Dāvis nopērk slēpto kameru, lai pieskatītu bērnu, bet saņem par to kriminālsodu 122
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas rajona tiesa sodījusi līgatnieku Dāvi ar 170 piespiedu darba stundām sabiedrības labā par to, ka viņa mājās atrada slepenai filmēšanai domātu videokameru “Amyway”, kas ir noslēpjama un tās objektīvs nomaskējams vai nu ar viltus pogu, vai viltus skrūves galu.
Ne visu, kas legāli nopērkams kaut kur pasaulē, kādā konkrētā valstī ir atļauts lietot. Latvijas Krimināllikumā ir speciāls – 237.1 – pants, kas uzliek atbildību par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu.
Šī panta otrā daļa par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu vai programmatūras aprites aizlieguma pārkāpšanu paredz cietumsodu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Ir valstis, kur šādas kameras nav aizliegtas.
Tiesā Dāvis taisnojās, ka viņa nolūks neesot bijis nevienu slepus novērot, esot likumpaklausīgs, nekad neesot tiesāts. Meklējis kameru sava zīdaiņa uzraudzībai. Sievas ģimenē bijusi bēdīga pieredze: viņas māsiņa trīs mēnešu vecumā apvēlusies uz vēdera un nosmakusi spilvenā. Latvijā neko piemērotu neatradis, Dāvis skatījies interneta vietnē “amazon.de”, kur nolūkojis Ķīnā ražotu kameru “Amyway”. 2018. gada 18. novembrī to arī nopircis par 32,99 eiro, vēl 7,19 eiro samaksājis par piegādi.
“Kameru nepirku, slēpjoties vārtu rūmē. Tā gāja caur muitu. Par iegādi man ir čeks. Tajā interneta vietnē tāda veida kameru ir simtiem. Par šo konkrēto kameru bija rakstīts, ka tā domāta mājas un biroja drošībai, ne slēptai filmēšanai. Par pirkumu biju vīlies, jo tās darbības rādiuss bija desmit metri, tā nebija savietojama ar mobilo telefonu, baterija strādāja tikai 15 minūtes. Pēc būtības ārā metama manta. Bet ieliku to atvilktnē un aizmirsu,” tiesā sacīja Dāvis.
Kameru Dāvja mājās atrada 2020. gada 1. oktobrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kratīšanas laikā saistībā ar viņa darbu daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā Līgatnē. Šīs lietas nav vēl tiesā, un to Dāvis saista ar pašvaldības politisko konkurentu izrēķināšanos.
Arī Dāvja sieva Maira liecināja, ka vīram bijis tikai viens nolūks: abu bērna drošība. Maira strādā par grāmatvedi no mājām, tāpēc bijusi vēlme uzstādīt kameru bērna ratiņos, īpaši, kad bērns ratiņos ir pagalmā. Kad vīram sākušās problēmas ar tiesībsargiem par šo kameru, Maira vērsusies Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļā, kur saņēmusi atbildi, ka šādas kameras netiekot kontrolētas.
“Mums pat trīs kameras bija. Pirmo uzdāvināja vīramāte, bet tā arī lāgā negāja, tad nopirkām šo Ķīnas ražojumu, tad vēl vienu, kas beidzot bija laba,” atklāja Maira.
Prokurors Viktors Ratniks gan norādīja, ka ne jau Ārlietu ministrijai jāsniedz atbildes par šāda veida precēm, bet gan Drošības dienestam, kas atzinis, ka konkrēto kameru atbilstoši Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumam fiziskām personām aizliegts iegādāties un glabāt.
Tā domāta slēptai video filmēšanai un novērošanai. Drošības dienests arī pārbaudījis kameru: tā funkcionē un ir savietojama ar mobilo telefonu vai datoru. Turklāt prokurors uzsvēra, ka Dāvis darbojies Zemessardzes speciālo uzdevumu vienībā un viņam vajadzējis zināt, ka šādas kameras fiziskām personām ir aizliegtas.
Šobrīd Dāvis ierosinātās krimināllietas dēļ no dienesta Zemessardzē ir atstādināts. Ja spriedums stāsies spēkā, viņam Zemessardzē vietas vairs nebūs. Dāvis šobrīd strādā ārzemēs par sastatņu montētāju.
