Dažādām tradīcijām pa pēdām! Sigulda aicina uz gastronomijas festivālu, Brīvdabas muzejs Rīgā – uz izstādi 1
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ceļot var visu gadu, protams, patīkamāk to darīt vasarā, bet arī ziemā var ne tikai doties pārgājienos, bet arī pasekot līdzi notikumu kalendāram, jo visā Latvijā tiek rīkoti dažādi pasākumi, februārī aktuāli ir gan latviešu tradicionālie gadskārtu svētki Meteņi, gan līdz ar neatkarības atgūšanu pie mums no Rietumiem atceļojušie visu mīlētāju svētki Svētā Valentīna dienā 14. februārī, tāpēc ikviens var izvēlēties sev tīkamāko brīvā laika pavadīšanai.
Bet pa vidu atrodami arī citi tikai ziemai raksturīgi pasākumi, piemēram, Siguldas gastronomijas festivāls “Ziemas garšu svinēšana”.
Apēst ziemu
Tas notiks jau rīt, 28. janvārī, no pulksten 12 līdz 16 Siguldas Livonijas ordeņa pilī, kur festivāla apmeklētāji varēs baudīt labākos Rīgas – Gaujas reģiona šefpavāru gatavotos ēdienus.
“Ziemas garšu svinēšana” notiks jau piekto gadu, un uz uguns ēdienus gatavos šefpavāri no gardēžu iecienītākajiem restorāniem “Entresol”, “Ferma”, “Kungu Rija”, “Mr. Biskvīts”, “Pavāru māja Līgatnē”, kā arī viesnīcas “Sigulda”, Mālpils muižas, Bīriņu pils un jaunpienācēji no “Beef Room”. Savukārt gastrogrilbārs “Kokos” un tā šefpavārs Jānis Siliņš sadarbībā ar izcilo garšu meistaru Mārtiņu Sirmo festivāla apmeklētājiem būs sarūpējuši unikālu performanci “Dantes Uguns”, ēdiena gatavošanā tiks izmantotas vietējā reģiona ziemas sezonai raksturīgās sastāvdaļas.Festivāla īpašais produkts, ko šefpavāri iekļaus savās receptēs, šogad būs ķimenes – par godu Siguldas novada vēsturiski unikālā produkta “Allažu ķimelis” 200. gadskārtai.
Restorānu pavāru sarūpēto bagātinās arī vietējie novada garšu ražotāji, un, iezīmējot Siguldas videi draudzīgo raksturu, festivāla laikā tiks izmantoti tikai videi draudzīgi trauki.Ēdiena smaržu piesātināto festivāla gaisotni papildinās bungu un dūdu grupas “Auļi”, Katrīnas Dimantas un citu mūziķu un dīdžeju muzikālais pavadījums. Varēs vērot ledus mākslinieku darbošanos, amatnieku darbnīcās apgūt dažādu amatu prasmes un iepazīties ar tepat Siguldas pils kvartālā tapušiem izstrādājumiem. Tā kā sestdien sinoptiķi sola nelielu salu, jāsaģērbjas silti, jo tālāk no pavardu uguns var piezagties aukstums.
Meteņi Turaidā
Meteņus – tradicionālos gadskārtu svētkus – svinēt aicina Turaidas muzejrezervāts, kurš pirmsskolas izglītības iestāžu vecāko grupu audzēkņiem un sākumskolas klašu skolēniem sagatavojis izglītojošu programmu “Meteņi Turaidā”. Tajā varēs vērot norises dabā, kas saistītas ar ziemas noslēgumu un pavasara tuvošanos, un izzināt senās Meteņu tradīcijas, simboliski iegriežot laika ratu.
Bērni un viņu skolotāji vairāk uzzinās par maskošanās pirmsākumiem, iejutīsies masku tēlu lomās, spēlēs spēles, mācīsies dziesmas un rotaļas. Tiks dzīti kurmji, piesaukta veiksme lieloties, meklēta Laimes poga un būs iespējams satikt pašu Meteni. Darbošanās notiks brīvā dabā, bērnu uzmanību piesaistot skaistajai Turaidas apkārtnei un daudzpusīgai dabas vērošanai.
“Senās tradīcijas ir adaptētas mūsdienu bērniem piemērotā veidā, un ikviena grupa pieteikties šai programmai var sev vēlamā laikā no 6. līdz 24. februārim katru dienu starp plkst. 10 un 15. Pasākuma ilgums – viena stunda,” vēsta muzejrezervāta darbinieki.
Izstāde par ziemas transportu
Līdz februāra beigām Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā vēl apskatāma izstāde “Ziemas transports 18.–20. gs.”, kuras autore ir vēsturniece Una Bērente, bet māksliniecisko noformējumu veidojis muzeja kokamatnieks Jānis Ķipēns.
Izstādē redzamas pašas autores būvētas rakto slieču ragavas un citi no 2019. līdz 2022. gadam radīto eksperimentālās etnogrāfijas priekšmetu paraugi, kā arī lietas no Brīvdabas muzeja krājuma koka, metāla un tekstiliju kolekcijām. Ekspozīcijā apskatāmi arī attēli no muzeja fotonegatīvu fonda krājuma un muzeja veidota videofilma “Eksperimentālā etnogrāfija: Kamanu slieces liekšana”.
