Davosā cilā sankcijas pret Krieviju 2
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņojis, ka daļa pret Krieviju vērsto sankciju Ukrainas notikumu sakarā varētu tikt atceltas tuvāko mēnešu laikā, ja tiks izpildītas Minskas vienošanās.
Krievija mainot toni sarunās
Pēdējās tikšanās ar Krievijas amatpersonām ir vairojušas cerības Vašingtonā, Parīzē un Berlīnē, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu būt nopietni apņēmies atrisināt konfliktu Ukrainas austrumos un veidot gaisotni sankciju atvieglošanai vēl līdz gada beigām, raksta britu avīze “The Financial Times”. Runājot Pasaules ekonomikas forumā Davosā Kerijs teica: “Ar abu pušu labu gribu un apņēmību atrisināt problēmu ir iespējams tuvākajos mēnešos, īstenot Minskas vienošanās un virzīties tālāk, līdz sankcijas pēc Minskas vienošanās pilnīgas izpildes var tikt atceltas.” Par pagrieziena punktu Kremļa attieksmē var uzskatīt Borisa Grizlova, Putina uzticama sabiedrotā un Nacionālās drošības padomes pastāvīgā locekļa, iecelšanu par Krievijas pilnvaroto pārstāvi trīspusējā kontakta grupā Ukrainas jautājumā un konstruktīvās sarunas starp ASV valsts sekretāra palīdzi Viktoriju Nulandi un Krievijas prezidenta padomnieku Vladislavu Surkovu, atzīmē “FT”. “Ir mainījies Krievijas tonis un sarunu vešanas temps,” izteicies kāds Rietumu diplomāts, kurš piedalās Minskas sarunās. “Viņi vairs nevelk laiku ar maznozīmīgiem jautājumiem. Kad mēs runājam par vēlēšanām, tiek apspriesti visi varianti.” Nulandes un Surkova sarunās tika detalizēti apspriesta vēlēšanu plānošana prokrievisko kaujinieku kontrolētajos Ukrainas austrumu apgabalos, tostarp vēlēšanu iecirkņu izvietojums un kandidātu sarakstu veidošana.
Ukrainai jāatgūst kontrole pār robežu
Krievijas vēstnieks ES Vladimirs Čižovs paziņojis, ka, Krievijas ieskatā, visaptverošam risinājumam jābalstās uz Minskas vienošanās noteikumu pilnīgu īstenošanu paredzētajā secībā. “Mūsu nesenie kontakti ar ASV, Vācijas un Francijas pārstāvjiem apliecināja kopīgu viedokli šajā principiālajā jautājumā,” teica Čižovs.
Rietumu analītiķu ieskatā Krievijas pozīcijas maiņa sarunās ir saistīta ar Ukrainas prezidenta Petro Porošenko centieniem panākt konstitucionālas izmaiņas, kam vajadzīgs divu trešdaļu vairākums parlamentā. Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka Maskava Rietumu acīs grib uzdoties par “labo policistu” un vainot Kijevu Minskas vienošanos nepildīšanā. Apzinoties Krievijas vēlmi panākt sev labvēlīgu situācijas izkārtojumu, Rietumu diplomāti pauž augošu vilšanos par Kijevas lēno tempu reformu īstenošanā. Krievijai mainot toni un sarunu tempu, Ukrainas valdības lēnīgums reformu īstenošanā var izrādīties kavēklis Minskas vienošanās izpildē. “Mums ir bažas par to, vai Ukraina turēs solījumu un ievēros noteikumus vēlēšanu rīkošanai Donbasā,” raksta “FT”, atsaucoties uz avotu Rietumu diplomātu aprindās.
Prezidentam Porošenko neizdevās iegūt nepieciešamo vairākumu parlamentā, lai veiktu izmaiņas konstitūcijā, piešķirot plašu autonomiju atšķeltajiem austrumu apgabaliem. Apspriežot šo jautājumu, pie parlamenta ēkas Kijevā izcēlās nemieri. Balsojuma otrā kārta netika sarīkota, kaut gan Minskas vienošanās paredz, ka konstitūcijas izmaiņas bija jāapstiprina Ukrainas parlamentā līdz pērnā gada beigām. Ukraina nepiešķirs austrumu apgabaliem lielāku autonomiju, iekams netiks panākts ilgstošs pamiers ar prokrieviskajiem kaujiniekiem, vakar paziņoja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Ukrainas bijušais prezidents Leonīds Kučma, kurš pārstāv Kijevu trīspusējā kontaktgrupā, izteicies, ka nav iespējams runāt par konstitucionālām izmaiņām vai vēlēšanām Ukrainas austrumu apgabalos, ja Krievija nepilda Minskas vienošanās, kas paredz Kijevas kontroles atgūšanu pār Ukrainas-Krievijas robežu un “ārzemju” bruņoto grupējumu izvākšanu. Minskas vienošanās nosaka, ka Ukrainai jāveic izmaiņas konstitūcijā, pirms Kijeva atgūst kontroli pār robežu ar Krieviju. Daži Rietumu diplomāti uzskata, ka Krievijas ekonomikas grūtības, ko izraisījis naftas cenu kritums, Rietumu sankcijas un Kremļa militārās avantūras ārzemēs varētu pamudināt Maskavu ieņemt piekāpīgāku nostāju.
Amatpersonas Kijevā uzskata, ka “būtu neiedomājami”, ja Rietumi atceltu sankcijas pret Krieviju, pirms Ukraina atguvusi pilnīgu kontroli pār savām robežām, atzīmē “FT”. Krievijas vēstnieks ES Čižovs ir norūpējies, ka “Ukrainas politiķi mēģina atkāpties no Minskas vienošanās, pa savam tulkojot to saturu un secību”. Vācijas parlamenta deputāti, kuri pagājušajā nedēļā apmeklēja Maskavu, paziņoja, ka varbūtēja ES sankciju atcelšana varētu tikt apspriesta pēc tam, kad Krievija būs izpildījusi savas saistības, ko paredz Minskas vienošanās. “Ja Ukraina nespētu izpildīt savu saistību daļu, Krievijai tomēr vajadzētu īstenot vismaz savu saistību trīs pirmos punktus,” pēc sarunām Maskavā teica Vācijas delegācijas vadītājs Francs Jozefs Jungs, uzskaitot uguns pārtraukšanu, smagā bruņojuma atvilkšanu un pieeju Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotājiem.
Francija cer, ka starptautiskās sankcijas pret Krieviju, kas tika ieviestas, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā, šovasar tiks atceltas, jo [Minskas miera] process ir ticis respektēts,” paziņojis Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons. Minskas vienošanās, kurās vidutāji bija Francijas un Vācijas līderi, paredzēja, ka līdz 2015. gada beigām ir jāizpilda visi nosacījumi, tostarp pilnīgs pamiers, smagā bruņojuma atvilkšana un Ukrainas robežas ar Krieviju nodošana atpakaļ Ukrainas kontrolē. Februāra sākumā ir gaidāma Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas ārlietu ministru tikšanās, lai detalizētāk apspriestu miera procesu Ukrainas austrumos.
ES dalībvalstis decembrī vienojās pagarināt sankcijas pret Krieviju uz sešiem mēnešiem līdz jūlija beigām, atzīstot, ka Minskas vienošanās nav pilnībā īstenotas.
