Dāvja Sīmaņa filmai “Marijas klusums” – pasaules pirmizrāde Berlinālē 4
“Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
No 15. līdz 25. februārim notiek 74. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls, kura pamatkonkursa žūrijas prezidente būs kenijiešu-meksikāņu aktrise Lupita Lono.
Žūrijā darbojas arī amerikāņu režisors un aktieris Breidijs Korbets, Honkongas režisore Ena Heja, vācu režisors Kristiāns Petcolds, itāļu aktrise un režisore Žasmīna Trinka, spāņu filmu veidotājs Alberts Serra un ukraiņu rakstniece un dzejniece Oksana Zabužko.
Festivālu atklāja beļģu režisora Tima Milantsa filma “Small Things like These”. Tā oficiālajā programmā iekļauta arī filmu studijā “Mistrus Media” veidotā režisora Dāvja Sīmaņa spēlfilma “Marijas klusums”, kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja 18. februāra vakarā (Latvijā tā būs redzama no 4. aprīļa).
Filma “Marijas klusums” tiks demonstrēta Berlīnes festivāla Foruma programmā, kurā tika atlasītas 30 filmas no visas pasaules. Festivāla paziņojumā teikts, ka šī programma šogad veidota, sadarbojoties visām festivāla sekcijām, lai šajā sociāli un politiski sarežģītajā laikā piedāvātu aizraujošu filmu izlasi. “Atklāti un apņēmīgi strādājot ar kinematogrāfiskajām formām, mēs programmā vēlējāmies pārvarēt plaisu starp reālo pasauli, kurā dzīvojam, un kino, kas apzinās savu ietekmi uz sabiedrību. Viens no atlases virzieniem bija reģioni ārpus Rietumu kinoindustrijas centriem. Mēs meklējam pasaulīgas filmas, kas nenodarbojas ar pašreferenci, bet iesaistās sabiedrības dzīvē,” tā par festivāla šī gada Foruma programmas sadaļu raksta tās mākslinieciskā vadītāja Barbara Vurma.
Festivāla programmas veidotāji norāda, ka filmu izlase Foruma programmā šogad ir atvērta pasaulei, vairāk vērsta uz skatītājiem un iepazīstina ar “cita veida varoņiem”, savukārt režisora Dāvja Sīmaņa filma “Marijas klusums” izcelta kopā ar tām programmas biogrāfiskajām filmām, kuras ir krasā pretstatā klasiskajām varonības idejām, kas pazīstamas no kino kanona.
Filma “Marijas klusums” ir vēsturiska drāma, kas veidota pēc slavenās teātra un kino aktrises Marijas Leiko dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz Padomju Savienību, lai parūpētos par savu mazmeitu, un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieku un upuri.
“Manuprāt, gan latviešu, gan arī starptautiskajai auditorijai Marijas Leiko dzīvesstāsts savā ziņā parāda visu to, ko teorijas kontekstā mēdzam dēvēt par pasaules sajukšanu prātā – periodu, kas aizsākās ar Pirmo pasaules karu, revolūciju Krievijā un Vācijā, kam sekoja autokrātisko, autoritāro režīmu veidošanās starpkaru periodā. Marijas Leiko personība izceļo cauri šiem laikiem dažādās valstīs un ar savu pieredzējumu vai klātbūtni ļoti spilgti raksturo šo periodu. Tas varbūt arī ir galvenais – Marijas dzīve kalpo par vēsturisku prizmu, caur kuru mēs varam ieskatīties šajos notikumos nevis šauri, no viena leņķa, bet izgaismot visu 20. gadsimta pirmo pusi ar tai raksturīgajām politiskajām, kultūras peripetijām, arī vēsturiskajām katastrofām, kas tajā laikā notikušas,” tā režisors Dāvis Sīmanis teic intervijā NKC Berlīnes kinofestivāla izdevumā “Baltic Films”.
Uzziņa
Filmas “Marijas klusums” radošā komanda
Režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts, scenārija autori Dāvis Sīmanis, Magali Negroni, Tabita Rudzāte, filmas māksliniece Kristīne Jurjāne, grima māksliniece Beate Rjabovska.
Galveno lomu atveidotāji: Olga Šepicka, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Inese Kučinska, Vilis Daudziņš, filmas komponists Pauļus Kilbausks, Justs Štars, montāžas režisore Ieva Veiverīte, izpildproducente Ilze Krūmiņliepa, producenti Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe.
Filma veidota Latvijas filmu studijā “Mistrus Media” kopprodukcijā ar Lietuvas filmu kompāniju “Broom Films”.
Filmas tapšanu atbalsta Nacionālais kino centrs, Lietuvas Kino centrs, ES programma “Radošā Eiropa”, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Televīzija, straumēšanas platformas “LMT” un “Tet”. Filmas pasaules pirmizrādes pasākumus atbalsta Nacionālais kino centrs, LIAA “Spotlight Latvia” un Latvijas vēstniecība Vācijā.
