“Daba ir pārvērtēta, īstā dzīve notiek pilsētā.” Dažādi viedokļi par tūrismu 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ izskanējuši visai atšķirīgi viedokļi par to, kāds liktenis gaida Latvijas tūrisma nozari 2020. gada sezonā.
Tā, piemēram, Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Ieva Lasmane izteikusies, ka ceļošana tikai Baltijas valstu ietvaros neizglābs Latvijas tūrisma nozari.
“Visi runā par lauku tūrismu, būšanu dabā un distancēšanos, bet šobrīd mūsu lielākais mērķis ir parādīt, ka daba ir pārvērtēta un īstā dzīve notiek pilsētā,” izteikusies Lasmane.
Vienlaikus viņa arī atzina, ka ierasti Rīgā viesi no Igaunijas un Lietuvas veido apmēram 13–17%, tāpēc tikai šie tūristi vieni paši nebūs tie, kas glābs tūrisma un viesmīlības industriju.
“Tas nav risinājums, kas ir vajadzīgs nozarei,” sacīja Lasmane.
Vēl asāks savos vērtējumos ir bijis “Baltic Travel Group” vadītājs Vlads Korjagins, kurš paziņojis, ka salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.
Viņa ieskatā, atbalsta trūkums krīzes apstākļos rezultēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas, iespējams, pāries pelēkajā zonā.
“Citās nozarēs krīzes ietekmē bizness saruka par 20–30%, bet tūrismā tas sasniedza nulles punktu. Apgrozījums nokritās līdz nullei, turklāt klientiem bija jāatmaksā nauda par iegādātajām pakalpojumiem, kurus viņi nevar izmantot un mēs nevaram nodrošināt,” skaidroja Korjagins.
Parādoties iespējai pieteikties uz dīkstāves pabalstiem, nozarē esot uzplaiksnījusi zināma cerība, taču tā neesot neattaisnojusies.
“Ja vidējais atalgojums kompānijā ir vairāk nekā 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, attiecīgi gandrīz 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas, dīkstāves pabalsta apmērs daudz nespēja palīdzēt. Daļa augsti kvalificētu darbinieku šādu risinājumu atteicās pieņemt un šobrīd jau darbojas citās nozarēs vai meklē darba iespējas ārpus Latvijas,” izteicies V. Korjagins.
Blakus šiem negatīvajiem nākotnes vērtējumiem pastāv arī ne tik pesimistiski.
Tā, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns uzskata, ka, atjaunojot vismaz daļēju tūristu plūsmu, vairākums Latvijas tūrisma kompāniju spētu mobilizēties sekmīgai sezonai.
Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus tūrisma nozarē esot saņēmuši 1318 uzņēmumi. Pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā astoņi miljoni eiro, kas ir 37% no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas.
Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši piecus miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no “Altum”.
Nozarē noskaņojums esot dažāds. Ir uzņēmumi, kuri krīzes mēnešos “no spēles” ir praktiski izstājušies, un ir tādi, kas, spītējot grūtībām, ir pilni apņēmības uzņēmumu saglabāt un strādāt pie strauja apgrozījuma pieauguma.
LIAA direktors uzskata, ka nozīmīgākais atbalsts tūrisma nozares “restartēšanai” būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi tā spēs piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas.
