Dāvinām idejas skaistiem un oriģināliem Adventes vainagiem. Fotopadomi 0
Tradicionāli Adventes vainagu gatavo no skujām, taču var izmantot arī čiekurus, ozolzīles, kastaņus un citus dabas materiālus. Ja vēlas, tos var papildināt ar pērlītēm, lentītēm, eglīšu rotājumiem, bet… labas gaumes robežās, nepārspīlējot.
Kā izgatavot neparastas vainagu pamatnes un dekorēt vainagus, uzzini fotopamācībā!
Apjomīgos vainagos droši var likt lielas sveces un prāvāka izmēra čiekurus (šie atvesti no Londonas), milzu magoņu sēklu pogaļas un citus floristikas materiālus. Sveces akcentē tām pieskaņoti pušķi: apakšējā lente – vienā tonī ar svecēm, augšējā – zelta krāsā.
Labi izskatās stikla svečturi, kuros var ielikt tik pierastās tējas svecītes. Uguns un stikls – tie sader kopā…
Ļoti dekoratīvas ir vasarā ievāktas tikko aizmetušās sarkanā ozola zīles – kā īpatnējas podziņas. Tās lieliski sader ar lapegļu čiekuriem, ežziedēm, sūnu bumbiņām… Metāla svečturos – zemas, smagnējas sveces.
Pielīmējot sarkanā ozola zīles ar druknajiem, nošķeltajiem galiem pie pamatnes un ar spicumu uz augšu, veidojas kas līdzīgs eža mugurai. Izveidojušos tukšumus var aizpildīt ar dižskābaržu sēklu apvalkiem un melnalkšņu čiekuriņiem (tos vāc un žāvē ziemā).
Vainaga pamatni sedz pelēcīgas sūnu lodītes. Uz gaišā fona izceļas dažādie čiekuri un pārējie materiāli. Krāšņumam – sagrieztas eglīšu bumbiņas. Spīguļojošās strēmeles atgādina sarkanas citrusaugļu miziņas.
Sveces iestiprinātas metāla svečturos.
Vainags veidots no Latvijā augušiem valriekstiem. Tos var sakaltēt ar visu mizu vai arī bez tās. Šie ievākti pagājušā gada rudenī, šovasar viss liekais noberzts nost ar drāšu suku, pēc tam valrieksti kādu laiku kaltēti saulītē. Vainagu darinot, svarīgi atrast katram riekstam īsto vietu, lai tā spicais deguns precīzi iegultu starp divu virsējo pamatnēm. Tas prasa daudz laika un pacietības – attēlā redzamais vainags tapis divās dienās. Daļu valriekstu var apzeltīt, tas piešķir vainagam īpašu greznumu.
Dižskābaržu augļu koksnainie, dzeloņainie apvalciņi ir daudzu floristu iecienīts materiāls. Atvērušies tie sadalās četrās daļās kā neparastas puķes ziedlapiņas. Tās iekļaujas cita citā, neveidojot tukšumus. Ziediņa centrā var ielīmēt pērlīti, kas pieskaņota sveču krāsai.
Cieši cits pie cita guldīti duglāziju čiekuri. Svarīgi tos izvēlēties atbilstošā lielumā un sakārtot tā, lai nezaudētu apļa formu. Pamatnes iekšējā malā līmē mazākus, ārējā – lielākus. Šķiet, vainags spēlējas ar gaismu un ēnām, jo no vienas puses čiekuri izskatās atvērušies, no otras – ar sakļautām zvīņām.
Raibās sveču piramīdas izceltas ar sarkaniem lentu pušķiem. Šāds vainadziņš telpā ienes līksmu, nedaudz rotaļīgu noskaņojumu.
Tumsnējās rudbekiju sēklotnes tīkami kontrastē ar gaišām sūnu bumbiņām. Vainadziņā izmantoti arī melnalkšņu čiekuriņi, ežziedes un sarkanā ozola zīļu aizmetnīši. Interesantu papildinājumu dod ar zeltītu aukliņu pārsietas eglīšu bumbiņas sveču krāsā. Uz pusēm pārgrieztās var iesēdināt dziļāk vainagā.
Vainagā izmantoti iepriekšējā ziemā ievākti meldri – tādi aug jebkurā Latvijas ezerā. Meldrus sagriež nelielos posmiņos, izveido kūlīšus, apsien ar dekoratīvu stiepli un pielīmē pie pamatnes. Pēc tam piestiprina garākos vainaga elementus – Latvijā ievāktus valriekstus, kas izžāvēti ar visu mizu. Tad kārta lapegļu čiekuriem, sūnu bumbiņām, dižskābaržu augļu apvalkiem un citiem materiāliem.
PADOMI
• Skuju vainagam labāk izmantot galotnīšu skuju pušķīšus, vienmērīgi un stingri pietinot tos pie pamatnes. Ilgāks mūžs ir priežu skujām – pareizi apstrādātas, tās saglabājas pat pāris mēnešu.
• Vispirms izvēlas sveces. To krāsai, formai un lielumam ir liela nozīme pārējo materiālu izvēlē un kopējā vainaga kompozīcijā.
• Blakus mazām svecītēm neliek lielus čiekurus vai kuplus pušķus. Savukārt mazā vainagā neiederas garas sveces.
• Dažādas faktūras un krāsas materiāli izceļ cits citu – gludais šķautņaino, gaišais tumšo.
• Katrai svecei jābūt svečturī. Izvēlēties metāla, plastmasas vai stikla – tas ir pašu ziņā. Nepieciešamo toni var iegūt, nopūšot svečturi ar krāsu, pārklājot ar spīdumiem.
