eksperimentam, savas labsajūtas garantu uzticot alkoholam.
Igauņu režisora Veiko Eunpū drāma “Paši pēdējie” bija valsts pieteikums “Oskaram” kategorijā “Labākā starptautiskā filma”, un tā triumfēja Tallinas “Melnajās naktīs”, saņemot labākās Baltijas filmas godu. Vizuālā askēze un popmūzikas popūrijs apdullinājuši Lapzemē mītošos kalnračus, kuri katru dienu, katru stundu, pat katru minūti riskē ar savu veselību un dzīvību, lai nodrošinātu šiku dzīvi raktuvju īpašniekam.
Noslēgtā vide, kurā attiecību līnijas iezīmē iztukšoto glāžu skaits un egoistiski aprēķini, ir krietni par šauru savrupniekam Rupi, taču viņš netiek prom no vietas, ko par mājām sauc arī viņa tēvs un vectēvs, un tad pār vīrieti savelkas nelaimi vēstoši mākoņi. Sandensā un Kannās izrādītā filma “Bauda” ir viens no šī gada “Riga IFF” visvairāk izaicinošajiem darbiem. Tā centrā ir Bella Čerija, kura nolēmusi kļūt par A kategorijas pornozvaigzni.
Lai to sasniegtu, viņa ir gatava uz visu, turklāt jaunā sieviete pēc dabas ir teicamniece, ko apzināti šīs karjeras džungļos un nerakstītajos likumos akcentē debitante pilnmetrāžā Ninja Tīberga, vienlaikus paturot savu, sievietes, skatījumu uz vīriešiem piederošo pornoindustriju.
Programma “Architect`s Cut” šogad izceļ tikai vienu darbu – Somijas dokumentālo filmu “Ālto” (2020), kuras nosaukumā ietverts galveno varoņu uzvārds. Alvars un Aino Ālto arhitektūrā un dizainā iedzīvināja novatoriskus telpas funkcionālisma standartus, un viņi pieskaitāmi Eiropas spilgtākajiem pēckara modernistiem. Taču Ālto pāra dzīve nav tikai darbs, un abu privāto dzīvi izgaismo korespondence un fotogrāfijas, kas viņus atklāj neoficiālā gaismā. Vienīgais seanss – 22. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un paralēli – arī tiešsaistē.
Īsmetrāža un filmas ģimenei
“Home Made” programmā šogad iekļauti pieci Latvijas kino autoru darbi: Signes Birkovas “Uguns aplis”, Lienes Šmukstes “Mežs:ЛЕС”, Franciskas Kronfotas vadītais starptautiskais projekts “Baņuta”, kurā saplūst opera, muzikālie numuri, skatuves mākslas nosacītība un laikmetīga performativitāte, un Otrās Rīgas starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA2) kuratores Rebekas Lamaršas-Vadelas un režisora Dāvja Sīmaņa kopdarbs “Viss reizē zied”, kas veidots kā garkadra ceļojums starp mākslas darbiem. Programmā iekļauta arī Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas kopražojuma filma “Suflieris” (režisors Magnuss Paju), kuras darbība risinās Otrā pasaules kara priekšvakarā un kurā piedalās arī latviešu aktieri Agnese Budovska un Kaspars Znotiņš.
Bērnu un vecāku iemīļotā programma “Kids Weekend” mainījusi nosaukumu un nu dēvējama par “Kid`s Reel”, un tajā ir divas apakšprogrammas – īsfilmas un pilnmetrāžas filmas. Pirmsskolas skatītājiem veidotajā programmā, ko varēs novērtēt 17. un 23. oktobrī plkst. 11, iekļauti astoņi darbi, bet viņu vecākie brāļi un māsas varēs dzīvot līdzi sešiem pilnmetrāžas filmu notikumiem. Kā ierasts, šo programmu vērtēs bērnu žūrija, un no tās lēmuma būs atkarīgs, kura no “Riga IFF” apakšprogrammas “Kid`s Reel” filmām nonāks Latvijas Televīzijas repertuārā.
Jau četras apakšprogrammas dzīvo zem “Short Riga” cepures. Retrospektīvā sadaļa “Persona” veltīta Vladimira Leščova daiļradei, kura darbi Latvijas vārdu aiznesuši tālu pasaulē. “Riga IFF” uz lielā ekrāna būs skatāmas sešas mākslinieka filmas: “Zuduši sniegā”, “Villa Andropoff”, “Spārni un airi”, “Lietus dienas”, “Gaidot Jauno gadu” un “Elektriķa diena”.
“Festival Darlings” piedāvā populārākos pēdējo divu gadu īsformāta kino darbus, kas apceļojuši daudzus kinofestivālus, bet “Riga IFF” laikā būs skatāmi no mājas dīvāna. Savukārt žūrija vērtēs divas konkursa programmas – gan Nacionālā īsfilmu konkursa darbus, gan Starptautiskajā konkursā atlasītās īsfilmas.
Nacionālajā konkursā iekļauta V. Leščova jaunākā filma “Comeback” un “Panic”, ko ar pseidonīmu Helen Ora veidojusi multimāksliniece Elīna Maligina – šie abi darbi šogad bija iekļauti Anesī animācijas filmu festivālā Francijā. Par balvām cīnīsies arī Zanes Oborenko “Cerība”, Paula Ķestera “Pirmie soļi”, Ievas Balodes filma “Sadursmes ražotne” un Alises Zariņas “Savādā”. Starptautiskā konkursa darbi apvienoti sešos seansos, kas skatāmi tikai tiešsaistē.
