Dāvinot izglītību Latvijas nākotnei 0
Latvijas gadsimta jubilejas priekšvakarā “Kultūrzīmēs” stāstīsim par vienu no vistālākajām personīgajām dāvanām, kas ceļos uz mūsu valsti no Austrālijas.
Austrālijas kontinentā svētdienas, 18. novembra, valsts svētku rīts pienāks visdrīzāk – laika joslu starpība starp Eiropu un Austrāliju ir gandrīz 12 stundas, – taču šajā kontinentā dzīvojošie latvieši domās un arī darbos būs kopā ar tautiešiem dzimtenē. Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidija priekšsēdis Jānis Grauds, domājot par veidiem, kā sveikt valsti nozīmīgajā gadskārtā, šī gada sākumā aizsāka ierosmi “Mana dāvana Latvijai”, aicinot Austrālijā dzīvojošos latviešus savas personīgās dzimšanas dienas dāvanas novirzīt Latvijas izglītībai.
“Mani vecāki Latviju atstāja, kad man bija tikai četri gadi. Dažus gadus mācījos latviešu valodu pamatskolā Vācijas bēgļu nometnē – tas viss. Tad – skolas, universitāte Austrālijā. Par to, ka runāju latviski, man jāpasakās vecākiem, sestdienas skolai Sidnejā un dalībai Sidnejas Latviešu teātrī. Uz Latviju neesmu bieži braucis, tikai tagad esmu bijis beidzamos divus gadus – kā LAAJ prezidija priekšsēdis un PBLA valdes loceklis. Doma par dāvanu man radās pirms vairāk nekā gada. Cerēju atrast veidu, kā ikviens varētu piedalīties Latvijas simtgades atzīmēšanā. Mūsu ierosmes pamatā ir aicinājums atteikties no dzimšanas dienas dāvanām un to vērtību nodot kopējai dāvanai Latvijai. Mērķis ir atbalstīt izglītību Latvijā ar Vītolu fonda starpniecību. Finansējums gan nebūs domāts kāda noteikta studiju virziena atbalstam, jo par to, kas ir svarīgi Latvijas nākotnei, ticamāk, var lemt tie, kas Latvijā darbojas izglītības laukā.”
Uz Austrāliju un Jaunzēlandi no 1947. līdz 1952. gadam izceļoja ap 19 700 bēgļu no Latvijas. Tautas skaitīšanā 2011. gadā 4675 Austrālijā dzīvojoši cilvēki bija atzīmējuši, ka piedzimuši Latvijā un, pārsteidzoši, ka vairāk nekā 20 000 sevi joprojām atzīst kā latviešus. Jaunzēlandē sevi par latviešiem atzīst 210 cilvēki, no kuriem trešdaļa iebraukusi pēdējos piecos gados. Austrālija noteikti ir viena no Latvijas gara telpām.
“Mūsu ierosmes nolūks ir dot visiem Austrālijā un Jaunzēlandē dzīvojošiem latviešiem neatkarīgi no viņu spējām vai rocības iespēju piedalīties kopīgā dāvanā Latvijai viņas simtgadē – dāvinot izglītību Latvijas nākotnei. Mēs esam bagāti ar to, ka piederam mazai, izcilai tautai, kas pārdzīvojusi dažādas grūtības un tagad svinēs 100. pastāvēšanas jubileju. Piedaloties dāvanas sniegšanā, Austrālijā, šajā tālajā zemes stūrī, apliecinām, cik mums ir mīļa mūsu tēvzeme un cik ļoti mums rūp tās nākotne. Vēlu Latvijai drošību, brīvību, pastāvību, attīstību, lai katrs šeit dzīvojošais varētu baudīt līdzīgus apstākļus kā ikviens brīvā pasaulē,” teic Jānis Grauds no tālās Austrālijas.
LATVIJAS KULTŪRAS BUĶETE PASAULĒ
No 13. līdz 21. novembrim – Latvijas Radio kora turneja ASV un Kanādā. Vairākās programmās koris atskaņos Latvijas un ziemeļvalstu kora mūziku, iepazīstinot ar šī brīža latviešu mūzikas attīstības tendencēm un redzamāko komponistu skaņdarbiem. 15. novembrī koris uzstāsies “Duke Universtity” (Ziemeļkarolīna, ASV), 16. novembrī – Vašingtonā (ASV), 21. novembrī – “Soundtreams Festival” (Toronto, Kanāda).
15. novembrī Valsts akadēmiskā kora “Latvija” koncerts Valdnieku pilī Viļņā (Lietuva). Lietuvas valsts simtgadei veltītā koncerta programmā iekļautas kora dziesmas no iniciatīvas “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei”, kuras laikā astoņdesmit Latvijas komponisti tika uzaicināti radīt jaundarbus – a cappella dziesmas korim. Diriģents Māris Sirmais.
No 15. novembra līdz 2019. gada janvārim – stikla mākslinieka un dizainera Arta Nīmaņa personālizstāde “Saule un mēness” Somijas stikla muzejā Rīhimeki. · Izstādē apskatāmi funkcionālā dizaina darbi un skulpturāli stikla veidojumi, kuru radīšanā mākslinieks izmanto tradicionālās stikla apstrādes tehnikas, apvienojot tās ar inovatīvām tehnoloģijām.
21., 22. un 24. novembrī – kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” un Ksenijas Sidorovas koncerttūre Zviedrijā – trīs koncerti trijās lielākajās Zviedrijas pilsētās. 21. novembrī mākslinieki uzstāsies Malmes koncertzālē; 22. novembrī – Gēteborgas koncertzālē; 24. novembrī – Ērebro koncertzālē.
24. novembrī – Baltijas simfoniskais festivāls – Triju Baltijas vadošo simfonisko orķestru kopkoncerts Lielajā ģildē, kurā uz vienas skatuves satiksies visi trīs festivāla rīkotājkolektīvi – Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris, Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Igaunijas orķestra programmā iekļauta mūslaiku ģēnija Arvo Perta mūzika, Lietuvas orķestris atskaņos klasiķa Mikaloja Konstantīna Čurļoņa simfonisko poēmu “Jūra” un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris spēlēs Kristapa Pētersona jaundarbu – refleksiju par diādi haoss–kārtība.
