Dažādas paštaisītas sutaša rotas 0
Pusdārgakmeņiem rotātas rokassprādzes, kas meistarīgi ietvertas sutaša mežģīnēs – tā ir visjaunākā hobija tehnika, ko tagad iepazīst rokdarbnieces.
Materiāli
Sutašu piedāvā jo daudzās krāsās, vien kvalitāte ir atšķirīga. Par piemērotāko locīšanai atzīts nespīdīgais un raupjais sutašs, ko ražo fabrikā “Lenta”. Arī Lietuvā nopērkams šāds sutašs. Iepriekš gan pārliecinās, vai ar to viegli šūt – vai nespurojas un nav par stingru.
Rotu pašizmaksa nav liela, jo sutašs metrā vidēji maksā ap 12 santīmiem, un tā nevajag daudz, piemēram, rokassprādzei pietiek ar nepilniem diviem metriem. Lieliski noder arī atlikumi dažādās krāsās, no kuriem darina rotaslietas saskaņotos toņos.
Vēl rotājumam vajag pērlītes – stikla, krāsotās, piemēram, metāliskās, apsudrabotās. Greznāku izskatu dod lielākas pērles, taču iesākumam noderīgākas parastās stikla. Līdzko rotaslietu darināšanas prasme apgūta, var izmēģināt elegantos pusdārgakmeņus, kas arī pieejami lielā krāsu dažādībā. Vislabāk veidojamiem aksesuāriem piegul plakanie, kaut gan rokassprādzēs iestrādā arī apaļās pērles. Lai lielie akmeņi stingrāk turētos un negrozītos, no kreisās puses tos fiksē ar ādas fragmentu. Noderīga ir gan dabīgā, gan mākslīgā. Šis materiāls veikalos maksā padārgi, lētāk nopērkami vienīgi atgriezumi. Tāpēc lieti noder mājās atrodamas vecas ādas jakas, somas. Vēl akmeņu oderei izmanto zamšādu. Piemērots un patīkams ir mīkstais filcs, bet ar laiku tas nopūkojas.
Darbam vajag arī caurspīdīgo Momenta līmi, kas sutašu ātri piefiksē, jo no tās nepaliek traipi.
Šūšanai vajadzīgs stiprs kaprona diegs. Protams, izmanto arī parastos spolīšu diegus, iepriekš pārliecinoties par to izturību. Adatiņu izraugās pēc iespējas smalkāku, lai piešūtu vismazākās pērlītes. Pērļošanai paredzētās speciālās adatas neder, jo tās lūst. Aksesuāru dekorēšanai vēl noder dažādi rotu izejmateriāli, piemēram, sintētiskās trosītes, daži izmanto arī mežģīnes.
Soli pa solim
Zebrenes mākslas un rokdarbu pulciņa “Pūriņš” vadītāja Inta Finka šo hobija tehniku māca arī citām rokdarbniecēm. Viņa atzīst, ka katrai ir savs individuāls rokraksts, tāpēc nav vienādu rotu, jo mākslinieciskā izjūta vienmēr aizved citā virzienā – sutašu gribas locīt atšķirīgāk nekā iepriekšējā darbā. Process nav pārāk darbietilpīgs – rokassprādze top apmēram astoņās stundās. Inta gan iesaka sākt ar piespraudi. Pat auskariem nepieciešamas iemaņas, jo abus nepieciešams sašūt identiski vienādus. Apgūstot vajadzīgo prasmi, pēc tam var ķerties pie rokassprādžu, kaklarotu vai pat komplektu darināšanas. Vissarežģītākā ir kaklarota, ko uzņemas darināt tikai rokdarbnieces ar lielu praksi šajā tehnikā.
Šajā tehnikā tiešām var pagatavot neaizmirstamus mākslas darbus, bet vispirms rādām, kā pagatavot to, kas ikvienam pa spēkam – brošas, kam tāds īpašs šarms, pavisam senatnīga elpa. Liekas, tādas valkāja mūsu vecmāmiņas pagājušā gadsimta sākumā. Sutaša brošas nāk no Lietuvas – tur gan lielākoties tās darina bez pērlītēm, tad sanāk vēl senatnīgākas. Pieredzē dalās māksliniece Jana Bukovska. Māksliniecei sākumā vienas brošas pagatavošana prasīja 3 stundas, tagad pietiekot ar stundu. Jo vairāk praktizējas, jo ātrāk izdodas!
Bilžu galerijā var apskatīties, kā darināt sutaša brošu soli pa solim, ar paskaidrojumiem. Kā ar apskatīt citas sutaša rotas!