No 18. līdz 20. gs. pirmajai pusei visā Latvijas teritorijā ziemā vienīgais transportlīdzeklis zemnieka sētā bija darba ragavas, turīgākās sētās – arī kamanas. Pašlaik Brīvdabas muzeja ekspozīcijā ir gandrīz 150 slieču un riteņu braucamrīku, no kuriem apmēram puse domāta lietošanai ziemā un aplūkojama gan Priedes kroga stadulā, gan citās ēkās.
“Lai gan valda uzskats, ka tolaik zemnieki pārvietojušies maz, tomēr tā nav tiesa. Vajadzības bija dažādas – došanās klaušās, lai nodotu muižai pienākošos tiesu, uz baznīcu, tirgu, krogu, precībās, kāzās, bērēs un citos izbraukumos. Darba ragavām svarīgāka bija izturība, bet, godu kamanas būvējot, uzsvaru lika uz materiālu, formu un rotāšanas paņēmieniem,” atklāj U. Bērente.
Izstādē var arī uzzināt, kas ir eksperimentālā etnogrāfija, iepazīties ar interesantu amatniecības veidu – koka sautēšanu un liekšanu.
Randiņš muzejā
Jaunmoku pils Tukuma novadā vienmēr izcēlusies ar neparastu pasākumu rīkošanu, arī šī ziema nav izņēmums. No 10. līdz 14. februārim tā gaida ciemos pārus, kuri īpašā noskaņā vēlas svinēt Mīlestības svētkus. Šim nolūkam izveidots pasākums “Randiņš muzejā”, kurā pārsteigumi sekos viesiem pa visu pili – gan zālēs un salonos, gan Meža muzejā.
Katram pārim vai ģimenei tiks iekārtota sava randiņa vieta, lai muzeja apmeklētāji justos ērti un mājīgi kā īstā randiņā.
“Randiņā var piedalīties arī pāri ar bērniem, jo būsim sagatavojuši izklaidējoši izglītojošas aktivitātes par vēstures liecībām un kultūras mantojumu Tukuma novadā, tostarp pils muzeju, taču vienlaikus pielāgojoties ierastajām tradīcijām randiņos,” skaidro pils saimnieki.Garlaicīgi noteikti nebūs, jo randiņā varēs iemēģināt roku tējas kokteiļu jaukšanā, viens otram nosūtīt ar roku rakstītu vēstījumu vai pat atzīšanos mīlestībā un noskaidrot skūpsta krāsu.
Būs pieejamas arī tādas aktivitātes kā “(Ne)zāģē mani!”, “Tu mana lapsiņa, es tavs buciņš”, “Iesim mežā!”, “Mīlestības rododendrs” un citas mīlestības sajūtu atklāšanai.
Noslēgumā pils Torņa zālē randiņa dalībniekiem būs iespēja noskatīties Matīsa Kažas romantisko vesternu “Kur vedīs ceļš?”, kura darbība risinās 19. gadsimta otrajā pusē, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.
Randiņu laiki pieejami Jaunmoku pils mājaslapā, kur tie jārezervē iepriekš, jo vietu skaits ir ierobežots.
Jaunums – fotomirklis Bauskā
“Tā ir pastkarte un fotorāmis, kas izveidots ar mērķi popularizēt Bauskas novadu caur fotokameras aci. Pastkartei ir izveidoti četri dažādi dizaini (Bauskas un Rundāles pils, Bauskas rātsnams un dabas objektu attēli), to var nosūtīt pa pastu kā sveicienu no mūsu novada,” stāsta Bauskas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure.
Savukārt ar fotorāmi iespējams iemūžināt sev tīkamu fotomirkli, tādējādi izveidojot savu īpašo pastkarti ar kādu Bauskas novada objektu, ainavu vai pilsētvides skatu. “Visit Bauska fotomirkli” savā īpašumā varēs iegūt ikviens, kurš piedalīsies TIC rīkotajās foto aktivitātēs un konkursos.
Metenis iezīmē pavasara tuvošanos
* Metenis ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigas un pavasara tuvošanos. Meteņa svinēšanā ir saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senatnē indoeiropiešu tautas gadu miju svinēja mūsdienu februāra vidū, tāpēc Meteni var dēvēt arī par senlatviešu Jauno gadu.
Vecāki šajos svētkos bieži meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo pastāvēja uzskats, ka Laima Meteņos no augšas dalot savas dāvanas. Daudzviet tie bija saldumi un Laimes pogas, kuras atrodot ticēja, ka tās nesīs bagātību un veiksmi visu gadu.
* Metenis ir pārvērtību laiks, kad dabā mainās ziemas un pavasara noskaņas – dienas kļuvušas gaišākas, atspīd saule, bet tad pēkšņi uznāk liels sals vai putenis. Pārvērtības dabā simboliski atspoguļojas arī Meteņa tradīcijās – jokošanā, ačgārnās izdarībās, spēlēs, maskojoties, apģērbu velkot otrādi, lai nodrošinātu pareizu un kārtīgu dzīves gājumu turpmākajā gada ritumā.
Viens no ticējumiem ir tāla ciemos braukšana – jo tālāk Meteņdienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā un lielāka veiksme pavadīs visu gadu.