“Riga IFF” seansu un pasākumu apmeklējums iespējams tikai ar sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas ES digitālo sertifikātu un derīgu personas apliecību. Filmas izrādīs Rīgā kinoteātrī “Splendid Palace” un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kā arī Madonā, Valmiermuižā un, protams, tiešsaistē. Visplašākā informācija: “www.rigaiff.lv”.
Rīgas Starptautiskā kinofestivāla filmu izlase
“Gāzes gaisma” – 17. oktobrī plkst. 13 “Splendid Palace”. Šis psiholoģiskais trilleris ir viena no slavenākajām Holivudas “zelta laikmeta” režisora Džordža Kjūkora filmām, galvenās lomas tajā atveido Ingrīda Bergmane, Čārlzs Boijers, Džozefs Kotens un debitante Andžela Lansberija. Kopš 2019. gada filma iekļauta Nacionālajā kino reģistrā.
Pēc tantes nāves Pola dodas uz Itāliju, lai apgūtu dziedāšanu, taču drīz viņas sirdi iekaro Gregorijs Antons, un kāzu zvani nav ilgi jāgaida. Apmetušies tajā pašā mājā, kur tika nogalināta Polas tante, viņi kļūst par lieciniekiem neizskaidrojamajam, un, dzīvodama nepārtrauktos stresa apstākļos, Pola sāk apšaubīt sava skaidrā saprāta robežas.
Patrika Hamiltona gotiskās lugas otrā ekranizācija, kas ieturēta “film noir” tradīcijās, zviedru aktrisei Ingrīdai Bergmanei nodrošināja pirmo no viņas karjerā trim “Oskariem”. Balvu saņēma arī mākslinieks, bet ar nominācijām nācās samierināties vēl piecās kategorijās.
“Anete” – 17. un 24. oktobrī plkst. 19 “Splendid Palace” un tiešsaistē. Pēdējos gadu desmitos mūzikli reti izpelnījušies festivālu organizatoru uzmanību, jo tradicionāli tas tiek uztverts vien par izklaidei piederīgu žanru, tātad – bez īpašām mākslinieciskām vērtībām.
Režisora Leo Karaksa filma “Anete” bija izvēlēta par šī gada Kannu kino festivāla atklāšanas darbu, un kopš pirmizrādes skatītāju viedoklis ir divbalsīgs – to vai nu mīl vai ienīst. Koncentrējoties uz stāvkomiķa Henrija un operas dīvas Annas nebūt ne vienkāršajām attiecībām, franču dumpinieks savu pasaku palēnām pārvērš par traģēdiju, un viens no tās iemesliem ir pāra neparastās meitiņas Anetes dzimšana.
Leo Karakss Kannās saņēma labākā režisora laurus, savukārt grupas “The Sparks” radītās skaņu virtenes ļauj apjaust Marionas Kotijāras un Ādama Draivera, kā arī komiķa Simona Helberga vokālās iespējas. Mūzikls, poproka opera, fantāzija, mūsdienu pasaules cinisma portretējums, pat farss – “Anete” ir neparasta kino pieredze.
“Pasaulē skaistākais zēns” – 17. oktobrī plkst. 18 “Splendid Palace” un tiešsaistē. Par aktieriem bērniem un industrijas nežēlīgo apiešanos ar viņiem Holivuda bija spiesta aizdomāties jau pirms gandrīz simt gadiem, un salauztie likteņi iezīmējas arī Džekija Kūgana, Mikija Rūnija, Džūdijas Gārlendas un Makaulija Kalkina stāstos. Skatītāji nespēja piedot arī 30. gadu zvaigznes Šērlijas Templas pieaugšanu, taču viņai izdevās izsprukt no aktiera bērna karjeras nolemtības un sākt jaunu dzīvi uz politiskās skatuves.
Visu mūžu epiteta “pasaulē skaistākais zēns” ēnā dzīvo zviedru aktieris Bjerns Andersēns, kuru 15 gadu vecumā atklāja un ar Tadzio lomu Tomasa Manna romāna “Nāve Venēcijā” ekranizācijā (1970) par platoniskas iekāres un jauneklīgas dailes objektu padarīja itāļu režisors Lukīno Viskonti.
Tadzio lomas atveidotāju L. Viskonti meklēja pa visu Eiropu, jauno aktieri pirmizrādē nodēvēja par “pasaulē skaistāko zēnu”, taču nesagatavoja milzīgajai popularitātes nastai, kas pie uzmanības nepieradušajam puisim sagādāja pasaules slavu, pielūdzējus, pat “anime” komiksu un kārus skatienus no vecāku vīriešu puses.
B. Andersēns turpināja filmēties – un dara to vēl joprojām, viena no viņa pēdējām kinolomām ir šausmu filmā “Saulgriežu kults” (2019) –, taču no skaistuļa, kurš salauza Gustava fon Ašenbaha sirdi, palikusi depresijas un personīgu traģēdiju ēna. Kristīnas Lindstrēmas un Kristiana Petri dokumentālās filmas pirmizrāde notika Sandensā.
